Pasažierus pa dzelzceļu līdz 2032. gadam turpinās vadāt tikai «Vivi»; ministri raugās uz pārrobežu maršrutiem

Latvijā pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu tirgu konkurencei neatvērs vēl līdz 2032. gadam. To paredz valdības izskatītais informatīvais ziņojums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem dzelzceļa maršrutos, ko aizvien uzticēs AS "Vivi", kas līdz šim bija pazīstama kā "Pasažieru vilciens". Ministru interesi raisīja Latvijas pārvadātāja iespējas iesaistīties pārrobežu maršrutos, ko šobrīd ierobežo vilcienu trūkums. 

2024. gada 31. decembrī beigsies līgums, ar kuru valsts piešķīrusi AS "Pasažieru vilciens" tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutos pa dzelzceļu, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Arī pēc līguma beigām Latvija plāno izmantot iespēju atkārtoti piešķirt "Pasažieru vilcienam" sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumu no 2025. gada līdz 2032. gada beigām ar iespēju pagarināt līguma izpildi līdz 2034. gada beigām.

Pamatojot šādu soli, satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") norādīja, ka Latvija vēl tirgus atvēršanai neesot gatava. Turklāt arī nesen veiktā potenciālo pārvadātāju aptaujā interese par pasažieru pārvadājumiem Latvijā pa dzelzceļu nav bijusi liela.

Arī jauno elektrovilcienu piegādes dēļ pašlaik būtu svarīgi saglabāt esošo situāciju, kad starp valsti un "Pasažieru vilcienu" ir spēkā esošs līgums, jo īpaši attiecībā uz garantijas saistību izmantošanu.

Valdības sēdē ministru interesi raisīja Lietuvas dzelzceļa pārvadātāja iecerētie pārvadājumi maršrutā Rīga–Viļņa.

Briškens skaidroja, ka atšķirībā no iekšzemes maršrutiem Latvijas valsts nedotē Lietuvas operatoru, arī ne maršruta daļu Latvijā. Viņš gan pieļāva, ka šo pārvadātāju atbalsta Lietuva savā teritorijā līdz Latvijas robežai. Līdzīgi arī būtu gadījumā, ja "Pasažieru vilciens" gribētu sākt pārrobežu pārvadājumus, Latvija nesubsidētu maršrutu daļas citās valstīs, sacīja Briškens.

Tāpat politiķim nācās skaidrot iemeslus, kāpēc šādu maršrutu spēj ieviest kaimiņvalsts pārvadātājs, nevis "Pasažieru vilciens". Tas esot saistīts ar brīva ritošā sastāva nepieejamību. Pat Latvijas teritorijā nepietiek kapacitātes pārvadājumiem ārpus elektrificētām dzelzceļa līnijām, kur nākas braukt ar dīzeļvilcieniem.

"Mūsu lielā iespēja ir bateriju vilcieni," sacīja Briškens, vienlaikus norādot – ar pasūtīto vilcienu skaitu būs par maz, lai neelektrificētā zonā nodrošinātu regulārus pārvadājumus.

Ministrs esot lūdzis "Pasažieru vilcienam" vērtēt iespējas iegūt savā rīcībā papildu ritošo sastāvu, lai to izmantotu pārrobežu pārvadājumiem. Pašlaik notiekot sarunas par maršrutiem uz Tartu Igaunijā.

Vienlaikus politiķis atzina, ka "Lietuvas kolēģi šos mājasdarbus izdarījuši ātrāk".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti