Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Situācija uz robežas joprojām neprognozējama

Panorāma

Panorāma

Kavējas dzeloņstiepļu piegāde žogam uz austrumu robežas

Kavējas dzeloņstieples piegāde žogam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas

Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aizkavēsies. Uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva. Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.

Dzeloņstieples pagaidu žogam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas jāpiegādā uzņēmumam – SIA "Brief". Uzņēmums reģistrēts 2015. gadā. Kopš tā brīža peļņa stabili pieaugusi, taču lēciens bija tieši pandēmijas laikā – 2020. gadā, kad uzņēmums saņēma virkni pasūtījumu no valsts iestādēm un nopelnīja vairāk nekā pusmiljonu eiro. "Brief" ir e-komercijas uzņēmums, kas piedāvā visu, sākot ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem, militāro un taktisko ekipējumu, beidzot ar risinājumiem robežas aizsardzībai. Taču dzeloņstiepļu piegādē uzņēmumam radās grūtības. 

"Līgums tika noslēgts tikai 10. septembrī, salīdzinoši nesen. Noslēdzot līgumu, komersants bija apņemies ievērot visus līgumā noteiktos termiņus. Diemžēl dažas dienas jau pēc līguma noslēgšanas komersants vērsās pie mums, ka viņš nespēj ievērot pirmo noteikto termiņu," pastāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

"Brief" īpašniece Ildze Voita no intervijas atteicās, taču piekrita skaidrot radušās grūtības rakstiski. Kā atklājās, uzņēmums bija rezervējis Nodrošinājuma valsts aģentūras pasūtītos 111 kilometrus dzeloņstiepļu, bet, kamēr aģentūra lēma par cenu aptaujas uzvarētāju, dzeloņstieples nopirka lietuvieši.    

"Tā kā līguma slēgšana tika novilcināta divas nedēļas, situācija ar ražotāju kapacitāti un noliktavu atlikumiem sāka mainīties pa dienām, nevis pa nedēļām, kā tas bija pirms tam. Latvijai rezervēto dzeloņstiepļu atlikumu šajā laikā nopirka Lietuva, kuri savā lēmumu pieņemšanas procesā rīkojās valstiski," norādīja Voita.

Šie argumenti gan nepārliecina Nodrošinājuma valsts aģentūru. Tur sagaida visu pasūtīto apjomu līdz rītdienai.  

"Mums nav iespēju atkāpties no šiem termiņiem. Komersants arī mainīja piegādājamo dzeloņstiepļu ražotāju un tipu, kas arī mums neļauj to tā pieņemt," uzsvēra Innusa.

Ka Latvijas Televīzija noskaidroja uzņēmumā, pēc skeptiskākā scenārija visu dzeloņstiepļu apjomu uzņēmums var piegādāt līdz 2021. gada 15. novembrim, ik nedēļu uz robežkontroles punktiem piegādājot vidēji 16 kilometrus dzeloņstiepļu. Uzņēmums ar šo informāciju ir vērsies arī Iekšlietu ministrijā. 

KONTEKSTS:

Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 25 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt