"Laikā, kad strauji pieaug finanšu sektora atkarība no IT, kas saistīta gan ar klientu vēlmi ātri un attālināti saņemt pakalpojumus, gan arī ar tehnoloģiju attīstību un tendenci piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tirgus dalībniekiem pastiprināti jāpievērš uzmanība digitālajai noturībai un kiberdrošības riskiem," atzīmēja LB prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Plāns paredz īstenot 31 klātienes pārbaudi un dažādas neklātienes aktivitātes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību, ilgtspēju un dažādu risku pārvaldību, kā arī šā sektora institūciju klientu interešu aizsardzību.
2024. gadam LB noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes: laba pārvaldība, operacionālā un finanšu noturība, biznesa modeļa ilgtspēja pārejas ekonomikā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risks un sankciju risks, kā arī tirgus darbības risks.
2024. gadā LB plānojusi 19 klātienes pārbaudes drošas prakses un apdomīga riska jomā, 7 pārbaudes NILLTPF novēršanas un sankciju jomā, 2 pārbaudes IT jomā, kā arī papildus tām LB uzraudzības eksperti piedalīsies Eiropas Centrālās bankas pārbaudēs. Savukārt 3 klātienes pārbaudes būs vērstas uz kredītiestāžu klientu interešu aizsardzību, vērtējot segto noguldījumu un garantēto atlīdzību apstrādes procesu.
Segmentu dalījumā 2024. gadā 16 klātienes pārbaudes plānotas kredītiestādēs, 2 pārbaudes – apdrošināšanas sektorā, viena pārbaude – pensiju jomā, 3 pārbaudes – ieguldījumu jomā, viena pārbaude – maksājumu pakalpojumu jomā, 4 pārbaudes – ieguldījumu brokeru sabiedrībās, 2 pārbaudes – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās un 2 pārbaudes – valūtas tirdzniecības sabiedrībās.
Līdztekus klātienes pārbaudēm LB plāno plašu neklātienes aktivitāšu klāstu, it īpaši IT drošības jomā, pārvaldības jomā un ilgtspējas jomā.
Līdz šim, neraugoties uz pieaugošo ģeopolitisko risku un kiberuzbrukumiem, Latvijas finanšu iestādes ir demonstrējušas digitālo noturību, norādīja LB. Tomēr, ņemot vērā draudu mainīgo raksturu, finanšu iestādēm ir jāstiprina operacionālā noturība. To paredz arī Eiropas Savienības Digitālās darbības noturības regula, kas ir daļa no Eiropas Komisijas digitālās finanšu stratēģijas. Tās mērķis ir atbalstīt digitālo finanšu attīstību, vienlaikus mazinot ar to saistītos riskus. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē arvien vairāk pieaugs ārpakalpojumu nozīme un mākoņpakalpojumu un mākslīgā intelekta izmantošana, līdz ar to arī ar šiem pakalpojumiem saistītie riski, tai skaitā datu drošībā un pārvaldībā.
Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies NILLTPF riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina uz riskiem balstītas pieejas ieviešana, atzīmēja LB. Starptautiski Latvijas darbs šajā jomā novērtēts atzinīgi, taču pārmērīga kredītiestāžu piesardzība rada finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas.
Latvijas Banka nākamajā gadā vērtēs finanšu iestāžu NILLTPF riska pārvaldības praksi un pārbaužu procesā pievērsīs uzmanību arī zema riska klientu apkalpošanai, jo finanšu pakalpojumu pieejamības veicināšana ir Latvijas Bankas prioritāte.
Saistībā ar ilgtspējas jomu finanšu sektora uzraudzībā 2024. gadā lielākā uzmanība tiks veltīta atbilstībai informācijas atklāšanas prasībām, tirgus dalībnieku stratēģiju kvalitātes uzlabošanai, kā arī ilgtspējas risku pārvaldības ietvara izstrādei. Lai nodrošinātu turpmāku progresu šajos procesos, Latvijas Banka turpinās tirgus dalībniekiem sniegt atbalstu un metodiskos norādījumus, bet vienlaikus sagaida proaktīvu rīcību no pašu finanšu iestāžu puses, turpinot darbu pie aspektu, kuri saistīti ar ilgtspējas riskiem, integrācijas to darbībā.
