Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama jau izsenis pazīstama kā viens no galvenajiem Eiropas tirdzniecības un finanšu centriem. Pēc breksita Nīderlande kļuvusi par populārāko valsti, kur Rietumeiropā iegūt augstāko izglītību angļu valodā, tādēļ uz ceturto diasporas forumu "Latvija fokusā" pulcējās ne tikai latviešu profesionāļi un uzņēmēji, bet arī vairāki desmiti Nīderlandē studējošo latviešu.
"Nīderlandē ir gandrīz 1500 studenti, tātad jauni cilvēki ar brīnišķīgām izglītībām. Ir ļoti svarīgi, lai tās zināšanas, ko viņi iegūst šeit, lai viņi atnestu atpakaļ Latvijā, lai viņi būtu tie, kuri veido Latviju par labāko vietu, kur dzīvot mums pašiem un mūsu bērniem," pauda Latvijas vēstniece Nīderlandē Solvita Āboltiņa.
Forumā piedalījās lektori gan no Latvijas, gan no Nīderlandes un citām valstīm. Tika apspriesti ģeopolitiskie izaicinājumi, dezinformācijas un drošības riski, diasporas mentoru un vēstnešu programmas, taču vislielākā interese bija par to, kā, esot ārzemēs, iespējams sadarboties ar Latviju.
"Mēs visi varam būt Latvijas vēstneši. Tas ir viens veids, ka mēs varam paši liecināt par Latvijas produktiem mūsu mītņu zemēs, ja mēs tos produktus, protams, pazīstam. Un mūsu forumā šodien mēs iepazināmies ar dažiem produktiem.
Vienkārši jātiekas, jārīko šādus pasākumus, kur mēs iemācamies un savācam informāciju par Latvijas eksportu," norādīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
"Bieži vien man sanāk nīderlandiešus pārsteigt ar kaut ko tik vienkāršu, ka tas ir vienas, divu stundu attālumā. Vai arī, ka mēs šogad svinam 20 gadus Eiropas Savienībā un NATO. Tā ka mums ir ļoti daudz pakāpienu, kuri ir jāsper," norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Nīderlandē vadītājs Jēkabs Groskaufmanis.
Diskusijās bija iespēja papildus iztaujāt ekspertus, kā arī kopīgi meklēt risinājumus, kā Latvijas uzņēmumiem dibināt kontaktus ar jauniešiem, kuri studē ārzemēs.
"Mēs radām ļoti labu iespēju ne tikai ļaut tīkloties profesionāļiem, kuri savu karjeru jau ir uzbūvējuši un ikdienā darbojās, bet arī parādīt latviešu studentiem iespējas ne tikai pēc studiju beigām, bet jau studiju laikā saglabāt šo saikni ar Latviju, meklēt prakses iespējas, un arī paturēt prātā to, ka pēc studijām ir ļoti plašas iespējas atgriezties un savu karjeru veidot Latvijā," skaidroja PBLA vicepriekšsēde Mārīte Kļaviņa.
Forumu rīko PBLA sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju, LIAA un Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets". Nākamais – piektais – forums plānots jau šoruden citā valstī.
