Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Prezentē autonomus militāros risinājumus

Panorāma

Panorāma

Situācija uz robežas joprojām neprognozējama

Atbildīgie dienesti: Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pierimusi, bet aizvien neprognozējama

Septembra pirmās nedēļas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas var saukt par nosacīti klusām, jo ir vērojams nelikumīgo robežšķērsošanas mēģinājumu sarukums. Pēdējās diennakts laikā ir novērsti 20 nelikumīgi mēģinājumi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Neskatoties uz to, situācija tiek vērtēta kā neprognozējama, jo migrantu pieplūdumu var ietekmēt gan laikapstākļi, gan Baltkrievijā notikušās izmaiņas bezmaksas vīzu režīmā. 

Piedrujas robežapsardzības nodaļā notiek robežsargu un zemessargu instruktāža, ka arī uzdevumu sadalīšana pirms došanās norīkojumā. Jau no jūlija Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sniedz atbalstu Valsts robežsardzei nelikumīgo robežšķērsotāju apturēšanā, iesaistot gan bruņoto spēku karavīrus, gan zemessargu vienības. Pašreizējo situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris Gunārs Vīzulis sauc par iepriekšējos gados gūto teorētisko zināšanu pārbaudi praksē.

“Vai to var nosaukt par izaicinājumu, es domāju, ka nē, – esam gatavi un trenēti to darīt, un tas ir viens no mūsu uzdevumiem tādās situācijās atbalstīt robežsardzi. Mūsu zemessargi un profesionāla dienesta karavīri atrodas šeit, viņi atbalsta; ja nepieciešams, mēs veicam kopējas patruļas ar Valsts robežsardzi pa valsts robežu, kā arī nodrošinām mūsu atturēšanas spēkus, ja nepieciešams būt uz robežas un tad atturēt iespējamo migrantu iekļūšanu mūsu teritorijā,” stāstīja Vīzulis. 

Zemessargu vienības un karavīri atrodas gar visu 173 kilometru garo Latvijas–Baltkrievijas robežu, viņu klātbūtne uz robežas ir nodrošināta 24 stundas diennaktī. Viena no apakšvienībām ir izvietota Krāslavas novada Piedrujā.

Vīzulis norādīja: “Pašlaik uz robežas atrodas pietiekamais skaits [zemessargu], kas nodrošina visas šīs funkcijas. Šis uzdevums ir dots ne tikai manai brigādei, bet arī parējām brigādēm – būt gataviem sniegt atbalstu un strādāt šajā hibrīdscenārija situācijā. Jau pašlaik uz valsts robežas mūsu atbalstā ir arī parējās brigādes no Zemessardzes.”

Šogad Piedrujas robežapsardzības nodaļā pusotra mēneša laikā tika aizturēti 260 cilvēki, kas ir rekordliels skaits, norādīja nodaļas priekšnieks Aigars Steļmaks, kas veic savus pienākumus jau 25 gadus.

Lai arī pēdējā laikā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir vērojams nosacīts klusums, situācija ir neprognozējama.

Steļmaks skaidroja: “Situācija diezgan sarežģīta, iespējams, sakarā ar to, ka arī iestājās tas klusums, tas nenozīmē to, ka nav to pārkāpēju, ka vispār viņu nav. Laiku pa laikam tās grupas parādās, varbūt ne tik lielā skaitā, kā viņi bija iepriekšējā laikā. Kas būs tālāk, mēs nezinām, iespējams arī, ka viņas pazudīs sakarā ar meteoroloģiskiem laikapstākļiem, būs vēsāks, būs aukstāks, bet uz doto momentu tas ne stipri viņus ietekmē.”

Robežsargu novērojumi liecina, ka nelegālo migrantu grupas, kas krīzes sākumā bija lielas – līdz pat 40 cilvēkiem –, tagad kļuvušas mazākas, kas apgrūtina to meklēšanu un notveršanu.

“Tās mazākas grupas 3 līdz 5 cilvēku sastāvā, tie jau mēģina slēpties. Viņi jau domā, kā viņiem to [robežu] šķērsot, kā viņiem ienākt iekšā valstī un mēģināt piemānīt dienestus,” sacīja Steļmaks.

Pašreiz bažas raisa pagājušajā nedēļā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pieņemtais lēmums par bezvīzu iebraukšanu un 30 dienu uzturēšanos Baltkrievijā Ēģiptes, Pakistānas, Jordānijas, Irānas un Dienvidāfrikas Republikas pilsoņiem, kas nozīmē atkārtotu migrantu pieplūdumu, pauda majors.

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt