Papildināts 19:05
Ekonomika
Samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā, intervijā Latvijas Radio atklāja uzņēmuma vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.
2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās.
Pagājušajā nedēļā bojājuma dēļ atslēgtais Igauniju un Somiju savienojošais zemūdens kabelis "EstLink 2" nedarbosies vismaz līdz februāra beigām, liecina pašlaik pieejamās aplēses.
Latvijas iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas. Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.
Sestdien savā pirmajā ceļojumā devies pasaulē lielākais kruīza kuģis "Icon of the Seas", kas pieder kruīzu uzņēmumam "Royal Caribbean".
Meža nozare, kas līdz šim sevi veiksmīgi pierādījusi kā eksportspējīga joma, šobrīd saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Pieprasījums pēc koksnes krities, līdz ar to samazinājušās arī cenas un uzņēmēju peļņa. Pagājušā nedēļā kokrūpniecības konferencē nozares pārstāvji diskutēja par turpmāko attīstību un inovāciju ieviešanu nozarē, kas ļautu radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
Aizvadītajā nedēļā lopkopības saimniecības beidzot saņēma ilgi gaidītās kompensācijas gan par straujo piena cenu kritumu iepriekšējā ziemā, gan ārkārtējo sausumu, kas neļāva sagatavot dzīvniekiem barību ziemai. Atbalsts izmaksāts par divām trešdaļām reģistrēto dzīvnieku, bet, skatoties uz saimniecībām, tā ir ceturtā daļa. Tomēr, kā noskaidrojis LTV radījums "de facto", kompensācijas apmērs par vienu liellopu ir 19 eiro, kas ir līdzvērtīgs pusrullim siena.
Pēdējos mēnešos jau vairākkārt Rīgā ar amatpersonām ticies nekustamo īpašumu projektu attīstītājs no Apvienotajiem Arābu Emirātiem Mohameds Ali Alabbars. Gada sākumā viņš ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi no "Jaunās Vienotības" parakstīja memorandu, kurā plānots Andrejsalas attīstībai piesaistīt Latvijas mērogiem milzīgu naudas summu – vairāk nekā 2,5 miljardus eiro. Rīgas pašvaldības paziņojumā par to tika uzskaitītas 10 valstis, kurās Alabbara uzņēmums attīsta projektus, taču izlaista Baltkrievija, kurā Alabbars jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ticies ar diktatoru Aleksandru Lukašenko, vēsta LTV raidījums "de facto". Vai tas Latvijai rada kādus drošības riskus, šobrīd vērtē Valsts drošības dienests.
Tuvojoties 1.martam, kad sāksies iedzīvotāju ienākumu deklarāciju brīvprātīgā iesniegšana, cilvēki sāk atcerēties par attaisnoto izdevumu čekiem par tēriņiem izglītībai un veselības aprūpei, par ko var saņemt nodokļu atmaksu. Taču tiem, kuri raduši šos čekus iesniegt ar viedtālruņa "Attaisnoto izdevumu" lietotni, šogad jābūt īpaši vērīgiem, jo ne visos telefonos šī lietotne darbojas korekti.
"Estlink2", kabelis, kas savieno Igauniju ar Somiju, ir bojāts un nedarbojas. Bojājuma iemesli tiek skaidroti, šobrīd vēl pat nav zināms, vai bojāts pats kabelis jūrā vai sauszemē, vai arī problēma ir transformatoru stacijās.
Starp Rīgas lidostu un galvaspilsētas centru tuvākā pusgada laikā varētu sākt kursēt autobusi, kas piestātu tikai atsevišķās pieturās. Tādējādi brauciens uz lidostu un atpakaļ uz centru būs ātrāks nekā ar "Rīgas satiksmes" autobusu. Tāds plāns ir lidostai, kur norāda, ka jaunie pārvadājumi būs komerciālie, – biļešu cenu noteiks komersants, kas segs arī visas izmaksas. Lidostas plāns Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā raisa bažas.
Vairākās Eiropas valstīs norit lauksaimnieku protesti. Zemnieki ir neapmierināti ar vietējo vai Eiropas Savienības (ES) līmeņa noteikumu ieviešanu, kā arī lielo konkurenci, tostarp ar Ukrainas produkciju. Par to, kāda ir Latvijas un arī citu dalībvalstu lauksaimniecības nākotne, ar kādiem konkurences izaicinājumiem zemnieki saskaras jau šobrīd un kā nākotnes tirgu ietekmēs Ukrainas dalība Eiropas Savienībā, Latvijas Radio intervija ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītāju Gunti Gūtmani.
Pagājušajā darba nedēļā Rīgā degvielas cenas saglabājās stabilas, bet Tallinā un Viļņā tās palielinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Latvijā pensijas otrā līmeņa fondi, pārvērtējot savus aktīvus pēc Lietuvā atklātā iespējamā piesavināšanās gadījuma, zaudējuši apmēram 1,7 miljonus eiro no ieguldījumu vērtības. Tas gan ir neliels samazinājums pret kopējo 2. līmeņa pensiju fondu uzkrājumu – 7,2 miljardiem eiro.
Globālā spriedze, pieaugošā konkurence, klimata katastrofas ir kļuvušas par jauno normu, kurā eiropiešiem jāmācās izdzīvot. Tā saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņa uzsver, ka enerģētika un mākslīgā intelekta izmantošana Eiropas konkurētspējas stiprināšanā ir atbilde uz šiem izaicinājumiem.
Vairākas Eiropas valstis pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis, kas joprojām negrasās norimt. Protesti turpinās Francijā, Polijā un citviet. Pierimuši tie ir Lietuvā un Vācijā, taču par iziešanu ielās domā lauksaimnieki vēl vairākās valstīs. Zemnieki ir neapmierināti ar vietējo vai bloka līmeņa noteikumu vai nodokļu ieviešanu, kā arī lielo konkurenci, tostarp ar Ukrainas produkciju.
Stiprinot uzņēmuma vadības komandu, piektdien, 26. janvārī, valsts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par valdes locekli juridiskajos un atbilstības jautājumos ievēlējusi Ilzi Znotiņu. Plānots, ka valdes locekle darbu uzsāks 2024. gada 1. februārī, informēja uzņēmumā.
Pašvaldības jauno skolotāju algu finansēšanas modeli, kas paredz valsts finansējumu piešķirt tām skolām, kas atbilst noteiktiem klašu lieluma kritērijiem, kritizē, sakot, ka tas būtiski ietekmēs skolu skaitu novados, turklāt dažādās vietās redzami arī iedzīvotāju protesti pret mazo skolu slēgšanu. Kā noskaidroja Latvijas Radio, politiķiem atšķiras domas par to, kā jaunais modelis ietekmēs izglītības pieejamību, tomēr deputāti sola rast vienotu risinājumu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
