Galvenais iemesls, kādēļ eksperti izsaka bažas par lielāku nevienlīdzību sabiedrībā pēc pandēmijas, saistīts ar to, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu, tostarp Eiropā, ir piedzīvojuši trūcīgākie iedzīvotāji. Diemžēl pašlaik nav pārliecinošu prognožu par to, ka darba iespējas visiem atjaunosies vienlīdz labi. Visdrīzāk būs jāgaida vēl pāris gadu, līdz darba vietu piedāvājums pasaulē atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Turklāt lielākās problēmas ar pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū var būt cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, kā arī jauniešiem.
Viena no blaknēm, ar kuru visā pasaulē var nākties saskarties pēc Covid-19 pandēmijas, ir daudz lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. Dati liecina, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie Eiropas iedzīvotāji un pagaidām to ir izdevies notušēt tikai ar plašo atbalsta pasākumu palīdzību. Savukārt nevienlīdzības plaisas otrā pusē ir bagātākie sabiedrības locekļi, un vairāki pētījumi liecina, ka, neraugoties uz pandēmijas izraisīto krīzi, bagātnieku maciņi pagājušā gada laikā ir kļuvuši vēl biezāki.
Covid-19 pandēmija ir nesusi daudz un dažādas izmaiņas, no kurām dažas paver jaunas iespējas, citas rada izaicinājumus. Viena lieta, uz kuru kā satraucošu norāda eksperti, ir nevienlīdzība sabiedrībā, jo izrādās – tieši trūcīgākos iedzīvotājus pandēmija ir ietekmējusi smagāk nekā turīgos. Pagaidām gan to palīdz notušēt pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi. Tomēr tie ir īstermiņa risinājumi un joprojām neatbildēts jautājums ir, vai arī nākamajos gados viens no pandēmijas atstātajiem mantojumiem daudzās valstīs nebūs lielāka nevienlīdzības plaisa sabiedrībā.
Pēdējā pusotra gada laikā, kopš sadzīvojam ar koronavīrusa izraisīto pandēmiju, valsts apmaksātās Covid-19 slimības lapās iztērēti 70,5 miljoni eiro. Šādas lapas īpaši lielā skaitā izsniedza laikā no pagājušā gada novembra, kad Latvijā otro reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija, līdz šā gada pavasarim. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" skaidroja, cik liela daļa slimības lapu ir saistītas ar Covid-19 un uz cik ilgu laiku saslimšana ar šo vīrusu var izsist no ierindas?
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalsta pasākumi uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas krīzē, kas paredz pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paātrinātu atmaksu un VID administrēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu, īstenoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un noteiktajai kārtībai, informēja Valsts kontrolē.
Līdz ar prasību pēc Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nozare nonāks pagrīdē. Tā situāciju vērtē gan nozarē strādājošie, gan pakalpojumu saņēmēji. Latgalē joprojām ir zemākais vakcinācijas temps pret Covid-19. Attiecīgi ir gan mazāk meistaru, gan pakalpojumu saņēmēju, kuri ir vakcinējušies, bet testu veikšana sit pa kabatu abām pusēm.