Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija «Naukšēnu elle»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vakcinācija un seniori». 2. daļa

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Vakcinācija un seniori». 1. daļa

Trīs seniores: pret Covid-19 vakcīnu noskaņotā, šaubīgā un potētā. «Aizliegtais paņēmiens» uzklausa viņu domas

Kā ar senioru vakcināciju pret Covid-19 veicas Latvijā? Cik daudz vai maz senioru to ir izdarījuši laikā, kad citās Eiropas valstīs šīs grupas vakcinācijas aptvere ir tuvu 100%? To Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidros operācijā "Vakcinācija un seniori. 1. daļa", kuras laikā viesosies arī Latgalē, Rēzeknes novadā, kur vakcinēto senioru īpatsvars ir viens no zemākajiem valstī. Tur raidījums satika trīs seniores – nepotētu, šaubīgu un vakcinētu, lai uzklausītu viņu argumentus.

ĪSUMĀ:

Ko saka statistika, pētījumi un pētnieki

Latvijas sabiedrība kā daudzviet citur Eiropā noveco jeb senioru īpatsvars kļūst lielāks. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada sākumā kopumā Latvijā bija aptuveni 394 tūkstoši cilvēku vecumā virs 65 gadiem, kas veido ap 21% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka seniora vecumā ir katrs piektais iedzīvotājs.

Bet pirms 30 gadiem, 1991. gadā, senioru kopējais skaits bija 315 tūkstoši jeb aptuveni 12% no visiem. Proti, tolaik katrs desmitais iedzīvotājs bija vairāk nekā 65 gadus vecs, tātad gandrīz divas reizes mazāk nekā tagad. Galvenais izskaidrojums – zemā dzimstība, arī lielais aizbraucēju skaits.

Šobrīd lielākais senioru īpatsvars ir Latgalē. No lielajām pilsētām vislielākais senioru īpatsvars ir Daugavpilī – aptuveni 24% no visiem iedzīvotājiem, bet viszemākais  Jelgavā – ap 20%.

Etniskais sastāvs. Aptuveni 55% no visiem senioriem ir latvieši, ap 30% – krievi, citu tautību – 15%. Jānorāda, ka pret kopējo sabiedrības etnisko sastāvu krievu senioru īpatsvars ir pat augstāks.

Izglītības līmenis. Aptuveni 21% senioru ir pamatizglītība, 54% ir vidējā izglītība vai arodizglītība, bet augstākā – tikai 24% no visiem senioriem.

Ģimenes stāvoklis. Precējušies seniori – apmēram 42% no visiem, šķīrušies – ap 20%, bet atraitņi – aptuveni 33% jeb trešā daļa, kas nozīmē, ka liela daļa senioru dzīvo vieni.

Dzimums. Vairāk senioru ir sievietes, proti, no visiem 394 tūkstošiem senioru sievietes ir aptuveni 66% jeb divas trešdaļas, vīrieši – atlikusī viena trešdaļa.

Tie kopējie skaitļi. Vēl īpaši raksturīgi Latvijas senioriem ir zemie ienākumi.

2020. gadā vidējie mēneša ienākumi vienam senioram Latvijā bija 367 eiro. Ņemot vērā, ka vidēja alga valstī 2020. gadā bija aptuveni 1150 eiro bruto jeb uz rokas ap 800 eiro, sanāk, ka seniori dzīvo aptuveni divas reizes trūcīgāk nekā darbspējīgie iedzīvotāji. Un diezgan loģiski, ka atļauties seniori var mazāk, vēl jo vairāk – gandrīz puse jeb 44% no visiem senioriem ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un senioru grupā šis rādītājs ir gandrīz divas reizes lielāks nekā visā Latvijas sabiedrībā kopumā.

Nelielam kontrastam  – pirms dažiem gadiem "Aizliegtais paņēmiens" veidoja reportāžu no spāņiem piederošajām Kanāriju salām, kur, izrādās, uz ziemas sezonu kā dzērves salido zviedru seniori – dzīvespriecīgi, smaidoši, spēlē golfu un dejo ballītēs. Ar zviedru vecuma pensijām mazāk turīgo spāņu līmeni atļauties var ja ne visi, tad ļoti daudzi zviedru seniori.

Bet Latvijas seniori?

  • 22% nevar īsti atļauties iegādāties jaunas drēbes.
  • 29% nevar atļauties atpūsties ārpus mājas, ja tas prasa papildu izdevumus.
  • 41% nevar atļauties iegādāties kādas jaunas mēbeles vai gultu, kad vecā ir nolietota.
  • 48% nevar atļauties pat vienu nedēļu gadā pavadīt ārpus mājas atpūšoties.
  • 68% nevar atļauties neparedzētus izdevumus, kas nozīmē, ka viņi skaita katru centu.

Tam visam klāt – ne pārāk laba veselība:

  • Tikai 14% no visiem uzskata, ka viņiem ir ļoti laba vai laba veselība.
  • 52% savu veselību vērtē kā vidēju.
  • Bet gandrīz trešdaļa jūtas slikti vai ļoti slikti.

Pētnieces komentārs

Kopējā aina no finanšu un iespēju viedokļa šķiet visai skumja, tomēr sociālantropoloģe, kas pētījusi seniorus, uzsver, tas nebūt tā nav.

Aģentūras "Mozokot" pētniece Maija Jankovska skaidroja: "Teiksim tā, par to, vai seniori jūtas vispār labi, tad tur tas interesantais, kas parādījās, ka īstenībā nav lielas atšķirības, salīdzinot ar citām grupām, tur to laimīgo un nelaimīgo cilvēku īpatsvars procentuāli sadalās pat salīdzinoši līdzīgi."

Viņa turpināja: "Protams, ka skandināvu senioram ir vairāk līdzekļu, lai kaut kur aizceļotu, bet  tās programmas ir dažādas, kur senioriem iesaistīties, ja tur ir kāds aktīvais klubiņš gana liels, tas ir viens, un otrs ir, mums jau arī seniori ir ļoti, ļoti daudzi tādi, kuriem bērni nedzīvo Latvijā, līdz ar to viņu ikgadējais ceļojums nebūs uz Kanāriju salām, bet tur, kur nu tas bērns dzīvo – uz Lielbritāniju, Vāciju vai uz tām pašām Skandināvijas valstīm."

Tiesa, problēma, uz kuru norādīja pētniece, ir tā, ka Latvijas sabiedrībā dominē jaunības kults. Un, ja vecs, tātad teju nederīgs. Priekšstati par senioriem nav labi pat pašu senioru vidū.

"Viņu pašu priekšstats par sevi un saviem vienaudžiem nav pats glaimojošākais, tā ka seniors pats sevi nelabprāt asociē ar šo grupu – ka es esmu seniors. Un tad skatījums uz vienaudžiem ir arī tāds – nu, tie jau ir veci, viņi tur klačojas, ņemas un kaut kā nav forši, labāk ar jauniešiem dzīvoties kopā un komunicēt," norādīja Jankovska.

Un šī problēma atspoguļojas arī senioru attieksmē pret savu veselību. "Pētījumā bija  pašdiskriminācija kaut kāda, ka es esmu tik vecs, ka man jau tās visas kaites dabiski piedienas. Un ko tad tur ņemsies ar mani tie ārsti, nu, ka mana dzīvība un veselība ir mazāk vērta kā jaunākiem cilvēkiem," skaidroja sociālantropoloģe.

Ekonomista komentārs

Līdzīgas atziņas par šo vecuma grupu arī ekonomistam Pēterim Strautiņam. Viņaprāt, to lielā mērā ietekmēja pārmaiņas pēc Padomju Savienības sabrukšanas – vecā un jaunā dzīve, kurai vajadzēja tikt līdzi, un daudzi darba devēji labāk izvēlējās jauno paaudzi.

"Kad Latvijā veidojās tirgus ekonomika, tad situācija vecākiem cilvēkiem bija pavisam skarba. Tāda vecuma diskriminācija bija absolūti neslēpta, to dažreiz lika sludinājumos, un tā notika reālajā dzīvē. Vecums, virs kuras cilvēki jau sāk skatīties greizi, bija stipri zems, tur nebija jābūt 50 gadiem, varēja būt krietni mazāks."

Tātad vecākajai paaudzei tobrīd bija gan mazākas iespējas nopelnīt, gan arī sajūta "es neesmu vairs vajadzīgs." Tāpat arī naudas trūkums. Ja rietumvalstīs kopējais uzkrātais kapitāls veidojies gadu desmitiem, tur senioriem ir uzkrājumi, īpašumi, vērtspapīri, akcijas, tad Latvijā kapitālisms sākās teju tukšā vietā.

Strautiņš skaidroja: "Tur arī ir tas neparastais sadalījums, ka Latvijā salīdzinoši jauni, turīgi cilvēki mēdz būt diezgan turīgi, viņi jau ir tālu tikuši karjerā, viņi ir uztaisījuši veiksmīgu biznesu. Jā, jo šeit ir bijusi tāda vide, kur mazāka konkurence, var to ātri izdarīt, sociālā mobilitāte, var virzīties uz priekšu un tā tālāk. Bet vecākā paaudze, no kuras daļa tajā brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, viņi jau bija diezgan jauni. Bet nu vienalga, vienalga, tajā brīdī bija deviņdesmitie gadi, melu laiks, pēc tam kādu brīdi bija, protams, ļoti skarbs laiks, kad cīnījās cilvēki par izdzīvošanu. Kaut ko uzkrāt tajā laikā bija grūti. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi aug. Aug strauji, bet viņi jau aug no zemas bāzes."

Ekonomists skaidroja: "Tā kā Latvijā lielākajai daļai vecu cilvēku nav viegls liktenis. Tas ir – gan [zemi] ienākumi, tas ir – gan vāji vai nekādi uzkrājumi. Jā, viņiem, visdrīzāk, pieder kaut kāds mājoklis, bet tā tirgus cena vairākumā gadījumā nav augsta, un tu jau nevari viņu pārdot. Kur tu dzīvosi, tev nepieder vairāk mājokļu."

Vakcinācija un seniori

Taču tagad jāpievēršas vakcinācijas aptveres rādītājiem tieši senioru vidū. Kā zināms, vecāka gadagājuma cilvēki līdz ar mediķiem jau šī gada sākumā Latvijā, kā daudzviet citur Eiropā, bija prioritārajā grupā numur viens.

Kopējie rādītāji

  • Līdz oktobra sākumam vismaz ar vienu vakcīnas devu bija potējušies aptuveni 963 tūkstoši cilvēku jeb  51% no visiem tiem, kam vakcīnas pienākas, jeb iedzīvotāji vecumā virs 12 gadiem.
  • Vecuma grupā virs 60 gadiem vakcīnu ir saņēmuši ap 302 tūkstoši cilvēku, bet kopā šajā vecumā grupā Latvijā ir aptuveni 527 tūkstoši, kas nozīmē, ka vismaz vienu devu ir saņēmuši ap 57%.
  • Vecuma grupā no 60–79 gadiem – aptuveni 60%, vecuma grupā no 80 līdz 89 gadiem – 48%, bet grupā virs 90 gadiem – tikai 30%.

Bet vidēji kopā 57%. Tātad salīdzinoši ar visu Latvijas sabiedrību it kā vairāk, bet jāatgādina, ka seniori bija prioritārajā grupā un varēja vakcinēties agrāk nekā pārējie.

Salīdzinājumam:

Dānijā vismaz vienu devu saņēmuši ap 95% senioru. Maltā, Zviedrijā, Islandē, Īrijā, Portugālē dati ir ļoti līdzīgi, vietām pat 100% aptvere. "Aizliegtā paņēmiena" reportāžā no Dānijas vairāki uzrunātie seniori skaidroja, ka domas nevakcinēties pat nebija.

Šogad, 10. septembrī, Dānija bija pirmā valsts Eiropā, kas atcēla visus Covid-19 laikā noteiktos ierobežojumus. Līdz pagājušās nedēļas sākumam valstī bija stacionēti 89 Covid-19 pacienti, un lielākajā daļā Dānijas reģionu vairs nav speciālu Covid-19 nodaļu.

Tikmēr Latvijā…

Latvija šobrīd atkal ieviesusi ārkārtējo situāciju, ierobežojumi tiek pastiprināti. Un, kā vēstī "Aizliegtais paņēmiens" – tas lielā mērā nevakcinējušos senioru dēļ.

Galvenais arguments jauniem ierobežojumiem ir strauji pieaugošais Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, bet slimnīcās lielākoties nonāk tieši nevakcinējušies seniori.

Dati līdz 18. oktobrim: kopumā ar Covid-19 stacionēti bija 1114 cilvēki, no tiem vecuma grupā virs 60 gadiem 70% cilvēku, lielākā daļa nevakcinējušies. Tieši seniorus Covid-19 skar smagāk, un ne velti ar senioriem sākās vakcinācijas process.

Ārsts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā Kārlis Rācenis norādīja: "Kopumā ir tā, ka senioru grupa ir šobrīd joprojām apdraudētākā, jo tie ir cilvēki, kuri visvairāk slimo ar hroniskajām slimībām. Līdz ar to viņiem ir visvairāk riska faktoru, varbūt paaugstināts asinsspiediens. Iepriekš bijušas šādas trombozes, infarkti, insulti, cukura diabēts, nieru slimības. Nu, būtībā visa tā buķete ir tas, kas ieliek viņus vislielākā riska grupā un ka šajā grupā būs smagāka slimības norise, un to patiesībā mēs arī redzējām. To mēs arī redzam, ka biežāk nokļūst slimnīcā seniori ar smagām formām un biežāk arī nomirst seniori."

Vissmagākā slimības gaita, vairāk nāvju, vairāk tieši vīriešu vidū.

"Aizliegtais paņēmiens" aprunājās ar 64 gadus veco Andri, kurš ar Covid-19 nokļuvis Stradiņa slimnīcā. Viņš strādā būvkonstrukciju rūpnīcā Jelgavā un darbā, visticamāk, arī inficējies.

"Un viss, man palika slikti. Nomocījos mājās bezjēgā bez gulēšanas, bez ēšanas astoņas diennaktis un sapratu, ka jābrauc uz slimnīcu, jo skābeklis trūkst un elpa nejēdzīga, kauli sāp, klepus ir milzīgs. Neaprakstāmas sajūtas. Briesmīgi! Nekad nebūtu domājis. Potējies nebiju, domāju, ka savos 64 gados… raksta visādas lietas, uz trombu bāzēm un ko tur. Neesmu tik gudrs, lai visu saprastu. Bet apmēram es nojaušu, kas ir kas. Potējies ir mans vecākais dēls, jo darba vieta prasīja. Viņš manu kaiti pārdzīvoja, bet sieva mājās saslima. Ne tik smagā formā kā es, bet saslima," atklāja Andris.

Ja zinātu, ka šādi viss notiks, būtu vakcinējies.

Viņš turpināja: "Es parasti ārstus reti apmeklēju. Tikai, kad jānodod analīzes. Es varu arī kādus gadus piecus sešus neaiziet pie ārsta. Vienīgi, kad ģimenes ārsts prasa analīzes uztaisīt. Es neesmu pieradis pie ārstiem iet. Man likās – es esmu stiprs, es varu."

Tā ir daudzu Latvijas vīriešu goda lieta – ar ārstiem tikties pēc iespējas retāk. Arī attieksmē pret citu slimību riskiem.

Statistika:

Jautājums. Kādi apstākļi ir traucējuši veikt medicīniskas pārbaudes?

Atbilde. Gribēju nogaidīt, vai nekļūs labāk un nepāries.

2020. gadā senioru sieviešu vidū tā atbildēja 13,4%, bet seniori vīrieši – 36,5% jeb vairāk nekā trešdaļa.

Vakcinējušies šobrīd ir 57% no visiem senioriem, bet 43% ir nevakcinējušies. Skaitliskā izteiksmē tie ir 225 tūkstoši cilvēku, kuru saslimšanas risks ar Covid-19 ir augsts, un augstāks risks arī nokļūt slimnīcā.

Patlaban valstī gan vakcinācijas temps sāk strauji pieaugt, tiesa, tas lielā mērā saistīts ar valdības noteikumiem par ierobežojumiem darba vietās no 15. novembra, tomēr liela daļa senioru nestrādā, un tas uz viņiem īsti neattiecas.

Kāpēc Latvijā seniori saka vakcīnai "nē"?

Kāpēc Dānijas seniori vakcīnai saka jā, bet tik daudzi Latvijas seniori saka nē? To "Aizliegtais paņēmiens" vaicāja pašiem senioriem, vispirms dodoties uz Latgali, kas kopumā visā valstī izceļas ar zemāku vakcinēšanās aktivitāti. Piemēram, Rēzeknes novadā vakcinējušies tikai 37%, tāpēc raidījums devās uz Bērzgali.

Braucot cauri pašai Rēzeknei, vērojama garu rinda. Vai uz vakcināciju? Nē, arī šajā pilsētā ir atvēries jaunais "Lidl" veikals, un tas nekas, ka, lai tiktu iekšā, jāgaida pat stunda. 

Trīs seniores: pret vakcīnu noskaņotā, šaubīgā un potētā

Bērzgale jeb Bieržgaļe atrodas apmēram 15 kilometrus uz ziemeļiem no Rēzeknes.

Tur raidījums satop trīs seniores:

  • Elgas kundze, 79 gadi, nevakcinējusies un nevakcinēsies. Savulaik viņa bijusi viena no brašākajām kolhoza traktoristēm, tagad pensijā. Brīvajā laikā daudz staigājot, palīdzot radu bērniem.
  • Veronika, 63 gadi, vakcinējusies nav, bet nesaka ne jā, ne nē – šaubīga. Nāk no Ludzas, bet Bērzgalē ir vietējā dievnama priestera palīdze.
  • Un Staņislava Igaune. Ir vakcinējusies, savulaik augstskolu beigusi ar sarkano diplomu, bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja un vēl arī arodskolas direktore, tagad vietējās pensionāru biedrības "Vālodzīte" vadītāja un ne tikai – kopā ar dēlu un mazdēlu viņa ir arī viesu nama "Ezera sonāte" saimniece.

Nevakcinētā Elgas kundze pastāstīja: "Te esmu izaugusi, strādāju, mācījos skolā. Tad bija septiņas klases izglītība. Skolu beidzu. Pēc tam strādāju glābšanas brigādē, nekur nebija apstākļi, lai varētu tālāk mācīties.(..) Tad es izgāju kursus, strādāju uz traktora no 1963. gada. (..) Es ilgi nostrādāju. Nopelnīju Darba slavas ordeni."

Savukārt nepotētā, bet šaubīgā Veronika sacīja: "Ikdienā es nāku kā brīvprātīgā, strādāju draudzē. Teritorijas uzkopšana, pārsvarā viss ārā darbs notiek." Viņa pārsvarā darbojas viena un pienākumu izpildes laikā ar cilvēkiem maz saskaras.

Un potētā Staņislava pauda: "Jau pirms aiziešanas pensijā, es nezinu, kā man iešāvās  domas, idejas – mēs sākām būvēt viesu namiņu. Mana māja, privātmāja ezera krastā ir. Nu, un tā mēs sākām būvēt. Projektos iesaistījos, tur arī atbalsts bija toreiz labs, labs bija atbalsts. Atvērām viesu namiņu. Nu jau tagad cik – 15 gadi. Tur tiešām vieta fantastiski skaista."

