Pasaulē
Tehnoloģijas un zinātne
"Brexit" sarunu process bija garš un smags gan Lielbritānijai, gan Eiropas Savienībai (ES). Tajā pašā laikā Briselē izjūtas šodien ir dalītas.
Līdz šim rezidenta statusam Lielbritānijā pieteikušies vairāk nekā 80 000 Latvijas valstspiederīgo, kas pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ziņām ir aptuveni divas trešdaļas no visiem tur oficiāli dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Liela daļa izvēlējusies dokumentus nokārtot laikus, tomēr citi vēl nesteidzas. Katrā ziņā – nekāda panika saistībā ar pārmaiņām neesot jūtama. Kā Lielbritānijas latvieši kārto dokumentus, un ko viņiem mainīs vai nemainīs "Brexit"?
Tikai "Brexit" dēļ neviens latvietis no Lielbritānijas mājās nebrauks, uzskata Priekules novadā dzīvojošais Agris Budreckis, kura dēls jau gadiem ilgi uzturas Lielbritānijā un atgriezties neplāno. Par dēla labklājību viņš neuztraucas, uzskatot, ka britiem lētais darbaspēks būs vajadzīgs arī turpmāk.
Lielbritānijā šobrīd dzīvo un strādā aptuveni 117 000 Latvijas valsts piederīgo. Viņu vidū arī Uldis Balodis un Aija Leonoviča. Par tālāko nākotni bažu neesot, un pagaidām viņi nav atsaukušies arī aicinājumam reģistrēties rezidenta statusam. Kādi ir viņu nākotnes plāni un domas par "Brexit"?
Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena šodien paziņojusi, ka ir gatava cīnīties par Skotijas neatkarību. Stērdžena, kura vada Skotu nacionālo partiju, apgalvo, ka partijā ir politiskais atbalsts, lai sarīkotu jaunu neatkarības referendumu.
Londona aizvada pēdējās stundas pirms "Brexit". Izstāšanās notiks vienpadsmitos vakarā pēc Lielbritānijas laika, kad Latvijā būs viens naktī. Plaša pulcēšanās ir gaidāma pie britu parlamenta, un Lielbritānijas karoga krāsās tiks izgaismotas valdības ēkas. Taču cilvēkos ir dalītas jūtas, jo tas nav notikums, ko vēlējās visa britu sabiedrība.
Jau no sestdienas, 1. februāra, Lielbritānija vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Tas atstās ietekmi gan uz britiem, kuri vēlas palikt bloka valstīs, gan uz ES pilsoņiem Lielbritānijā. Lai gan izstāšanās līgums atrunā visas svarīgākās pilsoņu tiesības, daudziem joprojām ir šaubas un jautājumi par to, kā viss notiks praktiski.
Lielbritānija 1. februārī izstājas no Eiropas Savienības, taču praktiski vēl vismaz 11 mēnešus nekas nemainīsies. Bezvienošanās "Brexit" vismaz pagaidām nebūs, un tāpēc var prognozēt, ka nebūs arī haosa un krīžu. Priekšā ir 11 sarežģītu sarunu mēneši. Ko nepieciešams paveikt šajā laikā, un kā pēc tam veidot Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju? Kas jāņem vērā pilsoņiem, un uz ko jākoncentrējas uzņēmējiem? Par šiem jautājumiem Latvijas Radio sarunājās ar Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu (Keith Shannon).
Latvija ieinteresēta, lai arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Lielbritānija būtu iesaistīta Eiropas drošības pasākumos, Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”).
Lielbritānija šodien oficiāli izstājas no Eiropas Savienības. Tomēr jau tuvākajā laikā oficiālai Londonai un Briselei nāksies uzsākt sarežģītās sarunas par savstarpējo tirdzniecību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
