Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par breksitu varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz vienošanās tika viegli apstiprināta - ''par'' nobalsoja 330 deputāti, ''pret'' - 231.
Kopš 2016. gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā breksita jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.
Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums jau pirms Ziemassvētkiem pirmajā lasījumā atbalstīja breksita vienošanos, un valdība šonedēļ atvēlēja trīs dienas vienošanās apspriešanai.
Taču daudzi deputāti pat neieradās uz debatēm otrdien un trešdien, un valdība viegli atvairīja opozīcijas mēģinājumus izdarīt labojumus vienošanās tekstā.
Tagad vienošanās būs jāapstiprina Lordu palātai, un Eiropas Parlamentam (EP). Domājams, ka tas tiks paveikts līdz 31. janvārim.
Pašreiz visa uzmanība pievērstas citai problēmai - sarunām par tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un ES pēc breksita.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
Brisele uzskata šo termiņu par pārāk īsu un devusi Londonai iespēju to pagarināt, bet Džonsons šādu iespēju noraidījis.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien pirms tikšanās ar Džonsonu sacīja, ka panākt vienošanos Londonas noteiktajā laikā "būtībā ir neiespējami".
"Mums būs jāizvirza prioritātes," sacīja Leiena, brīdinot, ka gaidāmas smagas sarunas.
Reaģējot uz Leienas izteikumiem, Džonsona birojs ļāva noprast, ka Londona varētu piekrist arī tikai daļējam tirdzniecības līgumam.
KONTEKSTS:
Lielbritānijā 12. decembrī notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To uzmanības centrā bija jautājums par "Brexit" un to, kura partija un kurš premjerministrs turpinās šo procesu virzīt uz priekšu. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi premjerministra Borisa Džonsona vadītā Konservatīvā partija, savukārt opozīcijā esošie leiboristi uzrādījuši gandrīz simt gadu laikā sliktāko rezultātu.
Džonsons uzvaras gadījumā saviem vēlētājiem solīja īstenot "Brexit", lai Lielbritānija pamestu Eiropas Savienību nākamā gada 31. janvārī.
Džonsons, amatā nomainot Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, daudz runājis par iespēju izstāties arī bez vienošanās ar ES. Tomēr parlaments nobloķējis šādu iespēju.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, tagad termiņš pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.