Pieprasījums esot labs, pat neraugoties uz Covid-19.

"Tie pārsvarā nav vietējie, nu, Latvijas cilvēki. Ir arī, teiksim, no Igaunijas tagad, kā te viss tas periods tāds. No Dānijas šovasar bija, no Norvēģijas," stāstīja Staņislava.

Tieši darbs ar viesiem arī bijis galvenais iemesls, kāpēc viņa vakcinējusies. "Teikšu tā, tas manam biznesam bija svarīgi. Manam viesu namiņam, jo es uzņemu cilvēkus. Tā ir mana atbildība. (..) Savakcinējusies droši varēju kontaktēties ar cilvēkiem," viņa skaidroja.

Pret Covid-19 vakcinētā Staņislava Igaune.

Arī Veronika gandrīz vakcinējās ar "AstraZeneca", bet tad bija tas brīdis, kad šīs vakcīnas izmantošanu uz brīdi apturēja. Pēc tam sākusi domāt un domāt, un līdz savam lēmumam vēl nav tikusi aizvien. "Padomu tā augšā, augstākam tādam tā kā klusībā jautāju, un tad ieklausos sevī, vai to vajag, un pagaidām vēl nejūtu, man pretestība ir kaut kāda iekšā," viņa teica.

Vaicāta, vai mācītājs savos sprediķos piemin potēšanās jautājumus, viņa teica:

"Nē, viņš šo tēmu neapspriež, pats viņš ir vakcinējies. Bet viņš, nu tā neuzspiež nevienam nekad."

Šaubīgā Veronika.

Aizliegtais paņēmiens: Bet draudze jau parasti ieklausās savā mācītājā – viņi neiet pie priestera vaicāt, vai vajag vakcinēties?

Veronika: Man liekas, ka nē, tādus jautājumus viņam, man liekas, neuzdod; man liekas, neesmu dzirdējusi, ka kaut kas sarunās uzdotu tādus jautājumus.

Aizliegtais paņēmiens: Jūs pati arī neesat uzdevusi?

Veronika: Nē.

Pret vakcinēšanos noskaņotā Elga savukārt skaidroja: "Negribu taisīt [poti], man viss ir kārtībā, man pie ģimenes ārsta nav, ko darīt, aizeju, iztaisu analīzes, pasaka – nav kam rakstīt zāles. Nav. Viss ir kārtībā. (..)  Svaigā gaisā katru dienu. Apkalpoju vecas tantiņas, kurai maizīti atnesu, kuram vēl. Man ir māsas mazbērni. Tos pieskatu, no dārziņa atvest, no skolas kuram. Es visu dienu uz kājām."

"Kovids ir tas pats, kas agrāk bija tuberkuloze. Saucas tuberkuloze, bet ir kovids, plaušu. Es to visu pārdzīvoju, man bija tuberkuloze. Bet es izārstējos ātri. Man ārste prasa: "Ko tu darīji, ka tā ātri izārstējies?" (..) Man bija savas zāles, man ieteica vecs, vecs tāds onkulītis, teica propolisu savārīt ar sviestu. Turpat slimnīcā taisījām tās zālītes, es arī tagad viņas dzeru," sacīja Elga.

Pret potēšanos noskaņotā Elga.

Potētā Staņislava tikmēr sacīja: "Nu nē, es, ja es arī lietoju, tad es par šo recepti, tautas medicīnu, neesmu [par to] pārliecināta, lai es varētu popularizēt – nepotējieties, lietojiet, lūk, to un to no tautas. Nu to es nevaru darīt. Es neesmu ārsts, lai teiktu. Nē. (..) Bet būs arī, būs arī tādi, kuri stingri, labi jūtas veselībā. Viņi šo tautas medicīnu pārzina. Un tic, un tic, un tas arī ir svarīgi; viņa ir ļoti interesanta kundze."

Pret potēšanos noskaņotā Elga uz norādi, ka šobrīd arī Valsts prezidents Egils Levits visiem iesaka potēties, norādīja:

"Nu, prezidents saka. Es jūtu savu organismu, kāpēc man iet vakcinēties! Šitās ir pašas labākās plaušu zāles kovidam. Propoliss ar sviestu, ne ar kādu spirtu."

Savukārt potētā Staņislava zināja paskaidrot: "Es domāju, ka, ziniet, kas attālina no visiem aicinājumiem, ko valdība runā? Šeit, laukos valda liela plaisa, liela atstumtība starp cilvēku un valdību."

Tāpēc varasvīru teiktajā neklausās. Arī ģimenes ārsta uz vietas, kas vakcinētu katru dienu, nemaz nav. Pēc potes Staņislava braukusi uz Rēzekni, bet negribēja Covid-19 epidēmijas laikā to darīt ar sabiedrisko transportu: "Nu, vienkārši samaksāju šoferim un tas mani aizveda uz to vakcināciju. Vajadzēja uz otro poti, arī palūdzu un aizveda."

Tikmēr nepotētā Elga, vaicāta, vai tic, ka Covid-19 vispār pastāv, atbildēja: "Neticas."

"Aizliegtais paņēmiens": Kāpēc neticat? Nav neviens no paziņām saslimis?

Elga: Nav neviens, paldies Dievam. Bērzgalē te maz. Viena bija te jauna, kas te paklepo, tagad drusciņ paklepo, bet agrāk bija tas garais kāss. Klepojām kā traki, šķaudām. Bet nav tas.

"Aizliegtais paņēmiens": Bet Rēzeknē taču ir Covid-19, ne?

Elga: Daudzi piezīmē. Kāpēc nomirst cilvēks, raksta kovids. Vot, kur bezkaunība!

Bet šaubīgā Veronika uz jautājumu, vai arī līdzīgi kā vairāki citi cilvēki Latgalē gaida "Sputnik V", teica: "Nē, es par to daudz esmu lasījusi arī krievu informāciju. Tur vispār... Tur vispār, un kā viņu ražo, un kādos apstākļos, es daudz ko esmu lasījusi."

"Aizliegtais paņēmiens": Tad jūs "Sputņiku" negribat.

Veronika: Nē, nekādā gadījumā. Par velti negribētu.

"Aizliegtais paņēmiens": Jums nav bail nomirt no Covid-19?

Veronika: Nē. Tāpat vienreiz jāmirst būs.

(..)

Veronika: Ja jutīšu, ka jāiet vakcinēties, tad es iešu. Nu, tā. Tas svaru kausiņš, es saku, pēc visas man informācija, tā vēl nav, vēl neesmu pārliecināta.

Un sver, un sver, un sver, un sver... un sver. Droši vien ne viņa tāda vienīgā.

Pētnieces komentārs

Pētniece un sociālantropoloģe Maija Jankovska skaidroja: "Jā, un tas, starp citu, neattiecas tikai uz senioriem, tas attiecas vispār uz Rietumeiropas sabiedrības ētiskajām izvēlēm, ka mums ir tipiski, ka mēs labprātāk izvēlamies iespēju neizdarīt izvēli."

"Mēs daudz labprātāk tādā situācijā neizvēlamies, kurš ir kurš, vienkārši, lai notiek, kā notiek, kā ir lemts, kā tas liktenis ir lēmis. Un es pieļauju, ka attiecībā uz potēm tur arī varētu būt kaut kā bišķiņ līdzīgi – ja man ir jāaiziet izdarīt tas lēmums vakcinēties, tad ir tāda sajūta, ka es izdaru kaut kādu aktīvu izvēli, kurai jā, pastāv arī riski, ka man pēc tam būs temperatūra un sāpēs roka, un kādas vēl tās tipiskās blaknes ir. Ka tas salīdzinoši ir lielāks ļaunums, ka fiziski daudz smagāku ietekmi atstāj uz ķermeni, nekā kad tu saslimst ar to Covid-19. Bet tu tad vismaz neesi bijis tas, kurš, teiksim, ir teicis to jāvārdu tam, ka, nu, – tad tagad potējiet mani!"

Kopsakarības, kuras grūti nepamanīt

Aprunājoties ar vecāka gadagājuma ļaudīm citos Latvijas novados, tad rodas sajūta – ja seniori ir aktīvi, dzied, dejo vai apmeklē pulciņus, vai pošas uz teātri, vai kādā ekskursijā, tad vakcinējas. Ja nē, tad nē.

Un vakcinētie par nevakcinētajiem neko labu nedomā... 

Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības "Sudrabs" vadītāja Gita Tortuze teica: "Bija tāda krievvalodīgā sieviete ar vīru, bet tagad viņi arī ir vakcinējušies, jo gribēja ekskursijā braukt."

Bet kādēļ citi ne? To biedrības vadītāja pati nesaprot. "Nepatīk mums nevienam vakcinētajam, ka cilvēks var būt tik dumjš un nesaprast to, ka viņiem ir jāvakcinējas, kā cilvēks vai skolotājs, vai nu vispār… tagad taču īsti analfabēta neviena nav Latvijā. Kad cilvēks kaut ko tādu var nesaprast."

(..)

Tortuze teica: "Viena saka tā – trombi radīsies; tas jau agrāk, tagad vairs tādu neesmu satikusi. Es sacīju – jā, un tad tu būsi tieši tā, kura viena no miljoniem miljonā dabūs to trombu, taisni tev viņš trāpīsies. (..) Tāda ir mūsu attieksme un mana personīgā, ir jāvakcinējas un (..) kāpēc gan vakcinētajam jācieš tādi iedomīgi muļķi. Es savādāk viņus nosaukt nevaru."

Jāatceras, ka padomju laikos vispār – atbrauca, sapotēja, un neviens ne zināja, ne prasīja, kas iepotēts. Varbūt tā ir īstā taktika…

Līdzīgs stāsts no Kārsavas puses`

Kārsavas novada pensionāru apvienības vadītāja Zofija Ritiņa norādīja: "Man bija Madonā viena draudzene, viņai 80 gadi palika, viņa arī bija kategoriski pret – nē, man tas nav vajadzīgs. Priekš kam svešu vielu savā organismā utt. Un, kad viņai piezvanīja un atbrauca no slimnīcas tā brigāde, kas mājās [vakcinē], viņu uzrunāja personīgi, uz dzīvokli atnāca, un [viņa] saka: "Ko es varu darīt, man ir jāvakcinējas, pie manis atbrauca.""

Negribēja atteikt, jo cilvēki ir atbraukuši.

Savukārt Kurzemes pusē, Aizputē, senioru apvienībā "Piesaulīte" nevakcinējušies tikai divi.

Aizputes senioru apvienības "Piesaulīte" valdes locekle Edīte Dovkante pauda:

"Nu, cilvēkiem, pirmkārt – kāpēc viņi nevakcinējas? – trūkst viņiem izglītības."

Otrkārt, antivakceri sociālajos tīklos. "Viņi ir ārkārtīgi uzbāzīgi, tik klaigā, ar lieliem sarkaniem burtiem raksta visādus briesmu stāstus. Cilvēki vienkārši uz to uzķeras. (..) Netiek bloķēti tādi raksti," teica Dovkante.

Viņasprāt, vainīgi ir arī žurnālisti Latvijā. "Nupat bija raidījums par to, ka tagad piespiedu kārtā visiem jāiet vakcinēties, ja grib strādāt skolā vai pie cilvēkiem. Un tagad viņus intervē, un viņi skaļā balsī pa visu televizoru stāsta, ka tas ir genocīds pret latviešu tautu. Blā, blā, blā, nu, tik visi būs beigti. (..) Un cilvēki tam notic, ka ir genocīds un visi būs beigti."

Bet ģimenes ārsti? Viņi necenšas pārliecināt? "Neko, viņa neliekas ne zinis, viņiem nav laika," uzskata Dovkante, norādot: "Un tās visas reakcijas, tur trombi – tas nav jau teikts, ka ir no vakcīnas. Cilvēkam var būt arī pašam no sevis. Man tas trombs kājā bija pirms vakcīnas. Ja manā varikozā vēnā būtu [trombs] pēc tās vakcīnas, es arī tagad domātu, ka tā vakcīna ir vainīga."

Savukārt Zemgales puses Bēnes senioru klubiņa "Atvasara" vadītājas Lidijas Stavro viedoklis ir vēl skarbāks.

"Valdībai uzreiz vajadzēja noteikt no pirmās dienas – [vakcīnu] visiem bez vārda runas. Un nebūtu šitādi te. Izlaidība."

Tātad uz vakcināciju ar pātagu... bet vai tiešām? Viena no atziņām, ar ko "Aizliegtais paņēmiens" atgriezās no Dānijas, bija – seniori ir jāuzrunā īpaši, individuāli, viņi to sagaida.

Kā Latvija uzrunājusi savus seniorus?

Covid-19 epidēmijas laikā Latvijā bija vairāki reklāmas klipi, kuros uzrunāta sabiedrība kopumā, bet seniori atsevišķi – ne tik daudz. Bet nu vismaz viens smuks un jauks video klipiņš tieši un tikai mīļajiem senioriem? Tieši prioritārajai grupai? Kad bija skaidrs jau kopš Covid-19 sākuma, ka viņi slimo vissmagāk. Tāds video klipiņš diemžēl Latvijā deviņu mēnešu laikā kaut kā uzfilmējies nav. Jo svarīgi esot bijuši visi.

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča skaidroja: "Ja mēs skatāmies vispār, teiksim, mārketinga valodā tiek lietots termins integrētā komunikācija, kas ietver visdažādākos veidus. Tātad – visvairāk tas, protams, ir šī informēšana caur dažādiem kanāliem, teiksim, iesaistot dažādus ekspertus, mediķus, viss šis skaidrojošais darbs. Tie kanāli, caur kuriem tas tiek izplatīts, tad ir visi plašsaziņas līdzekļi – gan nacionāla mēroga, gan reģionāla mēroga, gan interneta vidē, audio un televīzijas. Tātad visi iespējamie kanāli.  Protams, mēs nevaram nereaģēt uz to, ka mēs dzīvojam komunikatīvā gadsimtā, kur digitālā vide ir tik ļoti attīstījusies."

