Ekonomika
Attīstības valstu jeb BRICS grupas līderi otrdien, 22. augustā, pulcējas Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) pilsētā Johannesburgā uz divu dienu samitu, lai apspriestu stratēģiju Rietumu un ASV ekonomiskās ietekmes mazināšanai. Ķīna, Indija, Brazīlija un Dienvidāfrika rīko samitu bez Krievijas prezidenta Vladimira Putina klātbūtnes. Būtiskās tēmas, kas tiks apspriestas samita laikā, ir BRICS grupas paplašināšana un alternatīvas starptautiskās norēķinu sistēmas izveide.
Šādu vasaru neatceramies, vēl tikai sniega trūkst. Tā šīs sezonas dabas nestos pārbaudījumus, salu pavasarī, sausumu un krusu vasarā vērtēja pieredzējuši lauksaimnieki. Ir saimnieki, kuri apsver ganāmpulku samazināšanu vai pat saimniecības likvidēšanu. Tādēļ šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums, kā būs ar atbalstu un kā tiks sadalīti Eiropas Komisijas (EK) piešķirtie 6,79 miljoni eiro.
Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā Eiropas Savienības (ES) programmas LEADER pieeju īsteno 35 vietējās rīcības grupas, bet to sniegums nav vienmērīgs, turklāt lielā apmērā finansējums tiek piešķirts pašvaldību projektiem, tostarp tādiem, kas ietilpst pašvaldību funkcijās, noslēdzot revīziju "Kā Latvijā tiek pārvaldīta un īstenota LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība", secinājusi Valsts kontrole.
Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Jau 13 gadus Latvijā notiek konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā". To rīko Ekonomikas ministrija ar sadarbības partneriem. Konkursa mērķis ir veicināt un popularizēt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā. Konkursā energoefektīvākās ēkas vērtē piecās kategorijās – atjaunota daudzdzīvokļu ēka un jaunbūve, publiskā ēka, vienģimenes un rūpnieciskā ēka. Šobrīd noslēdzies konkursa pirmais posms, un augustā žūrija konkursā pieteiktos objektus – 20 ēkas 10 Latvijas pilsētās – vērtēs klātienē.
Gruzijas kūrortpilsētā Anaklijā jau vairākus gadus tiek plānots celt jaunu dziļjūras ostu. Tā kļūtu par būtisku elementu jaunā tirdzniecības ceļā, lai izvairītos no tranzīta caur Krieviju.
Gulbenes novada Lizuma pagasta uzņēmējam Jānim Pūcītim augusta pirmās divas nedēļas aizrit labības laukā, tikai viņa vācamā raža ir nevis graudi, bet gan salmi, jo Jānis Pūcītis ir viens no retajiem salmu jumtu meistariem ne vien Latvijā, bet arī Eiropā. Par pieprasījumu meistars nesūdzas, tiesa gan, tas nav Latvijā, jo pamatā darbs ir Zviedrijā.
Daugavpilī no 1. oktobra palielināsies maksa par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Ūdensapgādes tarifs pieaugs par gandrīz 13% un sasniegs vienu eiro 5 centus par kubikmetru bez PVN, savukārt kanalizācijas tarifs palielināsies par 3,5% un būs 1 eiro 19 centi par kubikmetru bez PVN.
Labi uzņēmējiem, bet ne mājsaimniecībām. Salīdzinot jaunos elektrības sadales un pārvades tarifus starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, redzams, ka kaimiņvalstīs gan dzīvokļos, gan privātmājās par pieslēgumu jāmaksā mazāk. "Sadales tīkls" (ST) gan aicina šādi nesalīdzināt, norādot, ka trīs Baltijas valstīs būtiski atšķiras gan iedzīvotāju blīvums, gan elektroenerģijas patēriņš, tomēr eksperti un arī enerģētikas ministrs atzīst – šāda situācija izveidojusies, cenšoties padarīt konkurētspējīgākus mūsu uzņēmumus.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences, tostarp Rīgā degvielas cenas palielinājās, kamēr Tallinā tās nemainījās, bet Viļņā degvielas cenas samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati par degvielas cenu izmaiņām Baltijas valstu galvaspilsētās.
Lai no stabila, gadiem ilga eksporta uz Krieviju pēkšņi pārorientētos uz jauniem produkcijas noieta tirgiem, vairākiem Latvijas uzņēmumiem nācies ieguldīt gan jaunu iekārtu iegādē, gan strādnieku apmācībā. Tāda pieredze bijusi arī Liepājas uzņēmumam "Hidrolats", kura nosaukums parādījās šonedēļ publicētajā eksportētāju uz Krieviju un Baltkrieviju sarakstā. Minēto eksportu tas gan pārtrauca jau pērn – drīz pēc kara sākuma Ukrainā.
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums, par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu. Tomēr situācijas risināšanā vienprātība pagaidām nav panākta. Finanšu ministrs solījumos par "Euribor" likmes ierobežošanu ir piesardzīgs, taču arī ministrijā pēta šo jautājumu.
Latvijai tuvāko sešu gadu laikā ir jāsasniedz Eiropas Savienības (ES) vidējais labklājības līmenis – tādu norādījumu jaunās valdības veidotājiem deva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc "Eurostat" datiem pērn Latvija no ES vidējā labklājības līmeņa atpalika par ceturtdaļu. Savukārt pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas atpalicība ir samazinājusies vien par 10 procentpunktiem. Kā uz Valsts prezidenta noteikto mērķi raugās speciālisti, un vai tas ir reāli sasniedzams?
Pieaug neapmierinātība ar arvien augošajām kredītprocentu likmēm, kas skar arī iepriekšējos gados noslēgtus līgumus. Par to liecina tas, ka platformā "Manabalss.lv" savākti jau vairāk nekā 13 000 paraksti aicinājumam Saeimai kopā ar valdību un Latvijas Banku rast ierobežojumu bankām paaugstināt "Euribor" likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem. Vismaz 10 000 parakstu savākšana ļauj iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis 2023. gada jūlijā bija 6,5%, un kopš jūnija tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tāpat mēneša laikā pieaudzis sieviešu bezdarbnieču skaits.
Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju piepildījums šonedēļ pārsniedzis 90%, tādējādi piepildoties krietni pirms ziemas apkures sezonas. Par to vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz kompānijas "Gas Infrastructure Europe" datiem.
Rīga pašlaik ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kurai valdība ļauj emitēt obligācijas, un galvaspilsēta to varētu izdarīt 2025. gadā, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Tuvākajā laikā pārtikas cenām vajadzētu mazināties, bet ir arī produktu grupas, kurām cenas vēl varētu pieaugt, LTV "Rīta panorāmā" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
7. augustā Latviju skāra postoša vētra, kas norāva ēkām jumtus un nodarīja citus zaudējumus, izpostīja sējumus, bet lielgraudu krusa pat izsita logus automašīnām. Apdrošinātāji līdz šim saņēmuši 2500 atlīdzību pieprasījumus par 14 miljoniem eiro, bet pieteikumu iesniegšana vēl turpinās. Tikmēr viens esot skaidrs – Latvijā joprojām savus īpašumus apdrošina neliels iedzīvotāju skaits, un bieži vien tos apdrošina par daudz zemākām summām, nekā ir to patiesā vērtība.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
