"Ja mēs esam kompetenti grafiku lasītāji, tad mēs saprotam, ka mūs kāds cenšas apmānīt. Tā problēma ir tad, kad mēs nezinām, ka kāds mānās," saka Līva Raita no datu lasītprasmes kopienas "Datu skola".

Viena no bieži sastopamām kļūdām ir mākslīga datu "pieaudzēšana", ko panāk grafikā, asi nesākot ar nulli, – tas var radīt vizuāli mānīgu un neproporcionālu iespaidu par ļoti lielām atšķirībām.

Vai tieši otrādi – mainot mērogu, liek atšķirībām izskatīties niecīgām. Piemēram, vidējās gaisa temperatūras izmaiņas pasaulē – ja skatās plašā mērogā un grafika veidošanai izvēlas neatbilstoši lielas galējās vērtības, šķiet, ka temperatūras izmaiņas ir nelielas.

Tomēr, ja ņem vērā globālās sasilšanas kontekstu, kur viena grāda pieaugums 100 gadu laikā tiktu uzskatīts par nopietnu temperatūras lēcienu, kļūst skaidrs, ka par galējām vērtībām nedrīkst izraudzīties +10 un -10 grādus. "Pietuvinot" temperatūras izmaiņu līkni līdz amplitūdai no +1 līdz -1, var ieraudzīt atbilstošāku ainu.

"Viens pats grafiks var būt tāds ieskats, bet vēl papildus ir jābūt [skaidrojumam], vai šeit ir korelācija, vai šeit ir negatīva korelācija – kas tur īsti mums ir pateikts," skaidro Līva Raita.

Te ir piemērs no Latvijas realitātes. Abās grafikās ir attēlots viena un tā pati datu kopa – Latvijas iedzīvotāju skaits katra gada 1.janvārī, sākot no 1989.gada (CSP dati). Visas vērtības ir norādītas uz vertikālās ass. Visi zina, ka valsts iedzīvotāju skaits samazinās, taču iespaids, cik strauji un ievērojami tas notiek var tik izraisīts, datus atspoguļojot divās formāli vienādās grafikās, kas tomēr atšķiras radikāli: