Sadaļas Sadaļas

Rumānijā grib atbrīvot politiķus no atbildības par korupciju un interešu konfliktu

Rumānijas parlaments meklē ceļus, lai amatpersonas atbrīvotu no atbildības par korupciju. Daļa parlamenta locekļu jau tagad ir apsūdzēti interešu konfliktā, stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā vai kukuļdošanā, tomēr tas netraucē virzīt likumu, kas pilnībā politiķus atbrīvo no atbildības.

Rumānijas prezidents sola likumu neparakstīt. Notiekošais izsaucis neizpratni Eiropas Komisijā, kas gatavo viedokli par situāciju Rumānijā.

Rumānijas parlaments virza jaunu likumu, kas nosaka, ka Rumānijas prezidents, senatori, zemāku palātu pārstāvji, kā arī advokāti vairs nav valsts amatpersonas. Tas nozīmē, ka no viņiem vairs nav iespējams prasīt atbildību par dienesta stāvokļa izmantošanu, kukuļdošanu, interešu konfliktu un citiem korupcijas veidiem. Tā kā valdības ministri strādā arī parlamentā un ir juristi, arī viņus šis likums atbrīvo no atbildības. Arī pilsētu mēri un citi pašvaldību deputāti vairs nevarēs būt interešu konfliktā.

Prezidents Trajans Besesku, kuram likums jāparaksta, solījis to nedarīt un atod atpakaļ parlamentam pārskatīšanai. Rumānijas pretkorupcijas portāls vēsta, ka prezidents pateicies parlamentam, ka viņu iekļāvuši sarakstā, tomēr norādījis, ka tas viņam nav nepieciešams un šādas normas nozīmē regresu un atgriešanos 10 gadu senā pagātnē.

Arī pats Besesku nevar lepoties ar tīru pagātni. Viena viņa meita īsā laikā no fotomodeles nokļuvusi līdz Eiropas Parlamentam, otra kļuva par juristi, kas ir viens no vislabāk apmaksātajiem darbiem valstī un ko teju nav iespējams iegūt bez atbilstošiem sakariem, raksta mediji, uzsverot, ka Rumānijā visi valsts politiķi ir saistīti ar kādu no pārkāpumiem, vai arī savā amatā tikuši pateicoties citiem koruptīviem paziņām.

Rumānijas korupcijas novēršanas birojs uzskatījis, ka pašlaik 28 no parlamenta deputātiem ir apsūdzēti korupcijā vai arī viņiem jau ir sākusies tiesvedība. Tāpat vairāk kā 100 mēru un viņu vietnieku iesaistīti tiesvedības par interešu konfliktiem. Plānotās izmaiņas ir pretrunā arī ar valsts parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem.

Eiropas komisija atzīst, ka Rumānijas lēmums ir bijis negaidīts, lai gan valsts jau septiņus gadus ir uzmanības lokā saistībā ar korupcijas novēršanu.

„Mēs esam uzsvēruši jau agrāk, un domāju, esmu skaidri pateikuši, ka valsts amatpersonām, kas ir likuma izpildītāji vai veidotāji, jāpakļaujas likumiem, kas regulē interešu konfliktus un korupciju. Komisija ir svarīgs princips, kas visi iedzīvotāji likuma priekšā ir vienādi. Mēs vēl neesam redzējuši likuma izmaiņas, bet tās mēs noteikti izskatīsim un ziņosim pēc mēneša," uzsver Eiropas komisijas pārstāvis Marks Grejs.

Neizpratni par notiekošo Rumānijā paudusi arī Eiropas tieslietu komisāre Viviana Redinga, sakot, ka Eiropas Komisija ir ļoti uztraukusies par to, kā Rumānijas pretkorupcijas frontē lietas attīstās sliktā virzienā.

Korupcijas uztveres indeksā Rumānija kopā ar Itāliju ierindojusies 69. vietā starp 177 valstīm. Tas ir par 20 vietām zemāk nekā Latvija. Par vēl vairāk korumpētām atzītas vien Grieķija un Bulgārija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt