No 96 miljardu eiro vērtās Eiropas Savienības zinātnes programmas, kas ES ļāva konkurēt ar ASV un Ķīnu, tieši briti bija lielākie ieguvēji. Taču brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstājās no ES, britu zinātnieki zaudēja piekļuvi programmai.
Britu valdība tās vietā piedāvāja citu, 16 miljardu eiro vērtībā. Tas izraisīja zinātnieku protestus - ne jau tikai nauda, bet arī sadarbība ir tas, kas viņiem bija nepieciešams no pārējās Eiropas valstu saimes.
Nesen panākto vienošanos par dalības atjaunošanu zinātnieku kopiena uztver pozitīvi, taču norāda – "Brexit" nodarītais kaitējums zinātnei ir neatgriezenisks.
"Izstāšanās no programmas radījusi kaitējumu Apvienotās Karalistes zinātnes nozarei. Mēs zaudējām finansējumu, zaudējām sadarbības, kā arī kontaktus ar ES universitātēm un pētniecības organizācijām. Lai šīs attiecības atjaunotu, būs nepieciešams laiks," sacīja Londonas Impērijas koledžas pētnieks Azems Madžids.
Neatgriezenisks kaitējums nodarīts arī citām nozarēm - sākot no zvejniecības līdz pat aviācijai. To pārstāvji sūdzās par grūtībām darbinieku piesaistē, slīgst birokrātijā un pirmo reizi daudzu gadu laikā - cieš arī zaudējumus.
Daudzi uzņēmumi tika slēgti, jo tā arī nespēja pārstrukturēties un apiet visus "Brexit" liktos škēršļus. Londona vien esot zaudējusi 7000 darbavietu. Un no tā cieš arī iedzīvotāju maciņi.
Nesenā Londonas Ekonomikas augstskolas pētījumā secināts, ka inflācijā, kas jau šobrīd ir augstākā starp G7 valstīm, daļēji vainojams "Brexit".
Kamēr eirozonā mērķis ir to samazināt līdz 2%, briti cer to paveikt līdz pašreizējam Eiropas līmenim jeb 5%. Domnīcu aplēses arī liecina, ka 2021. gada beigās Apvienotās Karalistes ekonomika bija par 5% mazāka, nekā tad, ja Lielbritānija nebūtu pametusi ES.
"Nav tādu datu, kas pierādītu to, ka Lielbritānijas lēmums pamest Eiropas Savienību ir jebkas cits kā rupja vēsturiska kļūda. No ekonomiskās izaugsmes līdz tirdzniecībai un produktivitātei, no darbaspēka piedāvājuma līdz imigrācijai - katra "Brexit" lobija solītā priekšrocība izrādījās meli," vērtēja medija "The Guardian" komentētājs Saimons Dženkinss.
Šķiet, šī apjausma septiņus gadus pēc liktenīgā balsojuma beidzot radusies arī britos pašos.
Šogad pirmo reizi aptaujās par "Brexit" neliels, bet tomēr vairākums britu atzina, ka balsotu par atgriešanos Eiropas Savienībā.
Lielbritānijas premjers Riši Sunaks ir pārliecināts - atgriešanās Eiropas zinātniskajā programmā varētu būt pozitīvs signāls arī citām pārmaiņām Lielbritānijas attiecībās ar Briseli.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, bet līdz gada beigām spēkā bija pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecās visi ES noteikumi. Taču no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgums, bet Apvienotā Karaliste uzsāka patstāvīgu dzīvi ārpus bloka, kura sastāvā bija 45 gadus. Tas nesa daudz būtisku izmaiņu.
