Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ukraiņu Mikolajivas apgabala mērs arī karā ir optimists

Nāvējošās kasešu bumbas arī Ukrainā

ANO: Ir pierādījumi, ka Krievija izmanto kasešu bumbas Ukrainā

Arī Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprinājusi, kā tās rīcībā ir pierādījumi par kasešu bumbu izmantošanu Krievijas iebrukumā Ukrainā.

ANO ģenerālsekretāra vietniece politikas jautājumos  Rozmarija Dikarlo informēja, ka “Cilvēktiesību komisāra birojs ir saņēmis uzticamus ziņojumus par to, ka Krievijas spēki lieto kasešu munīciju, tajā skaitā apdzīvotās vietās. Saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām ir aizliegti neselektīvi uzbrukumi, tostarp tādi, kuros izmanto kasešu munīciju.”  

Kasešu bumbas tiek uzskatītas par ieročiem, kas šādu konflikta laikā rada tiešus draudus civiliedzīvotājiem.  

Jebkādu kasešu bumbu izmantošanu, pārsūtīšanu, ražošanu un uzkrāšanu aizliedz konvencija par kasešu munīciju, kura stājās spēkā 2010. gadā. Līdz šim šo starptautisko līgumu ir ratificējušas 110 valstis. Parakstījušas, bet neratificējušas – 13. Krievija, Ukraina, ASV, Ķīna, Indija un citas valstis konvenciju nav nedz ratificējušas, nedz parakstījušas.    

Krievija turpina izmantot šos ieročus, sevišķi Ukrainas austrumos un Sīrijā.

ANO norāda, ka šāda rīcība neatbilst starptautiskajiem humanitārajiem principiem un karadarbības līdzekļu regulējumiem.

Kasešu bumbas atveras gaisā noteiktā augstumā un virs plašas apkārtnes “izkaisa” minibumbas, kas pildītas ar sprāgstmaisījumu un šrapneļiem. Krievijas kasešu munīcija ir bēdīgi slavena ar to, ka daļa no tās uz zemes neuzsprāgst, saglabājot apdraudējumu ilgi pēc kara darbības beigām.

Kasešu bumbas ir nāvējoši lādiņi, kas paredzēti mērķa iznīcināšanai lielā platībā. Šāda bruņojuma izmantošana pret civiliedzīvotājiem varētu tikt pielīdzināta kara noziegumam.   

Kasešu bumbas ir speciāli konstruēts aviācijas munīcijas veids dzīvā spēka un tehnikas iznīcināšanai, LTV skaidroja Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš.

Krievija apgalvo, ka tā Ukrainā izmantojot augstas precizitātes ieročus. Poziņš norādīja, ka tā noteikti nav taisnība.  


Kasešu bumbas “darbības princips ir tāds, ka aviācijas bumbas korpusā ir iemontēti atsevišķi sprāgstoši munīcijas elementi, kuri noteiktā augstumā tiek izkliedēti virs platības, un tad katrs atsevišķais elements detonē, radot ļoti daudz šķembu un noklājot ļoti plašu teritoriju”, stāstīja Poziņš.

Eksperts sacīja, ka viena vidēja kalibra aviācijas bumba ar kasešu lādiņu noklāj apmēram 4500 kvadrātmetru lielu teritoriju. Ne visi no sprāgstošajiem elementiem detonē. Tādējādi tie faktiski pārvēršas par mīnām. Kasešu lādiņi tiek izmantoti arī zalvju uguns sistēmās “Smerč” un “Uragan”, ko Krievija pašlaik izmanto Ukrainā.

“Reklāmas nolūkos pirmajā kara dienā vai ziņu izlaidumam ir pāris precīzi vadāmās aviācijas bumbas nomestas. Bet pamatā tomēr Krievija izmanto nekoriģējamu aviācijas munīciju,” sprieda Poziņš.

Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norādīja, ka “Krievija ar šādu teroru mēģina piespiest Ukrainas politisko vadību pieņemt lēmumu un pieņemt Krievijas noteikumus par karadarbības pārtraukšanu. Šāda ir Krievijas taktika. Tāda ir bijusi visos iepriekšējos konfliktos.”

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt