Ekonomika
Lauksaimniecībā valsts atbalstu nesaņems Krievijas un Baltkrievijas izejvielu importētāji
Lauksaimniecībā valsts atbalstu nesaņems Krievijas un Baltkrievijas izejvielu importētāji
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairums Latvijas zemnieku ir atteikušies sadarboties ar agresorvalstu piegādātājiem un atraduši citus izejvielu avotus. Taču, ja kādi vēl turpina pirkt graudus, minerālmēslus, vai citas izejvielas no Krievijas vai Baltkrievijas, viņi turpmāk nevarēs saņemt valsts atbalstu. To paredz Ministru kabinetā šonedēļ apstiprinātie noteikumi. 
Jaunā atbalsta maksājumu sistēma lauksaimniekiem liek maldīties birokrātijas labirintos
Jaunā atbalsta maksājumu sistēma lauksaimniekiem liek maldīties birokrātijas labirintos
Nereti sabiedrībā neizprot lauksaimnieku sašutumu un raizes par ražai nelabvēlīgiem pavasara, vasaras un rudens laikapstākļiem, jo galu galā viņi taču saņem atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības (ES). Taču, ja šo atbalsta maksājumu nebūtu, mēs, pilsētnieki, par savā zemē audzētu pārtiku maksātu daudzreiz lielāku cenu. Pērn 2023. gada janvārī spēkā stājies jaunais ES kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģiskais plāns, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Lai tam pieteiktos, izstrādāta jauna sistēma, kas ir ļoti sarežģīta.
Saeimā atturīga attieksme par Kučinska ideju veidot birokrātijas mazināšanas komisiju
(papildināts)
Saeimā atturīga attieksme par Kučinska ideju veidot birokrātijas mazināšanas komisiju (papildināts)
Birokrātijas mazināšanu premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") izvirzījusi par vienu no valdības prioritārajiem uzdevumiem. Lai palīdzētu no lieka administratīvā sloga atbrīvot dažādas nozares un "izravētu" lieko likumos un noteikumos, Saeimas opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāts Māris Kučinskis rosinājis Saeimā izveidot atsevišķu komisiju birokrātijas mazināšanai. Lai gan ideja par šādas komisijas veidošanu atzīta par aktuālu, politiskie partneri pašlaik gan lielu atsaucību tai neizrāda.
Pensiju uzkrājumi atkal ir plusā – kāpēc tas atkal (nav) labi
Pensiju uzkrājumi atkal ir plusā – kāpēc tas atkal (nav) labi
Tas nekas, ka otrā līmeņa pensiju uzkrājumi ir mīnusā: jāpagaida, un tie droši vien pieaugs. Tā vietējie eksperti runāja gan 2020. gadā, gan 2022. gadā, gan 2023. gada sākumā, kad plašsaziņas līdzekļi vēstīja par kārtējiem Latvijas pensiju plānu vērtības kritumiem. Vai šie "mierinājumi", raugoties no šodienas, ir sevi attaisnojuši, kāpēc mūsu smadzenes nenovērtē kritumus (un pieaugumu) racionāli, un kāda tam ir saistība ar Nobela prēmijas laureātu Danielu Kānemanu, noskaidroja Rus.LSM.lv.
Pārvadātājs: Autobusu pasažieru plūsma no Rīgas uz Krieviju un Baltkrieviju samazinās
Pārvadātājs: Autobusu pasažieru plūsma no Rīgas uz Krieviju un Baltkrieviju samazinās
No Rīgas autoostas pasažieri joprojām var aizbraukt gan uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Pleskavu Krievijā, gan uz Minsku un Gomeļu Baltkrievijā. Normatīvie akti šobrīd pasažieru pārvadājumus neierobežo, jo ir spēkā nolīgums par starptautiskajiem auto pārvadājumiem gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, un tas attiecas gan uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Cik pieprasīti ir reisi uz Krieviju un Baltkrieviju, un kādi ir riski, veicot šādus pārvadājumus?
Grobiņā gadiem nevar izlemt par katalizatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Vai draud tiesa?
Grobiņā gadiem nevar izlemt par katalizatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Vai draud tiesa?
Ietekmes uz vidi novērtējums pieļauj izlietoto naftas katalizatoru pārstrādi Grobiņā, iedzīvotāji turpina iebilst, bet pašvaldības deputāti jau tagad apliecinājuši atbalstu sabiedrības interesēm, nevis katalizatoru rūpnīcas attīstītājiem. Šobrīd pašvaldība oficiālu iesniegumu no ieceres īstenotājiem par būvniecības atļaujas izsniegšanu nav saņēmusi, bet uzņēmēji apgalvo, ka no ieceres nav atteikušies. Ja lēmums būs viņiem negatīvs, SIA "VNimo Services" valdes loceklis Mārtiņš Berķis-Bergs pieļauj tiesāšanos.
Rēzeknei pieaug parādi par būvniecību
Rēzeknei pieaug parādi par būvniecību
Rēzeknei pagājušā gada parādu segšanai piešķirs speciālo stabilizācijas aizdevumu, ja pašvaldības dome pieņems sabalansētu jeb bezdeficīta budžetu. Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka progress šī mērķa sasniegšanai ir, – pašvaldība gatavo lēmumus, par ko gan vēl būs jābalso deputātiem. Pērn parādi gan turpināja pieaugt līdz pat Vecgada dienai, kad saņemts kārtējais rēķins par spa jeb rekrācijas centra būvniecību 1,3 miljonu eiro vērtībā.  
Vai dārgāka iebraukšana Jūrmalā ietekmēs pilsētas mazos uzņēmumus?
Vai dārgāka iebraukšana Jūrmalā ietekmēs pilsētas mazos uzņēmumus?
No ceturtdienas, 1. februāra, par iebraukšanu Jūrmalā ir jāmaksā trīs eiro. Tāda kārtība turpmāk būs visu gadu. Iepriekš maksas iebraukšana kūrortpilsētā bija divi eiro un tikai no aprīļa līdz oktobrim. Pašvaldības mērķis – samazināt satiksmes intensitāti. Tā vietā vietvara cer, ka iedzīvotāji vairāk izmantos sabiedrisko transportu un elektroauto. Kā jauno kārtību vērtē autovadītāji, un vai pilsētas mazie uzņēmumi ir apdraudēti?
«Novatore Impact Summit» izziņo meistarklases un konferences runātāju papildinājumu
«Novatore Impact Summit» izziņo meistarklases un konferences runātāju papildinājumu
Starptautiskajā sieviešu ekonomiskās spēcināšanas konferencē, kas notiks 7. martā, 30 pasākuma runātājiem piepulcēsies arī "Michelin" zvaigznes restorāna īpašniece Nadja Samī un olimpisko spēļu čempione Rūta Meilutīte. Izziņota arī meistarklašu programma līderības un finansiālās izaugsmes veicināšanai – trīs no tām notiks vēl pirms samita norises, informēja rīkotāji.
Ukraina pirmoreiz ziemā iztiek bez importa gāzes
Ukraina pirmoreiz ziemā iztiek bez importa gāzes
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs pavēstījis, ka Ukrainai pirmoreiz izdosies saviem spēkiem pārvarēt ziemu un iztikt bez gāzes importa. Līdz pat 2015. gadam Ukraina gāzi importēja no Krievijas, bet pēc Krimas okupācijas šis process tika apturēts un pēcāk Ukraina iepirka papildus gāzi no Slovākijas un Polijas tirgotājiem.
Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijas budžeta deficīts pērn bija 2,3% no IKP
Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijas budžeta deficīts pērn bija 2,3% no IKP
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts, rēķinot pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas, 2023. gadā bija 0,9 miljardi eiro jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts pagājušā gada oktobrī, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Vairāk

Svarīgākais šobrīd