Ārkārtējās situācijas dēļ valdība atjaunos vairākus atbalsta mehānismus uzņēmējiem. Skartās nozares varēs saņemt grantus par apgrozījuma kritumu un subsīdijas darba algām. Diskusijas gan turpinās par kritērijiem, kurām nozarēm tas pienāktos. Dīkstāves pabalstus pagaidām nav plānots atjaunot.
Attālinātais darbs, kas ir ienācis daudzu uzņēmumu dzīvē pandēmijas laikā, ar dažādām modifikācijām paliks arī tad, kad visi Covid-19 dēļ ieviestie pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti, liecina pētījumi. Tomēr, lai šāda darba forma būtu nevis problēma, bet iespēja, ir nepieciešami uzņēmumu ieguldījumi informācijas tehnoloģijās (IT). Pagaidām šis jautājums vismaz Latvijā rada bažas.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicējis pasaules ekonomikas rudens prognozes, norādot, ka pasaules ekonomika šogad augs par 5,9%, kas ir par 0,1% mazāk nekā iepriekš paredzēts. Savukārt nākamgad prognozēts kāpums 4,9% apmērā.
Covid-19 vīrusa delta paveids, kas pasaulei tagad turpina sagādāt ievērojamas problēmas, pirmo reizi atklāts Indijā. Valsts šī gada pavasarī piedzīvoja šausminošu delta paveida izplatību, Indijas varasiestādēm nespējot tikt galā ar milzīgo inficēto, hospitalizēto un mirušo skaitu. Politiķi tika kritizēti par ierobežojumu pietiekami ātru neieviešanu, un tas daļēji saistīts tieši ar centieniem noturēt ekonomiku virs ūdens. Galu galā bez stingriem ierobežojumiem gan neiztika, un tas ietekmēja arī ekonomiku.
No pirmdienas, 11. oktobra, visos veikalos ir spēkā tā dēvētais zaļais režīms. Tas nozīmē, ka cilvēki bez derīga Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta var apmeklēt tikai pirmās nepieciešamības preču veikalus. Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji pie Rīgas lielveikaliem par jauno kārtību lielākoties bija neapmierināti. Savukārt veikalu pārdevēji atzina, ka pircēju ir kļuvis mazāk.
Rit ārkārtējās situācijas otrā diena, kad daļa uzņēmumu dažādās nozarēs strādā vai nu ierobežotā režīmā vai arī darbu apturējuši. Pretēji iepriekš paustajam, ka atbalsta mehānismi pirmajā un otrajā pandēmijas vilnī ir pieslīpēti, arī šoreiz, Covid-19 izplatības statistikai traucoties augšup, vispirms tiek izsludināti ierobežojumi, bet tie neiet roku rokā ar atbalsta pasākumiem uzņēmējiem. Ekonomikas ministrija sola atbalstu uzņēmējiem drīzumā sniegt, tam atvēlot ap 60 miljoniem eiro mēnesī, bet līdz tam daudzu nozaru pārstāvji ir neziņā, kā labāk organizēt darbu ārkārtējās situācijas laikā.
Covid-19 daudzus no strādājošajiem "izdzina" no ierastajām darba vietām un lika strādāt no mājām. Kaut gan šādas iespējas bija jau pirms tam, daudzos uzņēmumos tieši pandēmijas laikā bija pirmā pieredze ar tik apjomīgu attālinātā darba izmantošanu. Cerot uz pandēmijas beigām un augot vakcinācijai, daudzviet tiek domāts, kā darbu organizēt turpmāk. Skaidrs ir tas, ka visi strādājošie nebūt vairs negrib atkal katru darba dienu pavadīt birojā un daudz lielāku popularitāti gūst jauna darba forma – hibrīddarbs, kas ļauj daļu laika strādāt darba vietā, daļu mājās vai kādā citā vietā.
Lai atbalstītu jauno Covid-19 ierobežojumu skartos uzņēmumus un to darbiniekus, katru mēnesi būs vajadzīgi 60 miljoni eiro, intervijā Latvijas Radio pastāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Cilvēkiem turpinot vakcinēties pret Covid-19, pasaulē dzīve pamazām atgriežas normālās sliedēs. Ekonomikā vienas no pirmajām šo pozitīvo tendenci izjūt nozares, ko pandēmija skārusi vissmagāk, to vidū arī aviācijas industrija. Tiesa gan, līdz rādītājiem, kādi bija pirms Covid-19 pandēmijas, vēl ejams tāls ceļš, bet sākums ir cerīgs.
Finanšu ministrija (FM) un Labklājības ministrija (LM) kopīgi rosina pret Covid-19 vakcinētiem senioriem izmaksāt pabalstu 20 eiro apmērā mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai. Izmaksu plānots veikt piecus mēnešus – no novembra līdz martam, informēja FM.
