Ekonomika
Latvijā pēdējos desmit gados ik gadu saražotais siera un biezpiena apjoms lēnām, bet pieaug, un katrs valsts iedzīvotājs gadā patērē 22 kilogramus siera un biezpiena, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" no septembra atcels reisus uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tiks apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančesteru un Stavangeri, jo kompānijai trūkst lidmašīnu rezerves daļu, vēsta portāls "15min.lt" un "airBaltic" pārstāvji.
Aizkraukles novada tūrisma pakalpojumu sniedzējus negaidīti un nepatīkami pārsteidzis maijā saņemtais paziņojums, ka sakarā ar Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) dambja remontdarbiem Daugavā no 14. jūlija līdz augusta beigām būtiski tiks pazemināts ūdenslīmenis, tādējādi tūristiem tikšot liegta peldlīdzekļu izmantošana Daugavā, bet uzņēmējiem pilnvērtīga līgumu izpilde.
Spānija uz pusi samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, lai pasargātu iedzīvotājus no inflācijas kāpuma, trešdien paziņoja valsts premjerministrs Pedro Sančess.
AS “Pasažieru vilciens” padome valdes priekšsēdētāja amatā ir ievēlējusi Rodžeru Jāni Griguli un valdes locekļa amatā Aldi Daugavvanagu ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem, informēja uzņēmumā.
2022. gada maijā lidostā “Rīga” apkalpoti 474,1 tūkstoši pasažieru, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā 2021. gada maijā un par 13,1% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada maiju lidostā apkalpots par 33,8 % mazāk pasažieru.
Gada laikā pilnīgi visiem kurināmajiem ir pieaugusi cena. Visvairāk gāzei – desmitkārtīgi. Bet arī pārējiem vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem cena augusi. Piemēram, šķeldai cena gada laikā pieaugusi teju trīs reizes. Latvijas Radio aptaujātie eksperti norādīja, ka šķeldas cenu ceļ ne vien pieprasījums eksportā, bet arī pārspīlētais pieprasījuma kāpums vietējā tirgū. Eksperti lēš, ka cenas nevar traukties augšup mūžīgi, bet pagaidām ir grūti prognozēt, kad cenu kāpums mitēsies.
Maijā Latvijā saražotas 402 525 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 39% mazāk nekā aprīlī un par 24% mazāk nekā pirms gada. Savukārt elektroenerģijas patēriņš Latvijā bija 571 154 MWh, kas ir par 2% mazāk nekā aprīlī un par 1% mazāk nekā pirms gada, informēja sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" .
Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi krietni iedragāja daudzu cilvēku ceļošanas plānus, tādēļ šī gada pavasarī un vasarā daudzi steidz atgūt iekavēto. Tomēr daļai ceļotāju Eiropā tagad nākas saskarties ar citām problēmām. Garām rindām lidostās, aviokompāniju atceltiem lidojumiem, lidsabiedrību, lidostu un arī dzelzceļa un metro darbinieku streikiem. No Briseles līdz Varšavai, no Amsterdamas līdz Londonai, cēlonis haosam un ceļotāju neapmierinātībai nereti ir līdzīgs – nozare no Covid-19 atguvās daudz ātrāk, nekā gaidīts, radot milzīgas problēmas uzņēmumiem, kas bija atlaiduši darbiniekus, kuru tagad trūkst.
Rīgas ostā pašlaik darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos. Un Rīgas osta ir vienīgā, kur var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Tomēr ar jahtām atceļojušos tūristus Rīga neuzskaita, tāpēc nav zināms, kādu labumu sniedz jahtu ostu attīstība. Savukārt Jūrmalā, kas izšķīrusies šogad netīrīt Lielupes grīvu, kārtīgas tūristu jahtas ienākt nevar nemaz.
Lai gan naftas cena biržā šobrīd ir zemāka nekā 2008. gadā krīzes laikā, degvielas cenas Latvijas uzpildes stacijās ir ievērojami lielākas nekā toreiz. Rus.LSM.lv raidījumā “Ličnoje delo” eksperti skaidroja, ka degvielas cenu ietekmē arī pārstrādes un loģistikas izmaksas un citi faktori, un prognozēja, ka cenu rekords vēl nav sasniegts un to samazinājums nav gaidāms.
Pašlaik izstrādātā atbalsta sistēma, lai nākamajā apkures sezonā palīdzētu iedzīvotājiem segt apkures sadārdzinājumu, ir sabalansēts. Tomēr, visticamāk, tas vēl tiks koriģēts un arī atbalstam paredzētā summa pirms Saeimas vēlēšanām vēl varētu tikt palielināta. Tā uzskata Latvijas Televīzijas aptaujātie ekonomisti.
Trīs jūru samitā Rīgā un to pavadošajā biznesa forumā daudz tika runāts par Krievijas iebrukumu Ukrainā, un kā tas atsaucas uz mūsu reģiona drošību. Trīs jūru iniciatīva fokusējas uz dažādu infrastruktūras projektu attīstību. Tiek izcelta arī dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ne tikai ekonomiskā, bet arī drošības šķautne un nozīme Baltijas valstu aizsardzībā.
Dzelzceļa un avio starpsavienojumi, sadarbība energotīklu izbūvē un jaunu energoresursu iegūšana, kā arī digitālie izaicinājumi, veicinot valstu savienojamību. Šie jautājumi šodien bija uzmanības centrā Rīgā notiekošā Triju jūru samita biznesa forumā.
Valdība sniegusi atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus, informēja Ekonomikas ministrija.
Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumus novirzīt gandrīz 20 miljonus eiro Krievijas kara izraisītās krīzes skartajiem lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražotājiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu lauksaimniecības produkcijas ražošanu un veicinātu nozares spēju pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem, informēja ZM.
Pašvaldības uzņēmumam “Rīgas meži” būs jāpārtrauc dalība apaļkoku pārstrādes biznesā, nolēmusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja. Tādējādi paredzēts novērst gan konkurences kropļošanu un ilgtermiņa nesaimniecisko darbību, uz kuru vairākkārtīgi norādījusi Valsts kontrole un Konkurences padome, gan neatbilstību tiesību aktiem par pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.
Straujās inflācijas radītās negatīvās ietekmes mazināšanai valsts plāno papildu atbalstu mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Tas paredzēts Labklājības ministrijas sagatavotajā un valdības atbalstītajā informatīvajā ziņojumā.
Valdība apstiprināja jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz Latvijas ekonomiku. Savukārt esošajā garantiju programmā paplašināts saņēmēju loks un piešķirts papildu finansējums, lai nodrošinātu programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
