Otrdien, 7. janvārī, Lielbritānijā pirmo reizi ieradās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura pirmo reizi aci pret aci tikās arī ar britu premjerministru Borisu Džonsonu. Pirms abu politiķu tikšanās EK priekšsēdētāja nolasīja lekciju Londonas Ekonomikas augstskolā, kuru pati savulaik ir beigusi. Šīs uzrunas laikā viņa norādīja, ka arī pēc 31. janvāra Eiropas Savienība un Lielbritānija būs tuvākie draugi, taču turpmākajai sadarbībai ir nepieciešams nodrošināt vienādus spēles noteikumus.
"Eiropas Savienība ir gatava vienoties par patiesi ambiciozu un visaptverošu partnerību ar Apvienoto Karalisti. Mēs panāksim tik daudz, cik varēsim, un iesim tik tālu, cik varēsim. Taču patiesība ir tāda, ka mūsu partnerība nevar būt un nebūs tāda pati kā līdz šim. Tā nevar būt un nebūs tik tuva, kā agrāk, jo katram lēmumam līdzi nāk sekas. Bez brīvas cilvēku kustības jums nevar būt brīva kapitāla, preču un pakalpojumu pārvietošanās. Bez līdzena spēles laukuma vides, darba, nodokļu un valsts atbalsta jautājumos jums nevar būt visaugstākās kvalitātes piekļuve pasaulē lielākajam vienotajam tirgum," klāstīja fon der Leiena.
Tā kā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir atteicies lūgt pārejas perioda pagarinājumu, pēc Urzulas fon der Leienas vārdiem, būs nepieciešami vismaz 9 līdz 10 mēneši, lai vienošanos panāktu un to varētu arī ratificēt. Taču arī šajā gadījumā Eiropas Komisijas vadītāja ir pārliecināta, ka visus jautājumus atrisināt tāpat nebūs iespējams.
"Ir praktiski neiespējami vienoties par visiem dienaskārtības jautājumiem. Tāpēc līdz brīdim, kamēr mums ir aktuāls 2020. gada beigu termiņš, mums nāksies izraudzīties prioritātes. Mans ieteikums būtu, pirmkārt, atrisināt tos jautājumus, bez kuriem gada beigās, kad sāks trūkt laika, mums nebūs ne starptautiskas vienošanās, ne cita atbalsta punkta, kā vien cietais "Brexit". Šāda situācija nenāktu par labu ne Apvienotajai karalistei, ne Eiropas Savienībai," pauda fon der Leiena.
Urzula fon der Leiena uzskata, ka vienošanās par prioritātēm būtu jāpanāk līdz 1. jūlijam, jo no šī datuma ir atkarīgs, vai sarunu pagarinājums tiks prasīts vai ne. Vakardienas tikšanās laikā arī Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē atgādinājis, ka Lielbritānijai faktiski būs no nulles jāvada sarunas par aptuveni sešiem simtiem dažādu starptautisku līgumu. Taču britu "Brexit" lietu ministrs Stīvens Bārklijs ir paudis pārliecību, ka līgumu līdz gada beigām panākt joprojām ir iespējams.
"Pirmkārt, daudzas lietas, par kurām cilvēki bažījās bezvienošanās scenārija gadījumā, tagad ir atrunātas izstāšanās likumā. Piemēram, pilsoņu tiesības ir aizsargātas - vai mums ir līgums vai nav. Politiskajā deklarācijā mēs ar Eiropas Savienību esam vienojušies noslēgt tirdzniecības līgumu, un mēs joprojām esam pārliecināti, ka tas ir iespējams. Un pie tā mēs arī strādājam un uz to fokusējamies. Protams, valdība plāno arī citus scenārijus. Taču abas puses ir skaidri pateikušas, ka šo līgumu vēlas. Politiskā deklarācija saka, ka to ir iespējams izdarīt atvēlētajā laikā. Strādāsim pie tā un novedīsim to līdz galam," atzina Bārklijs.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Eiropas Parlamenta galvenās politiskās grupas nākamajā nedēļā kopīgā rezolūcijā gatavojas tomēr paust dziļas bažas par Borisa Džonsona valdības attieksmi pret aptuveni 3,3 miljoniem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē. Šāds nosodījums ir atbilde uz drošības ministra Brendona Lūisa draudiem deportēt no valsts visus Eiropas Savienības pilsoņus, kuri līdz 2021. gada 30. jūnijam nebūs pieteikušies pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Briseles bažas radījis arī Borisa Džonsona lēmums atteikties no neatkarīgas uzraudzības iestādes, kas rūpētos par pilsoņu tiesībām izstāšanās procesa laikā.
