ES atbilde uz Irānas krīzi kavējas
“Mēs apspriedīsim, ko Eiropas Savienība var darīt tagad, vidējā un ilgākā termiņā, lai stabilizētu Tuvo Austrumu reģionu. Mēs gatavojamies runāt arī par Irānas kodolvienošanos, jo tā pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš – tā ir vienīgā vieta, kur mēs varam kopīgi sarunāties ar Krieviju un Ķīnu par riskiem, ar kuriem saskaramies, un tas ir viens no nozīmīgākajiem kodolieroču neizplatīšanas un reģionālās drošības instrumentiem.
Es esmu ielūdzis Irānas ārlietu ministru ierasties Briselē, lai kopīgi apspriestu šo vienošanos, kurā pēc ASV izstāšanās Eiropas Savienība ir ieguldījusi milzīgas pūles.
Kā koordinators es uzturu kontaktus ar visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu šīs vienošanās pilnīgu ieviešanu dzīvē,” paziņoja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
Laikā, kad ASV un Irāna apmainījās ar militāriem uzbrukumiem, bet pasaules mediji un komentētāji pat diskutēja par jauna militārā konflikta izcelšanos Tuvajos Austrumos, jaunās Eiropas Savienības vadošās amatpersonas vai nu tiešām vēl snauda, vai arī apsvēra turpmākos soļus.
Kā, piemēram, Borela izsludināto ārlietu ministru tikšanos. Kā norāda vairāki politiskie komentētāji, šāda kavēšanās un nespēja skaidri nodefinēt savu rīcību nebūt nenāk par labu jaunās „ģeopolitiskās komisijas” tēlam.
Tas nebūt neatvieglos Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi kļūt par nopietnu globālu ģeopolitisku spēlētāju, bet gan drīzāk parādīs 28 valstu bloku kā bezspēcīgu malā stāvētāju īpaši nopietnu militāru konfliktu vai to draudu gadījumā. Turklāt tiek uzsvērts, ka Eiropas vēlme izmisīgi saglābt Irānas kodolvienošanos ir faktiski lemta neveiksmei, jo no vienošanās ir izstājusies ne tikai ASV, bet savas saistības nevēlas pildīt arī pati Irāna.
ES spriež par tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju
“Ir praktiski neiespējami vienoties par visiem dienaskārtības jautājumiem. Tāpēc līdz brīdim, kamēr mums ir aktuāls 2020. gada beigu termiņš, mums nāksies izraudzīties prioritātes. Mans ieteikums būtu, pirmkārt, atrisināt tos jautājumus, bez kuriem gada beigās, kad sāks trūkt laika, mums nebūs ne starptautiskas vienošanās, ne cita atbalsta punkta, kā vien cietais “Brexit”. Šāda situācija nenāktu par labu ne Apvienotajai Karalistei, ne Eiropas Savienībai,” pauda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Viņa šīs nedēļas laikā ieradās savā pirmajā vizītē Lielbritānijā, tikās ar britu premjeru Borisu Džonsonu. Uzmanības centrā, protams, bija gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un turpmākās sarunas par jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu.
Lai arī abas amatpersonas ir apņēmušās triju gadu nesaskaņas un rūgtumu likt pie malas, skatījums uz sarunām joprojām ir atšķirīgs.
Pēc fon der Leienas vārdiem vienošanos visos jautājumos atvēlētajā laikā panākt neizdosies, savukārt britu premjers ir pārliecināts par iespēju vienošanos noslēgt.
Tā kā Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības bez vienošanās joprojām ir iespējama, visticamāk, abas puses vairāk koncentrēsies uz rezerves līgumiem atsevišķos sektoros, piemēram, tirdzniecībā, zvejniecībā, drošības un ārpolitikas jomā, kā arī transporta un aviācijas sfērā.
Jebkurā gadījumā pēc 31. janvāra būs vien daži mēneši laika, lai vienotos par tālāko taktiku. Galu galā – līdz 1. jūlijam Apvienotajai Karalistei ir jāizlemj, vai tā prasīs pārejas perioda pagarinājumu pēc 2020. gada beigām. Boriss Džonsons gan uzsver, ka pagarinājumu neprasīs.
Vienojas ar Baltkrieviju par vīzu atvieglojumiem
“Šī vienošanās iet roku rokās ar pamatprincipiem, kas nosaka sadarbību starp abām pusēm, kā arī saistības un atbildību, ieskaitot cilvēktiesības un demokrātiskos principus. Šis ir ļoti nozīmīgs elements Eiropas Savienībai un arī readmisijas līgumam. Vīzu atvieglotas izsniegšanas līgums padarīs Eiropu vēl tuvāku baltkrievu pilsoņiem, un mēs ceram, ka mūsu saiknes - vai tās būtu ekonomiskās, kultūras, vai zinātnes – tiks vēl vairāk stiprinātas,” paziņoja Eiropadomes prezidējošās valsts Horvātijas iekšlietu ministrs Davors Božinovičs.
Pēc sešu gadu ilgām sarunām Eiropas Savienība šonedēļ parakstīja vienošanos par vīzu izsniegšanas atvieglošanu un readmisijas līgumu ar Baltkrieviju.
Pirmais līgums atvieglos Šengenas vīzas iegūšanu Baltkrievijas pilsoņiem un samazinās šīs vīzas cenu līdz 35 eiro.
Savukārt readmisijas līgums ir svarīgāks trešo valstu pilsoņiem un tiesībsargājošajām iestādēm. Kā parakstīšanas ceremonijā paziņoja Božinovičs, Eiropas Savienības prasības ievērot cilvēktiesības un demokrātiskos principus nekur nav pazudušas, īpaši jautājumā par readmisijas līgumu.
Turklāt Baltkrievijai ir nepieciešams tuvākajā laikā strādāt arī pie biometrisko pasu izstrādes diplomātiem. Sagaidāms, ka jaunā vienošanās varētu stāties spēkā aptuveni jūnija sākumā, pēc tam kad to būs ratificējis gan Eiropas Parlaments, gan Baltkrievijas nacionālā sapulce.
Šeit gan jāpiebilst, ka pirms vīzu režīma atvieglojumu stāšanās spēkā baltkrievus vēl gaida neērtības ceļošanā uz Šengenas valstīm. Jau 2. februārī stājas spēkā jaunais Eiropas Savienības vīzu kodekss, kas vismaz uz laiku Šengenas vīzas cenu baltkrieviem pacels līdz 80 eiro.
