Budžets 2022
Koalīciju veidojošās partijas un to atbalstošie Saeimas deputāti vienojušies par 2022. gada budžeta projektu. Tajā paredzētas lielākas algas mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un kultūras jomās strādājošajiem. Plānots, ka grāmatām un preses izdevumiem piemēros samazinātu PVN likmi, bet neapliekamais minimums augs no 300 eiro līdz 500 eiro. Tiek rēķināts, ka 2022. gada budžetā papildus tiks sadalīti 302 miljoni eiro, bet šo summa vēl precizēs.
Koalīcijas partneri plašākas detaļas par nākamā gada budžetu sola atklāt pēc piektdien gaidāmās valdības ārkārtas sēdes.
Covid-19 ierobežojumi
Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdību iepazīstināja ar stratēģiju Covid-19 izplatības mazināšanai. Plāno dažādus ierobežojumus nevakcinētajiem. Piemēram, cilvēkiem, kuriem nebūs Covid-19 sertifikāta, nebūs iespējas apmeklēt tirdzniecības centrus. Piedāvātos noteikumus valdība skatīs nākamnedēļ. Tad arī spriedīs pa pienākumu vakcinēties atsevišķās profesijās.
Taču ideju par tirdzniecības centru atvēršanu pircējiem tikai ar sertifikātiem kritizē veikalnieki. Piemēram, sakot, ka šāds lēmums ietekmēs uzņēmumu peļņu.
Valdības vadītājs uzskata, ka noteikumu pārkāpējiem ir jāsaņem nopietni sodi. Savukārt politologs spriež, ka arī valdības rīcība ir pārāk kūtra un tā tāda būs tik ilgi, kamēr nopietnu krīzi nepiedzīvos slimnīcas. Cer, ka pierunāt uz poti izdosies ar izbraukuma vakcinācijas punktiem.
Visbiežāk ar Covid-19 saslimst mājsaimniecībās un izglītības iestādēs. Arvien vairāk ar Covid-19 inficējas pedagogi un skolēni – šobrīd saslimšanas gadījumi atklāti jau 286 mācību iestādēs.
Cietumi bez priekšnieces
Negaidīti amatu nolēmusi atstāt ģenerāle Ilona Spure. Ieslodzījuma vietu pārvades priekšniece nolēmusi pirms pilnvaru termiņa beigām doties izdienas pensijā. Iemesls nav skaidrs, bet nozares ministrs Jānis Bordāns pateicies Spurei par darbu un viņu uzslavējis.
Prezidenta zvans
Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ideju par Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā. Iepriekš arī valdība lēma viņu virzīt šim amatam. Kucinai ir doktora grāds starptautiskajās tiesībās, un viņa ir ievēlēta par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociēto profesori. Taču nu nesmukums sanācis ar kādu Valsts prezidenta zvanu atsevišķiem politiķiem. “Panorāma” vēsta, ka Levits aicinājis Kucinu atbalstīt, pretējā gadījumā solot kritizēt konkrēta politiskā spēka ministrus. Levits gan saka, ka ir noticis pārpratums.
Attālinātās mācības
Pētījums rāda, ka iepriekšējais mācību gads, kurš teju visu laiku notika attālināti, ir nopietni skāris pusaudžus. Pat skolēni, kuri pirms tam bija teicamnieki un sabiedriski aktīvi, saskārās ar grūtībām mēcībās un attiecīgi sekmju kritumu. Trūcis atbalsta personāla un arī izpratnes no skolas. Protams, ir arī pozītīvi piemēri, tomēr Baltijas pētnieciskā centra “Re:Baltika” žurnālisti secina – šajā mācību gadā attālinātas mācības nedrīkst pieļaut.
Likums un kārtība
KNAB prokuratūrai nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzēt lūdz kādreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Uģi Taboru. Viņus lūdz apsūdzēt par liecinieka iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa par aicinājumu "likvidēt ķīniešus" Nikam Endziņam piespriedusi septiņu mēnešu cietumsodu. Endziņš ir viens no melu ziņu izplatītājiem, kurš izplatījis nepatiesu informāciju gan par Covid-19, gan lielveikala sabrukšanu.
Žogs kavējas
Situācija uz Latvijas--Baltkrievijas robežas nedaudz pierimusi. Taču robežsargi spriež, ka tas nav uz ilgu laiku. Kaimiņu īstenotais hibrīdkarš, kurš izpaužas kā nelegālo imigrantu pludināšana pāri robežai, nav beidzies. Neiepriecina arī tas, ka atkal kavējas žoga izbūve uz robežas.
Telefonkrāpnieki
Telefonkrāpnieki Latvijā no lētticīgiem cilvēkiem izkrāpuši milzīgas summas. Policija un bankas saka, šis krāpšanas veids nemazinās. Savukārt “De facto” izanalizēja, kāds izskatās krāpnieka zvans, ko tajā stāsta un kā mēģina izvilināt sensitīvos datus.
Labais policists
Mediju un sabiedrības uzmanības lokā nonācis kāds Liepājas policists. Viņš no personīgajiem līdzekļiem apmaksāja naktsmājas kādā Liepājas dienesta viesnīcā sievietei, kura bija nokļuvusi krīzes situācijā dzīvesbiedra vardarbīgas uzvedības dēļ.
Vainīga Krievija
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir teikusi savu vārdu bijušā Krievijas specdienesta aģenta Aleksandra Ļitviņenko noidēšanas lietā. Viņš ar radioaktīvo poloniju tika noindēts 2006. gadā Londonā. Tiesa secina, ka Ļitviņenko slepkavas ir rīkojušies Krievijas valsts uzdevumā. Lielvalstij jāmaksā kompensācija Ļitviņenko atraitnei. Taču Kremlis jau pateicis, ka ECT lēmumu neņems vērā.
Savukārt Lielbritānijas policija pirmo reizi oficiāli nosaukusi trešā Krievijas pilsoņa vārdu, kas piedalījies bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.
Krievijā noslēgušās Valsts domes vēlēšanas. Tajās uzvaru guvusi Vladimira Putina partija "Vienotā Krievija". Šāds rezultāts nav negaidīts, taču gan opozicijas politiķi, gan citas valstis šo rezultātu apšauba.