Ekonomika
Norvēģijas parlaments janvārī nobalsoja par atļauju sākt izpēti dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvei Arktikā. Tādējādi sperts pirmais solis, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti, kas uzsāks dziļjūras derīgo izrakteņu ieguvi komerciālā mērogā. Taču par norvēģu plāniem satraukumu pauduši gan klimata aktīvisti, gan Brisele. Eiropas Savienība (ES) apgalvo, ka Norvēģijas lēmums veikt dziļjūras izrakteņu ieguves rūpniecisko izpēti daļā Arktikas var ietekmēt jūras vidi, tostarp zivju krājumus.
20 miljoni eiro Valmieras Industriālā parka attīstībai – to paredz Valmieras novada pašvaldības noslēgtā vienošanās ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru. Šis projekts uzņēmējdarbības jomā ir nozīmīgs ne tikai Valmieras novadam, bet visai Vidzemei. Bet, lai nonāktu līdz šim brīdim, ir pagājuši 10 gadi ar daudziem šķēršļiem. Kāds bija šis ceļš, un kas parkā iecerēts?
Vairākās Latgales pašvaldībās mājokļu pieejamība ir karsts jautājums – vidēji pieprasījums ir trīs reizes lielāks nekā piedāvājums. Jaunās ģimenes un speciālisti priekšroku dod dzīvei pilsētā, apkaimēs dzīvokļus atstājot tukšus. Savukārt privātajā sektorā var novērot, ka cenas kritušās, neattaisnojot īpašnieku cerības. Tikpat karsta problēma ir aizdevuma saņemšana mājokļa iegādei.
Līdz 2030. gadam pa dzelzceļa līniju "Rail Baltica" ir jāsāk pārvadāt kravas un pasažierus – turklāt ar vai bez savienojuma ar Rīgas Centrālo staciju, tā intervijā Latvijas Radio uzstāja Eiropas Komisijas Ziemeļjūras Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane. Ja pamattrase tiks izbūvēta, tad komisijai būs pamats turpināt finansēt "Rail Baltica" projektu.
Valsts AS "Latvijas Pasts" padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, norādot, ka sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju (SM) nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību. Savukārt par nozari atbildīgais ministrs kritizēja uzņēmuma plāna trūkumu par pasta pakalpojumu nepārtrauktību un padomes priekšsēdētāja komandējumu tēriņus 25 000 eiro apmērā.
Vācijas transporta sistēmu daļēji ir paralizējis kārtējais streiks. Šodien streiko tūkstošiem nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" darbinieku, kuri pieprasa lielāku atalgojumu. Streika dēļ "Lufthansa" spēs nodrošināt tikai nelielu daļu no paredzētajiem lidojumiem, tāpēc desmitiem tūkstošiem pasažieru nāksies atlikt savus ceļojumu plānus.
Biržā plānots kotēt mazāko daļu akciju lielai daļai valsts uzņēmumu, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā "Jaudīgi uzņēmumi – spējīgāka valsts" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība" (JV)).
Rīgas ostā aizvadītās nedēļas nogalē ienācis konteinerkuģis "MSC MARITINA V", kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis. 266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo ar Madeiras (Portugāles) karogu, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU jeb 20 pēdu konteineri, informēja Rīgas brīvostas pārvalde.
Viena no lauksaimnieku prasībām tikko notikušajos protestos bija aizliegt Latvijas veikalos tirgot Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktus. Pārtikas un lauksaimniecības preču imports no abām valstīm pēdējā gada laikā ir pat pieaudzis, un tā vērtība joprojām mērāma simtos miljonos eiro. Tirgotāju pārstāvji norāda – jābūt lielākam spiedienam.
Vācijas Federālā banka iecēlusi savu pirmo pārstāvi Baltijas valstīs, lai padziļinātu saiknes ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām, ziņo Eng.lsm.lv. Federālās bankas un tās pārstāvja ierašanās vairoja lielās cerības, ka Baltijas valstīs varētu darboties citi Vācijas finanšu pakalpojumu un banku jomas pārstāvji.
Vai problēmas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā var risināt, finanšu institūciju "Altum" pārveidojot par nacionālo attīstības banku? Saeimā šādai idejai ir gana plašs atbalsts, ņemot vērā nepieciešamību vairot konkurenci ar ārvalstu kapitāla kredītiestādēm. Tomēr atbildīgo komisiju deputāti vēl negatavo lēmumu par attīstības bankas izveidi un vēlas uzklausīt gan auditorus, gan nozares pārstāvjus.
Elektroenerģijas lietotāji, kuri ražo elektrību savam patēriņam un pārpalikumus nodod tīklā, pievienojoties norēķinu sistēmai, varēs saņemt no elektrības tirgotājiem universālo pakalpojumu – tas būs pienākums iegādāties tīklā nodoto elektrību par cenu, kas nav mazāka par 0 eiro par megavatstundu un nav par 20 eiro mazāka nekā elektrības cena biržā. Tiesa, lietotājiem būs noteikti griesti – cik daudz elektrības viņi varēs nodot tīklā 12 mēnešu laikā.
Valdība otrdien, 6. februārī, atbalstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizāciju, nodalot Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus finanšu ministra pārraudzībā, bet Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Par reformām pēc attiecīgo likumprojektu sagatavošanas vēl būs jālemj Saeimai.