Parlamenta darbs tiks uzsākts ar stundu ilgu finanšu ministra iztaujāšanu, kā arī aktuālo dienaskārtības jautājumu izskatīšanu. Kā prognozē britu mediji, noteikti starp šīm aktualitātēm ir pieskaitāma attiecību saasināšanās starp Irānu un ASV un Lielbritānijas loma šajā konfliktā. Taču vislielākā uzmanība, nenoliedzami, tiks pievērsta tieši "Brexit" vienošanās apspriešanai.
Galvenokārt tiks runāts par izstāšanās līguma ieviešanu un tam atvēlēto laiku, kā arī papildu pilnvarām autonomajām valdībām.
Opozīcijā esošie leiboristi vēlas panākt likumā labojumus, kas uzliktu par pienākumu valdībai izstāšanās sarunu laikā konsultēties ar parlamentu. Tāpat ierosināts noteikt divu gadu ieviešanas periodu, kas ļautu ar Eiropas Savienību (ES) vienoties par ilgtermiņa attiecībām, ja premjerministram šādu vienošanos ar Briseli neizdosies panākt līdz jūnija beigām.
Taču Lielbritānijas premjerministrs Džonsons cer, ka "Brexit" likumprojekts Pārstāvju palātā tiks apstiprināts līdz ceturtdienas vakaram, paverot ceļu tā izskatīšanai Lordu palatā. Ja arī lordi ierosinās kādas izmaiņas, Džonsona pārliecinošais vairākums parlamentā ļauj viņam svītrot šos piedāvājumus, ja tie viņam šķiet problemātiski.
KONTEKSTS:
Lielbritānijā 12. decembrī notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To uzmanības centrā bija jautājums par "Brexit" un to, kura partija un kurš premjerministrs turpinās šo procesu virzīt uz priekšu. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi premjerministra Džonsona vadītā Konservatīvā partija. Džonsons uzvaras gadījumā saviem vēlētājiem solīja īstenot "Brexit", lai Lielbritānija pamestu ES šā gada 31. janvārī.
Lielbritānijas parlaments 20. decembrī pirmajā lasījumā pārliecinoši atbalstīja premjerministra izstrādāto likumprojektu par “Brexit” vienošanos. Likumprojekts paredz izstāšanos no ES 31. janvārī ar īsu pārejas periodu līdz 2020. gada beigām. Turklāt šo pārejas periodu nedrīkstēs pagarināt.