Vietā, kur pirms pāris dienām ir noticis kūlas ugunsgrēks, gaisā vēl ir jūtama nepatīkamā deguma smaka. Skats apkārt ir pavisam drūms.
Vidzemes pusē pirmie izsaukumi saņemti aizvadītajās brīvdienās, bet pirmie kūlas ugunsgrēki Latvijā dzēsti jau 8. janvārī – Dobeles, Jelgavas un Augšdaugavas novados. Šogad kopumā dzēsti gandrīz 80 šādi ugunsgrēki.
Viens no galvenajiem darbarīkiem kūlas ugunsgrēku likvidēšanā ir ūdens-gaisa pūtējs. "Sver apmēram 25–30 kilogramus. Atkarībā to tā, kāda ir degšanas intensitāte un cik daudz pūš, atkarībā no tā, cik gaisa, cik ūdens padod, [pietiek] kādām 10–15 minūtēm. Un tad atkal jāiet uzpildīt," pastāstīja VUGD Valmieras daļas vada komandieris Uģis Miezis.
Uguns nereti no pļavas pārmetas uz dzīvojamām ēkām un mežiem. Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties ugunsdzēsējiem kūlas dedzināšanas sezonā, ir piekļuve degšanas vietai.
"Ja tehnika nevar iebraukt līdz notikuma vietai, tad mums tas viss ir jādara ar rokas instrumentiem un kājām. Tas paildzina visu, un tagad izdeg arī lielākas platības un postījumi ir lielāki," skaidroja Miezis.
Kāds LTV uzrunātais vīrietis, kurš atzina, ka ir kūlas dedzinātājs, dedzināšanu skaidroja ar to, ka slinkums rudenī nopļaut zāli. "Vienmēr to esmu darījis kontrolēti. Vietās, kur ir mitrs un grāvmalas. Vienreiz ir gadījies, ka liesmu nesavaldīju, un uguns paņēma vairāk nekā paredzēts, konkrēti jaunaudzi.
Pārāk neesmu aizdomājies par postu kukaiņiem un dzīvniekiem, vairāk rūpējos, lai uguns netiek pie ēkām."
Tikmēr Ķemeru dabas izglītības centra vadītāja Agnese Balandiņa norādīja uz dedzināšanas ietekmi uz dabu: "No šādas regulāras dedzināšanas mainās augsnes sastāvs. Dedzinātā kūla, pelni pārvēršas par mēslojumu, kas pamatīgi maina augsnes sastāvu, līdz ar to tās retās sugas, kas ir bijušas šajos zālājos, tur principā izzūd."
Pērnajā zālē var būt agrie pavasara putni un pirmie dējumi, varbūt pat mazuļi, gulošie ezīši un cita dzīvība.
Savukārt Valsts policija (VP) izplatījusi aicinājumu atpazīt jauniešus, kuri Liepājā, Metalurgu ielā, aizdedzinājuši atkritumus, pēc kā aizdegusies arī sausā zāle. VP aicina aplūkot videomateriālu un atsaukties ikvienu, kurš atpazīst kādu no jauniešiem, zvanot VP uz tālruņa numuru 110. Kā norādījusi VP, videomateriālā ir dzirdama necenzēta leksika, tomēr audio celiņu ir svarīgi iekļaut, jo, iespējams, kāds atpazīst savu atvasi vai skolnieku pēc balss un izteiksmes veida. Tāpat VP aicina atsaukties videomateriālā redzamos jauniešus.
2023. gadā Vidzemē dzēsts 101 kūlas ugunsgrēks, kas ir par 81 ugunsgrēku mazāk nekā 2022. gadā. Savukārt visā Latvijā aizvadītajā gadā dzēsti 752, kas ir pēdējos desmit gados mazākais šādu ugunsnelaimju skaits.
"Galvenais iemesls ir nesakoptās teritorijas, kur rudenī zāle nav nopļauta, ir dažādi atkritumi sakrājušies. Un tur, nelielai dzirkstelei ielecot sausajā zālē, izceļas šis ugunsgrēks," sacīja VUGD pārstāve Sandra Vējiņa.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.
VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kam sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
