Negaidiet lētu elektrību agrāk kā pavasarī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Strauji sadārdzinājusies dabasgāze un elektrība ir problēma arī Latvijas biznesam, kurš ir spiests pārlikt izdevumu pieaugumu uz savas preces cenu. Nav domājams, ka pazeminājumu vērts gaidīt agrāk par pavasari. Un tomēr nez vai mēs redzēsim skaļus bankrotus rūpniecībā, tādus kā "Liepājas metalurga" gadījumā, uzskata Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti un tirgus dalībnieki.

Sasniegusi vēsturisko maksimumu 160 eiro par megavatstundu 15. septembrī, vēlāk vidējā dienas cena biržas "Nordpool" Latvijas segmentā lai arī ne kardināli, bet samazinājās, un pēdējās nedēļas laikā svārstās robežās no 93 līdz 145 eiro.

Tomēr arī tas ir dārgi. Pagājušā gada septembrī megavatstunda maksāja apmēram 40 eiro. Eiropā gāzes un elektroenerģijas cenas turpina kāpt – gāzes piegādes neizrāda nekādas atdzīvošanās pazīmes, bet Eiropas glabātavu piepildījums pirms apkures sezonas sākuma ir vēsturiski zems, un tas padara nervozus tirgus dalībniekus, pirmdien, 20. septembrī,  ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Dārgi droši vien būs līdz pavasarim

Diemžēl nav iemeslu cerībām, ka elektroenerģijas cenas Latvijā drīz varētu noslīdēt līdz līmenim, kas būtu tuvs tam, kāds bija pagājušajā gadā, saka Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti un tirgus dalībnieki. Pašreizējais līmenis var saglabāties vismaz tuvākos mēnešus. Iespējams, līdz pavasarim.

"Pagaidām neredzu tādus faktorus, kuri varētu atvieglot situāciju," Rus.lsm.lv sacīja eksperts un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas bijušais loceklis Gatis Ābele.

"Elektrības cenām pie mums ir milzīga atkarība no gāzes cenām, kuras sasniedz līdz šim neredzētus rekordus gan Vācijā, gan Baltijā. Šī situācija ir uz ilgu laiku, vismaz uz vairākiem mēnešiem."

Jaunas alternatīvās jaudas – vēja un saules parkus – īsā laikā uzbūvēt nevar. Scenārijs, kura gadījumā varētu cerēt uz tarifu samazināšanu, būtu, ja Eiropas Savienība vismaz uz laiku atvieglotu politiku attiecībā uz ogļskābās gāzes izmešu kvotām, kuras arī strauji sadārdzinās, un tas ietekmē arī cenas elektroenerģijai, kuru ražo gāzes, ogļu un degslānekļa termoelektrostacijas. "Ja būtu kaut kāds moratorijs [attiecībā uz kvotām] kaut vai uz trim mēnešiem, lai dotu atslābumu rūpniecībai un ekonomikai… Ja Eiropas Komisija to neizdarīs, tad diemžēl tuvākajos mēnešos mums jāpierod pie dzīves ar augstām cenām," uzskata Gatis Ābele.

To, ka dārdzība, visticamāk, saglabāsies līdz pavasarim, saka arī bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš: "Nesen veltīju stundu tam, lai izpētītu dažādus faktorus – krājumus gāzes glabātavās, ūdens rezervuāru piepildījumu Skandināvijā… Galu galā man šķiet, ka līdz pavasarim mēs dzīvosim ar to cenu līmeni, kāds ir pašlaik. Cenu pazemināšanos tuvākajā laikā es noteikti nesolītu, jo visi galvenie faktori darbojas par labu sadārdzinājumam."

Pagaidām nav pazīmju, ka elektrības cenas ies uz leju, piekrīt arī "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis. "Viss ir pieaudzis – gāze, ogļskābās gāzes kvotas, vairumcenas, plus ūdens Skandināvijā ir maz.

Ja reģionā sāktos spēcīgas lietavas un hidroelektrostacijas palielinātu darbu, tam būtu ļoti liela ietekme. Un vējš ietekmētu. Bet nav ne ūdens, ne vēja," viņš skaidro.

Varētu palīdzēt Baltkrievijas jaudas. Nedaudz

Latvijai un Lietuvai būtu jāatturas no soļiem, kuri ietekmē elektroenerģijas cenu pieaugumu, 9. septembrī sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kura teikto citēja aģentūra LETA.

Vai tas jāsaprot kā aizplīvurots aicinājums atcelt embargo importam no Baltkrievijas? Nē, par to netiek ziņots. Vai tāda atcelšana varētu ietekmēt situāciju Baltijā? Jā, bet ne tik ļoti, kā gribētos, uzskata Gatis Ābele.

"Tas ir vienīgais, ko vēl politiskajā līmenī var izdarīt, – atcelt visus ierobežojumus attiecībā uz Baltkrieviju, atkal palielināt jaudas importam no austrumiem.

Vai tas atrisinātu mūsu problēmas? Pilnībā – ne. Taču tas dotu Baltijai nelielu atelpu. Tas neatjaunotu tarifus pagājušā gada līmenī, bet palielinātu piedāvājumu, kas ir atkarīgs no ogļskābās gāzes kvotām. Domāju, ka rezultātā megavatstundas cena Baltijā samazinātos vismaz par pieciem eiro. Tātad, ja cena ir 50 eiro kā normālos laikos, tas ir mīnus 10%, bet ja 100 eiro kā nesen, tad mīnus 5%. Jā, tas nav daudz, bet tas ir vismaz kaut kāds risinājums," uzskata Ābele.

Realitāte ir tāda, ka mūsu elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju automātiski jau iekļauj importu no Baltkrievijas, – vienkārši šī enerģija tiek pasniegta kā Krievijas, norāda Juris Ozoliņš. Viņš uzskata, ka uz lētu importu no austrumiem īpaši nav vērts cerēt.

"Reālas fiziskās plūsmas no Baltkrievijas nāk visu laiku. Bet paradoksāli ir tas, ka arī Krievijas energosistēma, "Inter RAO", tagad konkurences ceļā nespēj izspiest no mūsu tirgus Eiropas ražotājus, tostarp Baltijas un Skandināvijas. Ja mēs paskatīsimies tirdzniecības plūsmas un fiziskās plūsmas, tad ļoti bieži tirdzniecības plūsmas iet no Baltijas Krievijas virzienā. Tāpēc tagadējā dārgās elektrības situācija – tās ir vispārējās grūtības. Cita lieta, ka Krievija turklāt ir arī neapšaubāms labuma guvējs, jo tai ir gāze," uzskata Ozoliņš.

Mums ir samazinātas savienojuma jaudas ar Krieviju, un arī Krievijas cenu politika vairs nav tāda kā pirms pieciem gadiem, komentē Gatis Ābele.

"Turklāt Lietuvā ir kolosāls fizisko jaudu deficīts, savukārt Igaunijā – kolosāla atkarība no ogļskābās gāzes [izmešiem], jo TEC Narvā strādā ar degslānekli, un izmešu kvotu rekordlielā sadārdzinājuma dēļ šī enerģija iznāk ļoti dārga. Bet starpsavienojumi, kas Baltijai ir ar citām valstīm, ir salīdzinoši niecīgi. Vajadzīgi trīsreiz jaudīgāki starpsavienojumi, lai tie varētu absorbēt ogļskābās gāzes [izmešu] problēmu Igaunijā un jaudu deficītu Lietuvā. Taču tagad visā Eiropā ir kolosāla krīze energoresursu tirgū. Tagad tirgus būtībā nedarbojas. Mēs redzam kolosālus tirgus darbības traucējumus Eiropā," saka Ābele.

Starp citu, nesenais cenu lēciens biržā "Nordpool" izrādījās tik nozīmīgs, ka pat dārgā "degslānekļa" elektrība no Narvas elektrostacijām (apmēram 80% no tās izmaksām veido maksa par ogļskābās gāzes izmešu kvotām un citas nodevas "par ekoloģiju") atkal kļuvusi uz laiku konkurētspējīga. Igauņi jau atkonservējuši un iedarbinājuši visas ģenerējošās jaudas, kas iepriekš stāvēja rezervē.

Bizness tomēr nenomirs

Visbriesmīgākais ir tas, ka aug ne tikai "Latvenergo", bet arī "Rīgas siltuma" tarifi, uzsver Juris Ozoliņš. Vai Latvijā ir uzņēmumi, kuriem šis izdevumu pieaugums var izrādīties kritisks no izdzīvošanas viedokļa? Pagaidām nav ziņots par biznesa klientu bankrotiem, saka "Latvenergo" korporatīvās komunikācijas vadītājs Andris Siksnis. Tomēr prognozēt viņš neuzņemas – viss atkarīgs no tā, kāda daļa biznesa izdevumu ir par elektrību, kāda – par gāzi un apkuri, kas arī sadārdzinājušās.

