Ceturtdien, 21. decembrī, Saeima pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz izmaiņas mājsaimniecībām, kuras pašas saražo elektroenerģiju savam patēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus.
Pašlaik mājsaimniecība, kas saražo elektroenerģiju, bet pati visu nepatērē, var pārpalikumu nodot tīklā. "Sadales tīkls" uzskaita nodotās kilovatstundas. Brīdī, kad mājsaimniecība pati enerģiju neražo un tikai izmanto, tā var "paņemt" no tīkla šīs virtuāli uzkrātās kilovatstundas, nemaksājot par pašu elektrību, bet gan tikai par sadales un pārvades pakalpojumiem. Uzkrātās kilovatstundas var izmantot gada laikā. To sauc par neto uzskaites sistēmu. Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski.
Likuma grozījumi paredz, ka mājsaimniecības, kuras jau šobrīd izmanto šo sistēmu, un tās, kuras vēl tikai plāno tai pievienoties līdz 2024. gada 30. aprīlim, šo neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim.
Savukārt saimniecībām, kuras sāks nodot savu saražoto enerģiju no nākamā gada 1. maija, bet no 2029. gada marta visām saimniecībām jau būs jaunā – neto norēķinu sistēma.
Norēķinu sistēma būs pieejama arī uzņēmumiem.
Šī norēķinu sistēma paredz, ka mājsaimniecība savas saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdos elektroenerģijas tirgotājam, ar kuru tā noslēgs līgumu. Tirgotājs nodotās enerģijas daudzumu pārrēķinās eiro, un lietotājam veidosies "virtuālais maks", kurā krāsies summas atbilstoši nodotās enerģijas daudzumam. Arī šo summu varēs izmantot gada laikā, lai segtu elektroenerģijas rēķinu, tajā skaitā arī par sadales un pārvades pakalpojumiem. Lietotājs, maksājot rēķinu, varēs izvēlēties izmantot uzkrājumu, līdzīgi kā tas, piemēram, ir ar dažādu tirgotāju lojalitātes karšu uzkrājumiem.
Klimata un enerģētikas ministrijā portālam LSM.lv skaidroja, ka elektroenerģijas tirgotājiem būs pienākums nodrošināt universālo pakalpojumu – elektroenerģijas pirkšanu neto norēķinu sistēmas ietvaros no mājsaimniecībām, kuras ražo atjaunojamo enerģiju savam patēriņam.
Konkrēta elektroenerģijas cena un nosacījumi būs atkarīgi no katra tirgotāja piedāvātā līguma, cena var būt fiksēta vai mainīga, taču plānots valdības noteikumos paredzēt, ka iepirktās elektroenerģijas cena nedrīkst būt zemāka par 0.
Turklāt elektroenerģijas tirgotāji varēs piedāvāt arī citus produktus elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuras ražo elektrību, ne tikai universālo pakalpojumu.
Jauninājums būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikuma uzkrāto summu patērēt citā tā paša lietotāja objektā.
Elektroenerģijas nodošana tīklā un "virtuālā maka" izmantošana rēķinu segšanai nav saimnieciskā darbība, skaidroja ministrija.
Pārpalikumu lietotājs varēs arī pārdot elektroenerģijas tirgotājam, un šādā gadījumā cenu nosaka vienošanās starp lietotāju un tirgotāju. Cena par pārdoto elektroenerģijas vienību tiek atrunāta līgumā. Elektroenerģijas pārdošana ir saimnieciskā darbība ar mērķi gūt peļņu.
Valdības noteikumos, kuri pašlaik ir nodoti saskaņošanai, paredzēs detalizētu neto norēķinu sistēmas darbības kārtību, tajā skaitā arī elektroenerģiju ražojošā lietotāja pašpatēriņa slieksni un tīklā nododamās enerģijas daudzumu, kas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Ministrija atteicās no iepriekšējā nodoma likumā paredzēt atļauju tīklā nodot ne vairāk par 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas gadā.
Valdības noteikumus plānots pieņemt līdz šā gada beigām, lai tie stātos spēkā ar nākamā gada 31. janvāri. Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs sākt izmantot pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas.
No nākamā gada 1. maija arī saimniecības, kuras izmanto kilovatstundu uzskaites sistēmu, varēs pāriet uz norēķinu sistēmu, ja to gribēs.
