Bijušais Krievijas advokāts: Nogrimušās zemūdenes «Kurskas» lieta aizsāka varas iejaukšanos tiesu darbā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Zemūdenes “Kursk” bojāeja un tai sekojošā izmeklēšana aizsāka pašreizējās Krievijas varas iejaukšanos tiesu sistēmas darbā. Par to ir pārliecināts bijušais krievu advokāts Boriss Kuzņecovs, kurš savulaik aizstāvēja vairāk nekā 50 bojāgājušo “Kurskas” jūrnieku radinieku intereses. Boriss Kuzņecovs uzskata, ka šī lieta aizsāka arī viņa paša politisko vajāšanu, kas viņam lika meklēt politisko patvērumu ASV un tagad atrast sev dzīvesvietu šeit pat Latvijā, Pierīgā.  

Šodien aprit 20 gadi kopš tā brīža, kad nogrima zemūdene “Kursk”. Jūs esat cilvēks, kurš ir ļoti cieši saistīts ar bojā gājušo cilvēku radinieku interešu aizstāvību. 20 gadus vēlāk – ko jūs varētu teikt, kas toreiz notika? Un kā jūs notikušo vērtējat?

Pirms 20 gadiem es biju advokāts. Aptuveni 2002. gada februārī mani uzrunāja viens draugs, kurš vadīja zemūdeņu jūrnieku klubu un lūdza satikties ar dažām no zemūdenē “Kursk” bojā gājušo jūrnieku ģimenēm.

Intervija ar bijušo Krievijas advokātu Borisu Kuzņecovu
00:00 / 08:45
Lejuplādēt

Kopš avārijas brīža bija pagājis jau pusotrs gads, un joprojām turpinājās sākotnējā izmeklēšana. Es toreiz nepārstāvēju visu ģimeņu intereses – no visiem 118 bojā gājušajiem es pārstāvēju 55 ģimenes un darīju to bez maksas.

Mans uzdevums bija aizsargāt viņu tiesības kriminālprocesa ietvaros. Man bija jāizvērtē arī sākotnējā izmeklēšana un tās objektivitāte un vispusīgums.

Kad es iepazinos ar lietas materiāliem, es secināju, ka izmeklēšana kopumā bija veikta ļoti augstā un profesionālā līmenī. Bet daži secinājumi mani neapmierināja. 2002.gada beigās tika pieņemts lēmums iesniegt sūdzību par lēmumu izbeigt krimināllietu. Es tagad neizklāstīšu šīs sūdzības un šīs izmeklēšanas nianses un būtību, jo tās ir zināmas. Arī nekādu noslēpumu šajā krimināllietā nav. Es vairāk gribētu parunāt par to, kas notika šajos 20 gados un kādas ir mācības pēc “Kurskas”.

Pastāstiet, kādas tad ir šīs mācības?

Šeit ir iespējams skatīties uz vairākiem aspektiem. Var skatīties, kādu mācību ir guvusi visa Krievijas Federācija. Var analizēt mācības Krievijas Jūras kara flotei. Var runāt arī par sekām personiski man. Kas jūs interesē?

Sāksim tad ar Jūras kara floti.

Lieta tāda, ka šis projekts 949A ir zemūdenes, kas domātas pretinieka gaisa spēku kuģu iznīcināšanai. Šajās laivās ir vairākas ļoti nozīmīgas konstrukcijas nepilnības. Es zinu, ka vairākas šādas konstrukcijas zemūdenes Krievijas Jūras kara flotes bruņojumā joprojām ir.

Es zinu, ka dažas no tām tika modernizētas, taču tikai ieroču ziņā. Viss pārējais ir palicis pa vecam. Tāpēc runāt par to, ka šī projekta ietvaros ir notikušas kādas nozīmīgas pārmaiņas, man ir ļoti grūti.

Otrkārt. “Kurskas” bojāejā galvenokārt ir vainojama Jūras kara flotei ar jūrnieku asinīm un sviedriem uzrakstīto pavēļu un instrukciju nepildīšana. Tā ir nolaidība.

Un pats galvenais – tā ir priekšrokas došana dzelžiem, nevis cilvēkiem. Kas ir svarīgāks – jūrnieka dzīvība vai dzelzs gabals, kurā viņš peld? Šajā ziņā nav izmainījies pilnīgi nekas.

Trešais punkts skar visu Krievijas Federāciju, visus tās iedzīvotājus, jo par tautu to nosaukt ir grūti. 2001. gadā, kad sākotnējā izmeklēšana tuvojās noslēgumam, Krievijas ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ziņoja par izmeklēšanas rezultātiem. Uz apsūdzēto sola bija jāsēžas kara flotes komandierim Kurajedovam, Ziemeļu flotes komandierim Popovam, štāba komandierim un vēl kādiem 10 virsniekiem, kas ļāva iziet jūrā nesagatavotai zemūdenei ar nesagatavotu ekipāžu, kas nekad nebija šāvusi ar šādām torpēdām. Arī pati torpēda nebija gatava šaušanai.

Visi dokumenti, kas apstiprina kuģa, torpēdas un komandas gatavību, ir atrodami šajā lietā un … un visi viņi ir viltoti.

Skaties mākslas filmu par "Kursku" (Francija, 2018) ar Kolinu Fērtu galvenajā lomā!

Putins toreiz pieņēma politisku lēmumu – nevienu pie kriminālatbildības nesaukt. Kāpēc viņš tā rīkojās, es varu tikai pieļaut. Varbūt viņš gribēja parādīt pasaulei, ka Krievijas zemūdeņu flote nav nemaz tik slikta, cik tā patiesībā ir. Faktiski viņš ielauzās tajā sfērā, kurā konstitūcija viņam liedz iejaukties. Jebkurā demokrātijā ir trīs varas atzari, un Putins iejaucās tiesu varā. Visos turpmākajos gados līdz pat šai dienai var redzēt, kā viņš sistemātiski iejaucas šajā sfērā un pieņem lēmumus viszināmākajās un aktuālākajās krimināllietās. Es pats ar to esmu saskāries personīgi.

Kā tas viss ietekmēja jūsu karjeru un jūsu dzīvi?

Neviens mani tā nemīl kā KGB, kas mani nevar ciest.

Bija arī vairākas citas lietas. Es, piemēram, aizstāvēju Sutjaginu, kuru apsūdzēja spiegošanā un valsts nodevībā. Man izdevās pierādīt, ka tiesas piesēdētāju vidū Federālais drošības dienests iefiltrēja ārējās izlūkošanas darbinieku. Tad bija Ivana Kivilidi slepkavības lieta. Viņu noindēja ar indīgu kaujas vielu, ko tagad sauc “Novičoks”, ar kuru saindēja Skripaļus Lielbritānijā. Gan Sutjaginu, gan Skripaļus savulaik apmainīja pret 10 vai 11 Krievijas pilsoņiem, spiegiem, ieskaitot Annu Čepmenu. Es aizstāvēju arī senatoru Čahmahčanu, kuru apsūdzēja krāpšanā. Aiz visām šīm lietām rēgojās Federālā drošības dienesta ausis. Un tieši pēc šī procesa arī pret mani ierosināja krimināllietu. Saprotot, ka mani ir lemts notiesāt un es līdz notiesāšanai varu neizdzīvot, es valsti pametu.

Un tagad jūs dzīvojat Latvijā?

Es caur Ukrainu devos uz Eiropu. Kādu laiku es dzīvoju pie meitas Francijā. Tad pārcēlos uz ASV, kur mēnesi pēc pieteikuma iesniegšanas es saņēmu politisko patvērumu. Pēc tam 2016. gadā saņēmu ASV pasi. Tā kā es esmu ASV pilsonis. Apprecējos ar Grieķijas pilsoni, un sākām meklēt sev jaunu dzīvesvietu. Un izvēlējāmies Latviju.

Ja jau mēs esam sākuši runāt par Latviju un “Kursk”. Šis jautājums joprojām ir aktuāls. Ko mums vajadzētu mācīties un kādus secinājumus izdarīt?

Saprotiet, ka Latvijai, Baltijas valstīm, visiem Krievijas kaimiņiem un pasaulei eksistē Krievijas draudi. Kamēr valsts galvgalī ir cilvēki ar tādām ambīcijām, kuri valsts pārvaldē pielieto izlūkošanas un operatīvās metodes, cilvēki, kuri neatzīst starptautiskos likumus, cilvēki, kuri var atrast ieganstus iebrukumam…

Visticamāk, nekāda iebrukuma Latvijai nekad tomēr nebūs, jo Latvija ir NATO dalībvalsts. Par spīti tam, ka Putins uzvedas agresīvi, viņš ir ārkārtīgi bailīgs. Bet acis turēt vaļā, vērot situāciju Krievijā un atbalstīt krievu opozīciju vajag.

Otrkārt, mani uztrauc tas lielais Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits, kuri atbalsta Krievijas varu. Es nedomāju, ka tā ir piektā kolonna, bet tomēr.. es redzu, ka Latvijas vara šai plūsmai, kuri atbalsta Krieviju, nedod pienācīgu pretsparu.

Visi šie cilvēki ir pakļauti Krievijas informatīvajai telpai, bet Latvijā nav neviena televīzijas kanāla krievu valodā, kas spētu viņiem nodot alternatīvu viedokli. Visus Putina melus ir nepieciešams atklāt un atspēkot Šeit! Krievu valodā! Un lai tas skanētu ne tikai no latviešiem, bet arī šeit dzīvojošiem ietekmīgiem un izglītotiem krieviem.

Visi šie argumenti ir jāpatur prātā, arī atskatoties uz “Kurskas” bojāeju. Likumu un tiesību neievērošana ir tas, ar ko izceļas pašreizējā Krievijas vara. Krievijā faktiski ir noticis čekistu un Putina vadīts valsts apvērsums. Un tas ir jāņem vērā. Man ļoti patīk, kā Latvijas vara starptautiskajā arēnā iestājas pret Krieviju. Mani tas ļoti imponē, bet ar krievvalodīgo sabiedrību valsts iekšienē ir īpaši svarīgi. Vienkārši, lai jums nesāk šaut mugurā. Ja ar jums kas notiks, es ar ieročiem rokā aizstāvēšu Latviju!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti