Satversmes tiesa skatīja lietu pēc ūdeļu audzēšanas un kažokādu ieguves uzņēmuma pieteikuma par to, vai Satversmei atbilst Covid-19 izplatības laikā gadu spēkā esošais aizliegums ūdeļu ievešanai no ārvalstīm. Uzņēmuma ieskatā ierobežojums nebija samērīgs.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzējam ierobežoja Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Ierobežojums bija vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības uz veselību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, no pieejamiem datiem un pētījumiem par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs izrietēja, ka darbinieki un citas personas, kuras nonāk saskarsmē ar inficētām ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības riskam.
Ierobežojums tika noteikts, lai novērstu Covid‑19 vīrusa strauju izplatību, kā arī jaunu vīrusa variantu rašanos un izplatīšanos, kas varēja apdraudēt cilvēku veselību, izraisīt veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka tādi alternatīvi līdzekļi Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, piemēram, aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, karantīnas paredzēšana ievestajām ūdelēm, kā arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to, ka inficētas ūdeles nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā acīmredzami nevar novērst risku – ar Covid-19 inficētu ūdeļu ievešanu no ārvalstīm.
Satversmes tiesa atzina, ka, ievērojot Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tā radītos draudus veselības sistēmai, atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas augstāk par visas sabiedrības interesēm. Turklāt pieteikuma iesniedzējām bija pieejami atbalsta mehānismi, ar kuriem tika mazinātas tām noteiktā ierobežojuma sekas.
Savukārt sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma apstākļos, kad bija nepieciešams mazināt iespējamo Covid-19 izraisošā vīrusa transmisiju no ūdelēm uz cilvēkiem un tādējādi aizsargāt cilvēku veselību un sabiedrības labklājību, bija lielāks nekā pieteikuma iesniedzējam radītās nelabvēlīgās sekas.
