Tāpat bērnam ir tiesības uz konfidencialitāti, ka ārsts šo informāciju neizpaudīs vecākiem, ja bērns to vēlas. Vienlaikus bērns nevar būt drošs, ka vecāki to neuzzinās citādi – pieaugušie var pārbaudīt, vai viņu aizgādībā esošai personai ir Covid-19 sertifikāts, atzina Palkova.
Varbūt vecāki būtu dusmīgi
Latvijas Radio uzklausīja 16 gadus vecu pusaudzi Kārli (vārds mainīts), kurš vēlas vakcinēties, bet vecāki tam iebilst: “Es neesmu pret vakcināciju, bet mani vecāki ir pret. Viņi negrib, ka es vai mana māsa vakcinējas.”
Kārlis apzinās, ka varētu doties vakcinēties bez vecāku ziņas, bet viņam ir bažas, ka pēc vakcīnas parādītos acīmredzamas blaknes: “Tad vecāki zinātu, [ka esmu vakcinējies] un varbūt būtu dusmīgi. Vecāki uzreiz ir pateikuši, ka ir pret, un mēs par to nerunājam. [Viņi] domā, ka neko nedod vakcīna, tikai dakteriem naudas vairāk.”
Savukārt Kārlis vēlas vakcinēties, lai skolā varētu būt bez maskas: “Stundās ir jāsēž maskā. Man ir astma, ir grūti paelpot caur masku.”
Vecākiem jāievēro bērna intereses
Zvērināta advokāte Palkova norādīja, ka šajā situācijā ir būtiski, vai tiek ievērots līdzsvars starp bērna interesēm, vajadzībām un vecāku loģiskiem izskaidrojumiem. Viņa atzīmēja, ka Civillikums nosaka pienākumu vecākiem rūpēties par bērnu.
“Ja bērns piekrīt, tad ārstam ir jāņem vērā lēmums, bet, ja bērns negrib vakcinēties, bet ārsts tomēr uzskata, ka tas ir bērna interesēs, atļauja ir jālūdz vecākiem.
Ārstam ir pienākums, viņš ir atslēgas persona – bet, ja bērns negrib vakcinēties, lēmumu pieņem vecāki, kuru uzdevums ir rūpēties un darīt visu, lai bērnam ir labi,” skaidroja advokāte.
Tāpat Palkova uzsvēra, ka jaunietim ir tiesības uz informāciju: “Viņš, būdams 16 gadus vecs, var aiziet pie ārsta, pavaicāt, kādas ir blaknes. Ja ārsts uzskata, ka tas ir bērnam nepieciešams, tad viņš to var darīt. Var aiziet pavaicāt alternatīvu ārsta viedokli. Protams, saprotu psiholoģisko momentu – kā pēc tam runās un dzīvos ar vecākiem.”
Kā sadzīvot ar vecākiem?
Pusaudžu resursu centra programmu vadītāja, sertificēta supervizore un mākslas terapeite Ieva Rasa atzina, ka gadījumā, ja pusaudzis vakcinētos bez vecāku ziņas un viņi to uzzinātu, ģimenē veidotos krīzes situācija. Tās attīstība būtu atkarīga no bērna un vecāku attiecībām, vai ir spēja ieklausīties vienam otrā. “Aicinātu [risināšanai izmantot] profesionālu psihologu palīdzību, kas varētu būt kā mediatori,” ieteica Rasa.
“Es ieteiktu pusaudzim censties runāt ar vecākiem, paskaidrot, kādi būtu ieguvumi, ja viņš veiktu vakcināciju. […] Katram ir tiesības uz savu individuālo lēmumu.
Nevaram pateikt, ka bērna lēmums vakcinēties ir mazvērtīgāks par vecāku lēmumu nevakcinēties. Abi ir vienlīdz vērtīgi,” norādīja Rasa.