Ielu tirdziņi, tostarp Ziemassvētku tirdziņi, kas līdz šim bija liegti, tomēr drīkstēs notikt "zaļajā režīmā" - tātad būs pieejami personām ar Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu, to paredz valdības otrdien, 30. novembrī, atbalstītie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā saņēmis kuplu skaitu – vairāk nekā 6600 – iesniegumu algu subsīdijām un apgrozījuma grantam par oktobri un novembri. Naudu uzņēmumi un to darbinieki saņems tikai pēc tam, kad abas atbalsta programmas tiks saskaņotas Eiropas Komisijā.
Covid-19 izplatība, ierobežojumi un valstu nevienlīdzīgā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere liedz globālajam tūrismam atgūties straujāk no krīzes. Papildu bažas par nozares atkopšanos sagādā arī jaunatklātais vīrusa omikrona variants, kura dēļ daudzas valstis paziņojušas par stingrākiem ieceļošanas ierobežojumiem.
Nodokļu maksātājam, kurš no šī gada 11. oktobra nevar veikt savu saimniecisko darbību sakarā ar Covid-19 pandēmijā izsludinātās ārkārtējās situācijas noteiktajiem aizliegumiem, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam nodokļu maksājumu samaksu. To paredz Saeimas atbalstītie grozījumi.
No 15. decembra klātienē tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai Covid-19 sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tie darbinieki, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē par spīti darbaspēka trūkumam daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi – tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ to nevar atļauties.
Būvniecības nozare šā gada otrajā pusē ir sabremzējusies. Tā liecina Centrālās statistikas apkopotie dati. Salīdzinot ar pērno gadu, pārāk spožs, kā izrādās, būvniecībā nav bijis arī pirmais pusgads. Tomēr nākamais gads prognozēs rāda strauju izrāvienu, kam gan būs arī daudz blakusefektu, no kuriem sāpīgākais teju katram no mums – turpmāka cenu celšanās.
Covid-19 pandēmijas laikā ar grūtībām segt pamatvajadzības saskārušās 36% aptaujāto mājsaimniecību. Vienlaikus pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad vairāku nozaru darbība tika ierobežota vai pat apturēta, mājsaimniecību uzkrājumi palielinājās par 1 miljardu eiro un kopējais noguldījumu apjoms sasniedzis 9 miljardus eiro.
No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām. Lai saņemtu atbalstu, ieņēmumu kritumam oktobrī un novembrī jābūt vismaz par 20%. Ekonomikas ministrija lēš, ka naudu varētu izmaksāt pēc divām vai trim nedēļām, kad programmas būs ieguvušas Eiropas Komisijas saskaņojumu.
Šajā pandēmijas vilnī kopējais iedzīvotāju tēriņu apjoms sarūk. Tomēr jauna tendence – Latvijas iedzīvotāju tēriņu apjoms ārvalstīs pieaug. To var skaidrot ar attālinātā darba iesakņošanos un iespējām strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Bankas ekonomists gan uzsver, ka tas zināmā mērā ir jauns aspekts nevienlīdzībai, jo tikai daļa cilvēku to var atļauties gan materiāli, gan darba specifikas dēļ.