Ekonomika
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pārtraukusi sadarbību ar desmit kompānijām, kas arī vairāk nekā divus gadus pēc Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā joprojām turpina sadarboties ar Krieviju.
Krāpniecības gadījumi internetā un pa telefonu kļuvuši par tik ikdienišķu lietu, ka šobrīd jau var teikt, ka teju katrs būs saskāries ar krāpnieku mēģinājumiem nozagt datus vai naudu. Īpaši skaļš gadījums piedzīvots šajā gadā, kad caur uzņēmuma grāmatvedi no kompānijas vienā reizē izkrāpts vesels miljons eiro.
Latvijā pērn par 20% samazinājies koģenerācijas staciju skaits, tomēr tajās saražotās elektroenerģijas daudzums pieaudzis par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Zīmīgi, ka pērn dabasgāze atkal pārsniegusi kurināmās koksnes īpatsvaru.
Eiropas Komisija (EK) pēc izmeklēšanas noslēgšanas ASV saldumu un dzērienu ražošanas uzņēmumam "Mondelez" piemērojusi 337,5 miljonu eiro naudassodu par produktu tirdzniecības ierobežošanu Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija uzsvēra, ka uzņēmums, kurš arī turpina darbību Krievijā, ļaunprātīgi izmantojis uzņēmuma dominējošo stāvokli tirgū, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus.
Latvijai jāstrādā pie energoefektivitātes celšanas, kurināmā resursu dažādošanas un transporta sektora zaļināšanas. Tas teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumā. Latvija pirms pusotra gada sākusi iestāšanās procesu, lai kļūtu par vienu no Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalsti. Lai to izdarītu, valstij bija jāizpilda dažādi nosacījumi.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") parīt dosies uz Igauniju, lai piedalītos "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa pamatakmens ielikšanas pasākumā Ilemistes stacijā. Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots uzsākt šovasar, taču Satiksmes ministrijas (SM) gatavotajam informatīvajam ziņojumam par "Rail Baltica" būvniecību joprojām nav koalīcijas atbalsta.
Briselē pirmdien notika kārtējā Eiropas lauksaimnieku protesta akcija, bet šoreiz protestu laikā iztika bez vardarbības un automašīnu dedzināšanas, zemnieki centās pievērst uzmanību savām problēmām ar govju parādi.
Šovasar regulāra prāmju satiksme no Rīgas uz Stokholmu netiks atjaunota, bet osta turpina sarunas ar vairākiem prāmju operatoriem. Taču Rīgas ostā piestās 67 kruīza kuģi, kas ir par četriem vairāk nekā pērn. Šorīt milzu prāmis uz Latviju atveda vairāk nekā 2000 pasažieru. Tūrisma eksperti norāda, ka šīs vienas dienas pieturas kruīza braucienos ir kā āķa izmešana. Ja ceļotājiem valsts iepatīkas, viņi to izvēlas kā galamērķi, lai atgrieztos citreiz.
Kā veicināt ideju un kontaktu apmaiņu diasporas uzņēmēju vidū, kā attīstīt sadarbību ar Latviju? Šie jautājumi risināti Amsterdamā notikušajā forumā "Latvija fokusā". Tā mērķauditorija ir latvieši Nīderlandē, kuri aktīvi darbojas savā nozarē vai arī vēl tikai plāno uzsākt vai attīstīt sadarbību ar Latviju. Ņemot vērā, ka tieši Nīderlande pēdējos gados kļuvusi par iecienītu studiju vietu, svarīgi, lai jaunie profesionāļi zina par iespējām Latvijā, kas viņus mudinātu atgriezties.
Latvija pirmdien, 27. maijā, saņēmusi pērn decembrī pieprasīto Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda maksājumu 336 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija (FM). Šobrīd īstenošanā ir jau nedaudz vairāk nekā puse no plānotajiem Atveseļošanas fonda projektiem.
Pirmdien, 27. maijā, savā pirmajā vizītē Rīgas ostā pēc teju piecu gadu pauzes ieradies vācu kruīza līnijas "AIDA Cruises" kuģis "AIDAdiva". Uz kuģa klāja ir 2384 tūristi no 19 pasaules valstīm, visvairāk no Vācijas.
Sākusies Latvijā audzēto zemeņu tirdzniecība. Rīgas Centrāltirgū pirmās Latvijas zemenes varēja nopirkt jau pagājušajā nedēļā. Cena, kā parasti pirmajām ogām, kas audzētas siltumnīcās un tuneļos, ir visai augsta. Karstais laiks ogu gatavošanos paātrina, tāpēc zemeņu sezona šogad varētu būt īsāka nekā pērn.
Latvijā sācies pilsētu un novadu svētku laiks, kad ar koncertiem, lāzeršoviem, svētku uguņošanu un citām aktivitātēm pašvaldības centīsies iepriecināt iedzīvotājus un izklaidēt tūristus. Šie svētku pasākumi pašvaldībām izmaksā no desmitiem līdz simtiem tūkstošiem eiro, Rīgas gadījumā – pat virs miljona eiro. Tā ir dižošanās ar pašvaldību naudas maku izmēru vai nepieciešams pasākums ar savu pienesumu?
Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvji paviesojās zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā 1000 hektāru. Saimniecības īpašnieku pārsteidza tas, ka policijas izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka kriminālprocesa nav. Tomēr policisti deva mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.
Nauda samaksāta, bet saņemt produktu nav iespējams – šādā situācijā pēc šī gada aprīļa Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru tika atcelti Ministru kabineta noteikumi, kuri atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, nonākuši daudzi mežu īpašnieki un cirsmu pircēji Latvijā.
Nule kā Jelgavā atklātais Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrs dos plašākas iespējas gan zivrūpniecības nozarei, gan pašai Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (LBTU). Tas ļaus radīt jaunus, inovatīvus produktus, kā arī apmācīt topošos pārtikas rūpniecības darbiniekus.
Ģeopolitiskā situācija atstāj savu nospiedumu uz tūrisma nozari – vairs nebrauc tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, mazāk arī tūristu no Eiropas valstīm, bet vairāk no Lietuvas. Daudzviet valda skepse, ka Latgale ir sarkanā līnija, kur braukt nav droši. To izjūt tūrisma nozares pārstāvji arī Daugavpilī, kuri norādījuši, ka pilsētai jābūt aktīvai, lai zaudēto tūristu vietā piesaistītu tūristus no citām valstīm un iekšzemes.
Nepilnus 2 miljonu eiro Kultūras ministrija (KM) šogad veltījusi reģionālās un diasporas žurnālistikas atbalstīšanai komerciālajos medijos. Vēlme rakstīt rakstus vai veidot TV un radio sižetus ir liela, pieprasītais finansējums ir divas reizes lielāks, kā programmā pieejamā summā. Par sadalījumu mediji kopumā nežēlojas – bez "pīrāga gabaliņa" palicis retais. Bažas rada tas, ka no žurnālistiem prasītās atskaites, birokrātija liedz vairāk laika veltīt satura radīšanai. Līdz ar to, vai tas vienmēr ir sabiedriski nozīmīgs, apšauba arī paši žurnālisti.
Pirms teju diviem gadiem valsts lielākie uzņēmumi – enerģētikas milzis "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" – paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu – vēja parkus. Tam tolaik izveidota kompānija "Latvijas Vēja parki" (LVP), kas sola nodrošināt tādas turbīnas, kādu Latvijā vēl nav, proti, to garums sasniegs teju 300 metrus. Pirmie parki darbu varētu uzsākt 2028. gadā.
Apmēram nedēļu ir atjaunoti tiešie avioreisi no Rīgas uz Telavivu Izraēlā. Tie septiņus mēnešus bija apturēti karadarbības Izraēlā dēļ. Ceļotāju interese par šo galamērķi ir augsta, taču Latvijas vēstniecība un arī tūroperatori aicina izrvērtēt drošību pirms došanās uz Izraēlu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.