Tūrisms ir viena no pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm. Covid-19 izplatība, ierobežojumi un valstu nevienlīdzīgā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere liedz globālajam tūrismam atgūties straujāk no krīzes. Papildu bažas sagādā arī jaunatklātais vīrusa omikrona variants, kura dēļ daudzas valstis paziņojušas par stingrākiem ieceļošanas ierobežojumiem.
Starptautiskais tūrisms arī iepriekš ir cietis no bīstamu slimību uzliesmojumiem atsevišķos pasaules reģionos, taču Covid-19 ir bezprecedenta gadījums plašās ģeogrāfiskās izplatības dēļ.
Pirms pandēmijas tūrisma sektors veidoja aptuveni 10% no pasaules iekšzemes kopprodukta un nodrošināja 10% no visām darbavietām. Pēdējos divus gadus nozare piedzīvo pamatīgu lejupslīdi, norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) paspārnē esošās Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) vadītājs Zurabs Pololikašvili.
„Tūrisma nozarē gan uzņemto viesu skaita ziņā, gan ieņēmumu ziņā vislabākais bija 2019. gads. Bet vissliktākais šajos rādītājos bija 2020. gads. Šī ir vēsturiska krīze tūrisma industrijai,” viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Starptautisko tūristu skaits šogad saglabāsies 70% līdz 75% apmērā zem 1,5 miljardu līmeņa, kas reģistrēts pirms pandēmijas 2019. gadā. Līdzīgs kritums bija arī pērn. 2020. gadā globālās tūrisma nozares zaudēto ieņēmumu apjoms sasniedza 2 triljonus dolāru jeb 1,8 triljonus eiro. PTO lēš, ka tik pat daudz ieņēmumu sektors zaudēs arī šogad, neraugoties uz to, ka situācija nedaudz uzlabojās.
Šogad periodā no 1. jūlija līdz 30. septembrim starptautiskā tūrisma apjoms pieauga par 58%, salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2020. gadā. Tomēr tas joprojām bija par 64% mazāks nekā 2019. gadā.
Ja Eiropa un Ziemeļamerika šī gada trešajā ceturksnī piedzīvoja niecīgu tūristu skaita pieaugumu, salīdzinot ar 2019. gadu, tad Āzijas un Klusā okeāna reģionā laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim tūristu skaits samazinājās par 95%. Virkne šī reģiona valstu, piemēram, Austrālija, Jaunzēlande un Singapūra ir liegušas iebraukšanu vairumam ārvalstnieku.
PTO apkopotā informācija liecina, ka pašlaik 46 valstis ir pilnībā slēgušas savas robežas ārvalstu tūristiem, bet vēl 55 valstīs ir spēkā ļoti stingri iebraukšanas noteikumi. Tikai četras valstis – Meksika, Kolumbija, Kostarika un Dominikāna – ir atcēlušas gandrīz visus ierobežojumus iebraucējiem.
Runājot par nākotnes prognozēm, PTO vadītājs Pololikašvili ir optimistiski piesardzīgs.
„Šodien mums ir daudz plašākas zināšanas par Covid-19, daudzas valstis spēj labāk nodrošināt sanitāros standartus, ir pieejamas vakcīnas, ir pieejami digitālie risinājumi, lai kontrolētu tūristu plūsmas. Ja raugāmies uz skaitļiem, tad 2021. gads bija daudz labāks par 2020. gadu, tāpēc es ļoti ceru, ka 2022. gads būs daudz labāks par 2021. gadu,” sacīja Pololikašvili.
Viņš norādīja, ka valstu atšķirīgie ieceļošanas noteikumi rada apjukumu ceļotgribētājos. „Mēs vienmēr rekomendējam vienotu un harmonizētu noteikumu ieviešanu visur, jo tūristiem nav skaidrs, kur un kad viņi varēs doties, kā un kad viņi varēs atgriezties. Tāpēc es ļoti ceru, ka būs lielāka skaidrība par ierobežojumiem un valstis būs ātrākas lēmumu pieņemšanā,” atzīmēja PTO vadītājs.
Starptautiskā tūrisma nākotni apspriedīs PTO ģenerālajā asamblejā, kas no otrdienas līdz piektdienai norisināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē. Pasākumā piedalīsies 159 PTO dalībvalstu pārstāvji.
Šī gada PTO ģenerālo asambleju vajadzēja uzņemt Marokas pilsētai Marakešai, bet norises vietu nācās pārcelt, jo Covid-19 saslimstības pieauguma dēļ Maroka atteicās no pasākuma rīkošanas.
