Asociācijas vadītājs: Ministrijas piedāvātais atbalsts energocenu krīzē ledus halles neizglābs

Ekonomikas ministrijas piedāvātais atbalsts elektrības sadārdzinājuma ietekmes mazināšanai nav pietiekams ledus hallēm, kuru īpašnieki tādēļ cer uz atsevišķu regulējumu, kas ļautu bāzēm sarežģītajā situācijā turpināt darbību, Latvijas Radio otrdien pastāstīja Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns. 

(papildināts pēc valdības lēmuma par papildu atbalstu energokrīzē)
Lai arī paldies jāsaka par jebkādu palīdzību, tā ir nepietiekama ledus hallēm, kur nav iespējams sekot Ekonomikas ministrijas ieteikumiem ekonomēt, sacīja Miļuns. 

Ēriks Miļuns par Ekonomikas ministrijas piedāvāto atbalstu ledus hallēm
00:00 / 01:37
Lejuplādēt

Valdība otrdien atbalstīja papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energocenu krīzē 422,2 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Paredzēts visiem uzņēmumiem no oktobra līdz aprīļa beigām kompensēt pusi elektrības sadārdzinājuma virs 160 eiro par megavatstundu, tomēr tas neatrisina ledus haļļu problēmas, paskaidroja Miļuns. 

"Mēs jau ekonomējam visu laiku. Protams, ir labi, ka ir kaut kāds atbalsts, bet mēs šobrīd esam pielīdzināti jebkuram citam uzņēmējam, jebkurai citai līdzīgai darbībai, kur var kaut ko ekonomēt. Mēs nevaram nogriezt kompresoru padevi mazāk, lai tie saldē mazāk. Tad ledus izkūst. Vēl ļoti ceram, ka būs atsevišķs regulējums, kas attiecas konkrēti uz ledus hallēm," atzina Miļuns.

Ledus haļļu asociācijas vadītājs uzsvēra, ka

nav iespējams halles apvienot vai sniegt pakalpojumus kopīgi, lai kādu objektu uz laiku varētu slēgt.

Pēc Miļuna teiktā, ledus haļļu atbalstam nepieciešamā summa nav tik liela, lai būtiski ietekmētu valsts finanšu iespējas. 

"Nevar apvienot halli Imantā ar halli Teikā vai Juglā. Katrā hallē ir ledus īrnieki un katrā hallē laiki, kad darboties, ir vieni un tie paši. Tas neglābs situāciju, ja viena halle aiztaisās un otra dzīvo. Otra dzīvo neatkarīgi no tās vienas," teica Miļuns. "Mēs jebkurā gadījumā ceram, ka tiks meklēti vēl papildu risinājumi. Visām ledus hallēm Latvijā nav vajadzīga palīdzība elektrības rēķinu apmaksai. No 21 ledus halles tā ir aptuveni puse, kurai šobrīd ir smagi. Tāpēc tie līdzekļi nav katastrofāli valsts līmenī. Ja tas nenotiks, katra halle lems, vai tai pietiek ar šo atbalstu un vai var turpināt darboties vai nevar."

Pēc valdības pieņemtā lēmuma ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādīja, ka tas palīdzēs arī sporta būvēm, piemēram, ledus hallēm, kas sūdzējušās par to, vai spēs pastāvēt ar augošajām energoresursu cenām. "Tas negarantē, ka tiek segtas visas izmaksas, bet palīdzēs tiem, kas prot saimniekot efektīvi," sacīja ministre.

Indriksone pirmdien intervijā Latvijas Radio teica, ka būtu nepieciešams ledus hallēm apvienot spēkus un intensīvi noslogot dažas no tām, lai bērniem un jauniešiem saglabātu iespēju trenēties. 

Pagaidām lielo izmaksu dēļ neviena ledus halle vēl nav slēgta, tomēr vairākām hallēm ir iekrāti parādi jau par iepriekšējiem elektrības rēķiniem.

Apmēram oktobra vidū būšot skaidrs, kura varēs savilkt galus, bet kura – ne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti