"Eiropā naivums par Putina režīmu ir zudis. To skaidri varēja sajust ap Eiropadomes galdu, kur visi dalībvalstu līderi diskutēja par tālākajām sankcijām pret Putina režīmu, pie kurām Eiropas Komisija turpina darbu, gatavojot jau nākošo sankciju pakotni kopā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem. Putina režīms ir starptautiski jāizolē un, turpinot sankciju politiku, šis mērķis ir jāsasniedz," pēc Eiropadomes uzsvēra Kariņš, atzīmējot, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm uztur jautājumu par straujāku reaģēšanu.
Kariņš pēc Eiropadomes norādīja, ka ES līderi ir vienojušies par tālākām stingrām ES sankcijām pret Putina režīmu, kas skars finanšu, enerģētikas un transporta sektorus, pieeju dažādām tehnoloģijām, kā arī Putina režīma vadošās amatpersonas, un sakcijas ir koordinētas ar Eiropas Savienības partneriem un sabiedrotajiem.
Tāpat dalībvalstu līderi lēma atstāt atvērtas durvis Ukrainai, lai tā varētu nākotnē iestāties ES.
ES valstu un valdību vadītāji stingri nosodīja arī Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas militārajā agresijā un aicināja ātri sagatavot un pieņemt vēl vienu sankciju paketi, kura ietver individuālas un ekonomiskas sankcijas un kura attieksies arī uz Baltkrieviju. Eiropas Komisija turpina strādāt pie tālākām sankcijām, kuras sekos, ja Krievijas prezidents Putins turpinās karadarbību pret ukraiņu tautu.
Premjera preses sekretārs Sandis Sabajevs informēja – ES līderi vienojušies par papildu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru. ES kopā ar partneriem turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus ar plašu palīdzību, sniedzot papildu politisku un finansiālu atbalstu, humāno palīdzību un arī militārā ekipējuma piegādes. Arī Latvija turpinās atbalstu Ukrainai – šobrīd atbildīgie dienesti un valdība aktīvi izskata tālākās atbalsta iespējas.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem. 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju. Arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis ir sodīt Kremli par uzbrukuma sākšanu pret Ukrainu.
