Stingrā mājsēde
Nu ko, draugi, esam atgriezušies pie mājsēdes. Kopš ceturtdienas Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kurā Covid-19 izplatības dēļ atkal ir ieviesta stingrā mājsēde. Noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanos, sabiedriskām aktivitātēm, tirdzniecību, pakalpojumiem, mācībām un citām klātienes norisēm. Tāpat vakaros un naktīs aizliegts atstāt mājas.
Lūk, koncentrēti svarīgākais:
- No 21. oktobra mājsēde – cilvēki laikā no pulksten 20 līdz 5 paliek mājās.
- Tirdzniecības vietas klātienē strādā no pulksten 6 līdz 19.
- Mājsēdes laikā iziet no mājas drīkst dažos gadījumos; jāaizpilda apliecinājums.
- Aizliegti privāti pasākumi, pulcēšanās vairāk nekā vienas mājsaimniecības ietvaros.
- Nedrīkst notikt piketi un sanāksmes.
- Vecāki, kuri nedzīvo kopā ar saviem bērniem, drīkst tikties, ja nav slimi ar Covid-19 vai nav jāizolējas.
- Mašīnā – tikai viena mājsaimniecība vai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām.
- Brīvlaiku pagarina līdz 29. oktobrim; no 1. novembra klātienē mācās tikai 1.–3. klase.
- Bērnudārzi pieejami ģimenēm, kuru locekļi nevar strādāt attālināti.
- Netiek sniegti pakalpojumi, kas nav vitāli svarīgi.
- Klātienē strādā nepieciešamāko preču veikali.
- Degvielas uzpildes staciju un aptieku darba laiku neierobežo.
- Iepirkties internetā un saņemt preces ārpus veikala vai piegādē uz mājām – drīkst.
- Sākoties mājsēdei, drīkst strādāt arī ēdienu piegādātāji.
- Ēdināšanas iestādes ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai.
- Bēres drīkst notikt ārā, piedaloties līdz 20 cilvēkiem.
- Dievnami vaļā individuāliem apmeklējumiem.
- Kultūrvietas nestrādā, sporta pasākumi nenotiek, izņemot profesionālo sportu.
- Policija strādās pastiprinātā režīmā.
Stingrie noteikumi būs spēkā mēnesi. Valdība sola, ka pēc tam potētajiem ierobežojumus samazinās. Tiek rēķināts, ka šis mēnesis mums izmaksās dārgi, ap 200 miljoniem eiro.
Foto: Valsts kanceleja, Gatis Rozenfelds
Vakcināciju Latvijā pilnībā pabeiguši nedaudz virs 50% valsts iedzīvotāju. Kolektīvajai imunitātei ar to nepietiek. Diemžēl saslimstība aug un ir jauns antirekords - 2935 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19 dienā. Situācija pasliktinās arī kaimiņvalstīs. Lietuvieši un igauņi domā par stingrākiem ierobežojumiem, tostarp obligātām potēm. Diemžēl arī kaimiņos cīnās ar antivakceriem un viņu rīcību pret ierobežojumiem. Savukārt Latvijā mediķi gatavojas slimnieku pieplūdumam, gultas stumjot arī slimnīcu koridoros. Par Covid-19 slimnīcām pārtop arī citas ārstniecības iestādes Latvijā.
Ārsti prognozē, ka ar laiku būs drūmi un būs jāšķiro pacienti, – kuram var palīdzēt, kuram ne.
Citas ziņas
Vēsie laikapstākļi nav apturējuši bēgļu plūsmu pāri Latvijas–Baltkrievijas robežai. Tāpēc valdība līdz nākamā gada 10. februārim ir pagarinājusi ārkārtējo situāciju četrās Latgales pašvaldībās.
Elektrības cena šogad augusi vairākkārtīgi, un tāpēc pieauguši arī rēķini mājsaimniecībās. Lai atbalstītu mazāk aizsargātās grupas, tām no novembra par 10 eiro palielinās atbalstu elektrības rēķinu segšanai. Valsts arī atbalstīs pret Covid-19 vakcinētos seniorus, piecus mēnešus viņiem maksājot ikmēneša pabalstu 20 eiro apmērā.
Joprojām ir cilvēki, kuri cenšas iegādāties viltus Covid-19 sertifikātus. Policija Cēsīs un Alūksnē aizdomās par šādu rīcību aizturējusi trīs cilvēkus, divi no tiem ir medicīnas iestādes darbinieces. Izmeklēšanā noskaidrots, ka viena sertifikāta cena bijusi no 250 līdz 300 eiro. Deputāti rosina grozīt Krimināllikumu un stiprināt atbildību par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādi.
Policija aizturējusi kādu vīrieti, kuru tur aizdomās par seksuāla rakstura darbībām pret mazgadīgajiem. Policija izplatījusi aizturētā attēlu un aicina atsaukties jauniešus, kuri cietuši no šī vīrieša.
Aizdomās par fiktīvu nodarbināšanu KNAB lūdz apsūdzēt bijušo Rīgas 1. medicīnas koledžas amatpersonu. Korupcijas apkarotāji rosina uzsākt kriminālvajāšanu arī pret bijušo Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktori Ingrīdu Amantovu un vēl kādu fizisku personu par krāpšanu lielā apmērā.
Vairākkārtēju pārkāpumu dēļ NEPLP nolēmusi anulēt “Pirmajam Baltijas kanālam” izsniegto apraides atļauju programmai “Pirmais Baltijas kanāls Latvija”.
Mūsu labākais bokseris Mairis Briedis nokautēja Vācijas sportistu Arturu Mannu, tā aizstāvot sev piederošo Starptautiskās Boksa federācijas čempiona jostu svara kategorijā līdz 90,7 kilogramiem. Briedis Mannu pieveica trešaja raundā ar tā dēvēto tehnisko nokautu. Proti, nokdauna laikā bokserim tiek dotas desmit sekundes, lai turpinātu cīņu. Ja šo sekunžu laikā atlēts neatjaunojas, automātiski tiek ieskaitīts zaudējums ar tehnisko nokautu.
Latvija jau četrpadsmito reizi izvirza filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma". Šoreiz “Oskaram” virzīs Daces Pūces filmu “Bedre”. Savukārt kaimiņi Lietuvā “Oskaram” virzīs filmu “Lēciens”, kas stāsta par lietuviešu jūrnieku Simu Kudirku, kurš 1970. gadā, izmisīgi vēloties aizbēgt no PSRS, no padomju kuģa ielēca amerikāņu krasta apsardzes laivā.
59 gadu vecumā miris bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš miris no Covid-19. Cimdars bija viens no Aināra Šlesera izveidotās partijas “Latvija pirmajā vietā” dibinātājiem un tās ģenerālsekretārs. Partija bija pret obligātu vakcināciju pret Covid-19 un rīkoja tam veltītus piketus.
Ārzemēs
27 gadus pēc katastrofas Baltijas jūrā nav izdevies noskaidrot, kāpēc nogrima prāmis “Estonia”, kad jūrā gāja bojā 852 cilvēki. Vasarā un rudenī prāmja vraku ar zemūdens robotiem apsekoja divas speciālistu komandas, un viņu secinājumi varētu būtiski mainīt oficiālo versiju par “Estonia” katastrofas iemesliem.
Eiropas Parlamenta deputāti Saharova balvu par domas brīvību šogad nolēmuši piešķirt Krievijas opozicionāram un korupcijas apkarotājam Aleksejam Navaļnijam. “Viņš ir konsekventi un veiksmīgi aģitējis pret Vladimira Putina režīma korupciju, un, izmantojot savus sociālo mediju kontus un politiskās kampaņas, palīdzējis atklāt pārkāpumus un piesaistīt miljoniem atbalstītāju visā Krievijā. Par to viņu mēģināja noindēt un vēlāk iemeta cietumā,” saka parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli.
Pārbaudot no Latvijas Igaunijā iebraucošu automašinu, igauņu muitnieki aizturējuši tā dāvēto narkomūli. Viņa divos dzimumorgānos paslēptos prezervatīvos mēģināja ievest lielu daudzumu narkotiku fentanilu. Narkotikas saoda speciāli apmācīts suns.
Un vēl no kaimiņzemes: Igaunijā atrasts “žurku karalis”! Tā dēvē grauzējus, kuri ir sasējušies kopā ar astēm. Tas ir pirmais "žurku karaļa" atradums Igaunijā pēdējo 15 gadu laikā, bet visā pasaulē 400 gadu laikā atklāti tikai apmēram 60 "žurku karaļi".