Latvijā
Studente, kuras prasību par Mūzikas akadēmijas pasniedzēja nepieņemamu uzvedību janvārī izskatīja augstskolas Ētikas komisijā, ir vīlusies par rezultātu. Pasniedzējs, kurš jaunieti nelika mierā ar seksuāla rakstura īsziņām, joprojām drīkst strādāt ar studentiem. Juriste Linda Lielbriede norāda, ka akadēmijas mācībspēkiem, iespējams, ir jārīko mācības. Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") atzīst, ka akadēmijas gadījumā izpratnes trūkums par to, kādas robežas ir jāievēro pasniedzējiem, kuri ir varas attiecībās ar studentiem, ir viena no svarīgākajām problēmām.
Cietušie neklusē – arvien vairāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenšu ir vērsušās pie Studējošo pašpārvaldes ar iesniegumiem, kuri parakstīti ne-anonīmi. Turklāt iesniegumos esot minēti to mācībspēku vārdi, kas šonedēļ jau izskanējuši publiski un vēl arī citi. Vienā gadījumā rektors Guntars Prānis kopā ar studenti nekavējoties devies uz Valsts policiju.
Smiltis un putekļi – atsevišķās vietās Rīgā to joprojām ir daudz, lai gan jau mēneša sākumā pašvaldības dome ziņoja, ka galvaspilsētas ielās ziemā izkaisītās smiltis sākuši vākt. Tikmēr Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka gaisa kvalitāte pilsētās pēdējās nedēļas laikā ir pasliktinājusies, un galvenais iemesls ir tieši ziemā kaisītā pretslīdes materiāla pārpalikumi uz brauktuvēm un ietvēm, kas putekļu veidā ar vēju paceļas gaisā. Ielas sakopt sola mēneša laikā.
Slikto ceļu dēļ uzņēmēji zaudē savu naudu, bērni netiek uz skolu, iedzīvotāji lauž savas mašīnas – tāda ir Latvijas ceļu skarbā realitāte ne vienā vien pašvaldībā. Piektdien kurzemnieki pretenzijas par to pauda satiksmes ministram Kasparam Briškenam ("Progresīvie"), kurš atzina, ka tuvākajos gados nekādi būtiski uzlabojumi nav gaidāmi.
Latvijas SIA "Valsts aizsardzības korporācijas" projekts kopā ar Francijas, Itālijas, Somijas un Norvēģijas uzņēmumiem ir ieguvis 41 miljona eiro grantu no Eiropas Komisijas fonda munīcijas ražošanas atbalstam. Tas ir trešais lielākais atbalsts šajā kategorijā. Turklāt Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tikusi pie šī fonda finansējuma.
Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātei (FMOF) patlaban vairs nav darba tiesisko attiecību ar seksuālā uzmākšanās jaunām sievietēm vainoto pasniedzēju Dmitriju Bočarovu, un tās netiek plānots atjaunot, aģentūrai LETA apstiprināja fakultātes dekāns Sandris Lācis.
Latvijā pērn visvairāk atklātās nedrošās preces, par kurām ziņots, ka tās rada risku veselībai, ir bērnu preces un rotaļlietas, bet Eiropā – kosmētikas līdzekļi, liecina Eiropas Komisijas publiskotais ziņojums, par kuru informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Krievvalodīgo apziņošanas platforma, kas jau pusotru gadu darbojas Latvijā – "Telegram" kanāls "Volna" –, bija viens no pirmajiem, kas informēja par Viļņā notikušo uzbrukumu Alekseja Navaļnija līdzgaitniekam Leonīdam Volkovam, bet vēl tajā sīkāk izklāstīti plāni protestiem pret nedemokrātiskajām Krievijas prezidenta "vēlēšanām" Rīgā šajā nedēļas nogalē. Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga norāda – viņu kanāls un tajā paustā informācija patīkami pārsteidzis. Kas ir aktīvisti, kas sākuši kanāla darbību?
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas palīdzība Ukrainai ir jāsaglabā esošā līmenī vai jāpalielina, taču atšķirīgs viedoklis ir lielai daļai krievvalodīgo iedzīvotāju, kas uzskata, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt. Par to liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Kaut arī kūlas dedzināšana ir aizliegta, daudzus tas neattur no pērnās zāles dedzināšanas. Tiesa, pēdējos gados dedzināšanas gadījumu skaits samazinās. Savukārt dabas aizstāvji atgādina, ka pērnās zāles dedzināšanas dēļ sarūk bioloģiskā daudzveidība – bojā aiziet ne tikai augi, bet arī kukaiņi un reizēm mazie dzīvnieki.
Jauniešu iesaiste vēlēšanu procesa koordinēšanā allaž bijusi problēma, atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja. Taču pārsteidzoši liela ir jauniešu interese par darbu gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņos. Patlaban tiek apstiprinātas iecirkņu komisijas un izvērtēti darbinieku pieteikumi, tādēļ precīzs jauniešu skaits, kuri iecirkņos strādās, nav zināms.
Norādīt uz mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jau pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu būt pienākums – to paredz Saeimā vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstītais Valsts prezidenta rosinātais regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu. Saeimas deputāti saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu vēlas plašāku regulējumu.