Vācijas Bundestāgs ceturtdien apstiprināja budžeta grozījumus, kuru mērķis ir finansēt covid-19 pandēmijas seku novēršanu, un likumdevēji piekrituši valsts parāda palielināšanai līdz rekordaugstam līmenim - 217,8 miljardiem eiro.
Ekonomika
Necerēti veiksmīgu sezonu pašlaik aizvada mazie tūrisma uzņēmumi Talsu novadā. Darbība neapstājās pat ārkārtējās situācijas laikā, un vairākas atceltās rezervācijas atkal aizpildās dažās stundās. Nelielās viesu mājas un kempingus ezeru krastos izvēlas arī cilvēki, kam ierobežojumi likuši atcelt ārzemju ceļojumus.
Saeima sēdē ceturtdien, 2. jūlijā, apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2021.–2027. gadam (NAP2027), kur noteikti valsts attīstības mērķi nākamajos septiņos gados un risinājumi to sasniegšanai. NAP ir galvenais valsts attīstības plānošanas dokuments, un jaunā NAP vadmotīvs ir "Paradumu maiņa – ceļš uz attīstību".
Finanšu ministrijas vadītā darba grupa Latvijas nodokļu sistēmas pārskatīšanai pašlaik vērtē iespēju Latvijā ieviest veselības apdrošināšanu jeb veselības nodokli 5% apmērā. Par ieceri gan piesardzīga ir veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"), uzsverot – ieviešot pārmaiņas, nedrīkstētu pieļaut cilvēku izslēgšanu no veselības aprūpes saņemšanas.
Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") bijusī valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne ievēlēta par zāļu ražotājas AS "Olainfarm" valdes locekli, informēja "Olainfarm" pārstāve Ieva Lapiņa-Ennīte.
Alūksnē grib celt vērienīgu veselības veicināšanas pakalpojuma centra kompleksu, iesaistot investoru no Krievijas, intervijā Latvijas Radio pastāstīja “Alūksnes un Malienas ziņu” galvenā redaktore Līga Vīksna.
Latvijā nav daudz saimniecību, kuras būtu pievērsušās ķiršu audzēšanai lielākos apjomos. Vidzemē viena no tām ir Gulbenes novada Daukstu pagasta zemnieku saimniecība „Pļavnieki”, kur ķirši tie audzēti divu hektāru platībā.
Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – vai pandēmija ir beigusies jeb tikai pierimusi. Tādēļ ikviens ekonomikas apskatnieks savas prognozes sāk ar vienu vai vairākām atrunām par to, kādēļ tās galu galā var būt galīgi greizas. Tomēr skaidrs ir viens – šogad gan pasaules, gan Eiropas ekonomika piedzīvos kritumu, kurš drīzāk būs liels nekā mērens. Gan eirozonai kopumā, gan Latvijai tajā skaitā šogad ekonomikas sarukums lielākoties tiek paredzēts 7-10% apmērā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kukuļošanas mēģinājuma lietā iesaistītās divas personas, kuras tika apcietinātas, paliks cietumā, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pavēstīja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,3%, bet nākamajā gadā ekonomika augs par 4,7%, norāda starptautiskā reitingu aģentūra "Moody's Investors Service, Inc." ("Moody's").
Finanšu ministrijas (FM) vadītā darba grupa Latvijas nodokļu sistēmas pārskatīšanai pašlaik vērtē iespēju Latvijā ieviest veselības apdrošināšanu jeb veselības nodokli 5% apmērā, to Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
Spānijā slēdz ar oglēm darbināmas elektrostacijas. Jau pirms pusotra gada valstī darbu pārtrauca arī visas raktuves, kurās ieguva videi nedraudzīgo kurināmo.
Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ dziļa krīze piemeklējusi pasaules lielākās aviobūves kompānijas. "Airbus" un "Boeing" spiesti samazināt darbinieku skaitu un sašaurināt ražošanu.
Lai samazinātu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību dabā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina ikvienu, kurš atradis beigtu meža cūku, ziņot par to pašvaldībai vai dienestam, saņemot 23 eiro, informēja PVD.
Lai rastu papildu finansējumu veselības aprūpei, tostarp algu celšanai nozarē strādājošajiem, pašlaik valdībā tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas. Tāpat tiek apsvērta ideja valsts budžetā iezīmēt konkrētu summu jeb procentu, kas būtu jānovirza veselības aprūpes sistēmai Latvijā. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanā pašlaik ar iepriekš nepieredzētu jaudu ir iesaistījušās gan Eiropas Savienības (ES) struktūras, gan valstis atsevišķi. Ja atbalsta pirmo vilni drīzāk varēja raksturot kā mēģinājumus amortizēt sitienu un noturēt ekonomiku kaut cik ierastajā līmenī, tad tagad sākas diskusijas par vidējā termiņa palīdzību un par to, uz ko tai ir jābūt vērstai.
Latvija iepriekšējās pāris nedēļās piedzīvojusi pamatīgu tveici – bija dienas, kad termometra stabiņš pārsniedza +30 grādu atzīmi pēc Celsija, un daudzi steidza meklēt veldzi pie ūdeņiem, mežos, viesu mājās. Viesmīlības nozare pamazām atgūstas pēc kritiena Covid-19 krīzē un šajā vasaras sezonā liek lielas cerības uz vietējo tūristu.
Tiem jaunajiem speciālistiem, kuri Covid-19 dēļ zaudējuši darbu, valdība lēmusi piešķirt īpašu pabalstu un tam tērēt gandrīz 6,6 miljonus eiro.
Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), ieguldot ES Solidaritātes fonda finansējumu 12,76 miljonu eiro apmērā, atjaunojusi un pieņēmusi ekspluatācijā 65 dažādus hidromelioratīvos objektus, tādējādi novēršot valsts nozīmes ūdensnotekās un polderu aizsargdambjos 2017. gada lietavu radīto plūdu postošās sekas, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
AS “Rīgas siltums” pirmdien, 29.jūnijā, iesniedza izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) par 11% samazināto siltumenerģijas tarifu, paziņojumā medijiem informēja uzņēmums.
Jaunākie
Interesanti