"No lielajiem uzņēmumiem nezinu tādus, kuriem draudētu bankrota scenārijs tāpēc, ka pieauguši rēķini," saka Gatis Ābele. Labā ziņa ir tāda, ka pieprasījums pēc daudziem Latvijā ražotās produkcijas veidiem, piemēram, pēc zāģmateriāliem un cementa, pasaules tirgos arī palielinājies, viņš norāda.

"Šodien "energoietilpīgajiem" uzņēmumiem tas nav tik kritiski.

Taču vienalga nav labi. Piemēram, Skandināvijā cenas tomēr ir zemākas. Mēs nezinām, vai Eiropā atradīs veidu, kā mazināt kāpumu. Tas rada problēmas uzņēmumiem – tev jāpārskata izdevumi un jāpārdod sava produkcija dārgāk, taču tu precīzi nezini, kā tas ietekmēs tavu pozīciju tirgū. Nekā laba tajā nav, un tomēr šobrīd bankrotu risku es nesaskatu," saka Ābele.

Tas, ka jau trīs mēnešus elektrības vairumcena Latvijā palielinās, ir slikti gan jebkurai nozarei, gan patērētājam. Taču mierina tas, ka cenas tuvu tām, kādas ir Latvijā, ir visā Eiropā, bet dažkārt tās ir pat augstākas nekā Latvijā, norāda Juris Ozoliņš. "Jā, Zviedrijā dažās "Nordpool" zonās līmeņi ir būtiski zemāki (tur ir četras tarifu zonas). Taču tajā zona, kas ir savienota ar Baltijas valstīm, ar Lietuvu, situācija daudz neatšķiras no tās, kāda ir pie mums," viņš saka.

Stāsts par "Liepājas metalurgu", kura īpašnieki bankrotā vainoja arī augstos elektroenerģijas tarifus, šoreiz neatkārtosies, uzskata Ozoliņš.

"Pirmkārt, dārgās enerģijas vainošana rūpnīcas nāvē bija spekulācija. Tas bija ļoti neveiksmīgs bizness ar ļoti vājām tirgus pozīcijām. Neapšaubāmi, ja pieaug izdevumi – vai nu par transportu, vai par elektroenerģiju –, kāds uzņēmums var izrādīties sliktā situācijā, Taču atšķirībā no tā laika mūsu rūpniecība gājusi tālu uz priekšu un šodien mums nav energoneefektīvu uzņēmumu. Tiem te vienkārši nav palicis vietas. Tāpēc riski Baltijā ir daudz zemāki nekā piemēram, Polijas rūpniecībai," uzskata eksperts.

Viens no energoietilpīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ir Vācijas kapitālam piederošā cementa ražotne "Schwenk Latvija" Brocēnos. Kompānijas apgrozījums pēdējos gados pārsniedz 90 miljonus eiro, peļņa pagājušajā "kovida" gadā bija 12 miljoni eiro. Elektroenerģijas izmaksu īpatsvars cementa ražošanā veido aptuveni 35% no cementa ražošanas mainīgajām izmaksām, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Kompānijā uzsver, ka atbalsta Eiropas "zaļo kursu", turklāt norādot, ka ogļskābās gāzes izmešu sadārdzināšanās ir ļoti strauja – vairāk nekā divkārt, vairāk nekā 60 eiro par tonnu.

Uzņēmums kopš 2010. gada samazinājis ogļskābās gāzes izmešus par 35%, izmantojot alternatīvus kurināmā veidus ar maksimālu biomasas saturu. Projektos, kuri palīdzēs paaugstināt energoefektivitāti, "Schwenk Latvija" investē vairāk nekā 34 miljonus eiro. Tomēr kvotu tēma biznesam ir izaicinājums, saka vadītājs.

"Protams, tas viss būtiski ietekmē produkta pašizmaksu, cenu un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos," skaidro Gruzniņš. Un, lai gan eksperti teic, ka Eiropā tagad visur nav vienkārši (bet kaut kur ir arī sliktāk), "Schwenk Latvija" valdes loceklis īpaši norāda uz konkurentiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Piemēram, pēdējos trīs gados Latvijā strauji pieaudzis Baltkrievijas cementa imports. Nav noslēpums, ka produkts tiek ražots valstī ar pilnīgi citām vides prasībām, izmaksu struktūru un biznesa modeli, nekā tas ir Eiropā. To saredzam kā ļoti lielu problēmu, kas ES jārisina ātri un izlēmīgi," uzsver Gruzniņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti