Ar 1. jūliju Latvijā ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas skar pašnodarbinātos un nepilnu darba laiku strādājošos. Par darbiniekiem, kas trīs mēnešu laikā nopelna mazāk par 1500 eiro "uz papīra", darba devējam jāsamaksā trūkstošā obligāto sociālo iemaksu daļa. Proti, par katru šādu nodarbināto jāsamaksā sociālās iemaksas tādā apmērā kā no minimālās algas, kas Latvijā pašlaik ir 500 eiro.
Nu plāno izņēmumu, kas ārkārtējās situācijas mēnešos ļautu darba devējam nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas attiektos uz 2021. gada oktobri, novembri, decembri un 2022. gada janvāri.
Labklājības ministrijā ziņu portālam LSM.lv skaidroja, ka šo izņēmumu būtu iespējams iedzīvināt ar atpakaļejošu datumu, jo minimālās sociālās iemaksas tiek rēķinātas reizi ceturksnī. Par šī gada trešo ceturksni Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinus veiks līdz 20. decembrim.
Papildus tam plānotās izmaiņas paredz, ka minimālās sociālās iemaksas darba devējam nebūs jāveic par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas.
Abi grozījumi paredzēti likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, un tie vēl jāskata un lēmums jāpieņem Saeimā.
KONTEKSTS:
No 2021. gada 1. jūlija stājās spēkā virkne izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, kuras Saeima pieņēma 2020. gada nogalē. Izmaiņas skar darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un akcīzes nodokļa maksātājus.
Tomēr nodokļu izmaiņas, kas skar obligātās sociālās iemaksas, raisīja daudz neskaidrību un kritikas sabiedrībā. Par šīm izmaiņām daudz jautājumu bija arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš mudināja koriģēt nodokļu izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem. Tādēļ Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa, kas vērtēja šīs izmaiņas.