Daudz un daudz visa kā, un skaidrs, ka viss nopietni un komplicēti, bet tomēr – kā ir ar senioriem? Juhņēviča atbildēja: "Šobrīd. Ja mēs runājam šobrīd, tad mēs tieši koncentrējamies uz senioru grupu. Tie ir gan izdales materiāli pie ģimenes ārstiem, gan ārstniecības iestādēs. Plus pie visa šobrīd tieši mēs esam procesā, esam devuši darba uzdevumu radošajai aģentūrai izstrādāt informatīvu aktivitāšu kopumu, kas ir vērsti tieši uz senioriem. Nu, tad attiecīgi pēc tam jau šie kanāli, kur šīs aktivitātes tad tiks arī izplatītas."

Šobrīd tiekot gaidīti piedāvājumi un radošie koncepti, un kampaņa varētu novembra sākumā jau parādīties.

Bija ideja par avīzi, bet...

"Avīzes ideja tika Saeimā noraidīta. Tātad mēs gribējām izsūtīt avīzi, man liekas, bija 825 000 mājsaimniecības, kurām mēs bijām plānojuši šo avīzi izsūtīt. Diemžēl šī iniciatīva netika realizēta. Tika saņemts noraidījums, mēs šo situāciju atrisinājām nedaudz," viņa teica.

Varbūt ir bijusi individuāla vēstule katram senioram, kas vēl nav vakcinējies. Varbūt mēs neesam ko pamanījuši?

Juhņēviča: "Vēstule šobrīd ir sagatavošanas procesā, jo tas nav tikai uzrakstīt vēstuli. Tas ir, protams, visu izplatīšana. Datubāze un tā tālāk."

Tātad – vēl būs. Un no atbildēm rodas sajūta, ka senioru vakcinācija sāksies kaut  kad tikai nākamajā gadā, nevis, ka tā jau tiek īstenota deviņus mēnešus. Izrādās, vēstules dēļ vēl arī radies konflikts. Vakcinācijas projekta pārstāvji gribētu to arī krievu valodā. Jāatgādina, ka senioru vidū krievu ir ap 30%, bet Valsts valodas centrs esot teicis – nekādā gadījumā. Vienīgā valsts valoda ir latviešu, un par to pat bijis skaidrs referendums.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš teica:

"Mani, godīgi sakot, vienmēr ir pārsteigusi šī vakcinācijas biroja spītība, vai attiecīgi vēlāk – Vakcinācijas nodaļas spītība nemeklēt citus variantus, bet atrast valsts valodu kā vainīgo, lai aizbildinātos paši par savām neveiksmēm saziņā ar cilvēkiem."

Bet tomēr nav tā, ka nav bijis pilnīgi nekā – šogad pavasarī un vasarā tikusi īstenota cilvēku apzvanīšana, galvenokārt senioru. No līnijas 8989 kopā apzvanīti vairāk nekā 200 000 senioru, bet atdeve bijusi neliela – tikai 6 līdz 10% atkarībā no reģiona.

Daudz pareizāka formula izrādījusies cita, kas gan sākta tikai vasaras beigās, augustā. Proti, ka saviem pacientiem zvana un uz vakcināciju aicina ģimenes ārsti vai to palīgi. Ārsta praksēm par šo darbu no oktobra piešķirta vērā ņemama papildu piemaksa. Paredzēts, ka no šā gada 1. oktobra līdz 31. decembrim ģimenes ārsta prakse par katru ievadītu vakcīnas devu saņems piemaksu 11 eiro 87 centus.

Atdeve no jau aptuveni 24 tūkstošiem veikto zvanu esot teju 40%.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs komentēja: "Es domāju, ka tas ir fantastisks rādītājs, un tas uzreiz parāda, kāda ir vērtība tai primārajai veselības aprūpei. Ja mēs būtu savlaicīgi ieguldījuši līdzekļus un ja mēs būtu uzklausīti, organizējot vakcinācijas procesu, mēs par to visu jau runājām, mēs visus šos potenciālos ieguvumus norādījām."

Viņš turpināja: "Ja tas būtu bijis marts, aprīlis šogad, tad, protams, domāju, ka tās vakcinācijas aptveres būtu krietni lielākas, jo ģimenes ārsta praksē būtu bijušas vairāk spējas zvanīt, uzrunāt un iesaistīties vakcinācijas procesā."

Ģimenes ārsti priecājas arī par jūnijā saņemtajiem drukātajiem izdales materiāliem par Covid-19 vakcīnām.

"Es domāju, ka tas cilvēkiem ir svarīgi, jo, ziniet, bija tāds brīdis, kad, godīgi sakot, nebija ilgstoši nekā. Un bija tā, ka feisbukā visi saka, ka vakcinēties nevajag, un es, teiksim, laukos esmu vienīgais, kas saka, ka vajag," stāstīja Dzalbs.

Nākamnedēļ būs operācijas "Vakcinācija un seniori" 2. sērijā. Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" aizvien aicina iesūtīt idejas, kā veicināt senioru vakcināciju Latvijā. Ar kādām aktivitātēm, ar kādiem saukļiem? Kādi pasākumi ir bijuši citās valstīs? To visu vērtēs raidījuma īpaši izveidota senioru darba grupa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt