Arvien vairāk tuvojoties 31. janvārim, kad Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību, aktuālāks kļūst jautājums par abu pušu turpmākajām attiecībām. Galvenā uzmanība šī gada laikā noteikti būs pievērsta sarunām par tirdzniecības līguma noslēgšanu. Lai apspriestu šos jautājumus, vakar Londonā bija ieradusies Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura paziņojusi, ka līdz gada beigām par visiem jautājumiem vienoties nav iespējams. Tikmēr britu puse ir pārliecināta par pretējo.
Pēc Ziemassvētku brīvdienām otrdien, 7. janvārī, darbu atsāk Lielbritānijas parlaments. Dienaskārtības centrālais jautājums būs "Brexit" likumprojekts. Opozīcijā esošās partijas ir ierosinājušas virkni izmaiņu, taču premjerministrs Boriss Džonsons cer, ka likumu izdosies apstiprināt jau šīs nedēļas laikā.
Izvēli, kuras priekšā atrodas Apvienotā Karaliste, vislabāk iespējams aprakstīt kā trilemmu jeb situāciju, kurā no trim izvēlēm reizē iespējamas tikai divas. Ideālā variantā Apvienotā Karaliste vēlētos gan pilnīgu neatkarību no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas, ieskaitot tiesības slēgt savus tirdzniecības līgumus, gan izvairīties no tā sauktās "cietās robežas" starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, gan saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību jeb šādu robežu neradīt arī valsts iekšienē.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena mudina Lielbritānijas valdību pārāk ātri neatteikties no iespējas pagarināt pārējas periodu. Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons pauž pārliecību, ka vienošanos par jauno attiecību modeli ir iespējams noslēgt līdz nākamā gada beigām, kad noslēgsies pārejas posms.