Elektroenerģijas taupīšanas iespējas olimpisko centru specifiskās darbības dēļ ir ierobežotas, un daudz ko nosaka iepriekš noslēgto līgumu nosacījumi, pastāstīja Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis Vladimirs Šteinbergs. Daugavpils Olimpiskajā centrā pēdējie rēķini par elektrību, salīdzinot ar gada sākumu vai pagājušo gadu, auguši divas reizes – līdzšinējo 14 centu vietā par kilovatstundu nu jāmaksā 26 centi.
"Mēs noslēdzām uz gadu elektrības līgumu par fiksēto cenu. Es nezinu, kā būs nākotnē, varbūt kritīsies tās cenas un mēs atkal būsim zaudētāji," paskaidroja Šteinbergs. "Bet šobrīd mums tās cenas augušas ne trīs reizes, ne piecas reizes kā citām ledus hallēm vai citiem olimpiskajiem centriem, bet mums tikai dubultā."
Elektrības patēriņš Daugavpils Olimpiskajā centrā pārsvarā ir apgaismojumam un baseina ūdens uzsildīšana, kur taupīšana nav iespējama.
"Mēs nevaram, kā valdība pieņēma, [uzturēt] 19 grādus telpā. Tur ir noteikti normatīvi, cik [grādu temperatūrā] ir jātur [ūdens] baseinā, un tur nav tādas iespējas kaut ko samazināt," uzsvēra Šteinbergs.
Sarežģītāka situācija ir Rēzeknes Olimpiskajā centrā, kur par elektrību maksā pēc biržas tarifa.
"Vidēji normāls rēķins līdz maijam mēnesī bija 20 tūkstoši eiro," pastāstīja olimpiskā centra "Rēzekne" valdes locekle Jekaterina Meirāne. "Par jūniju tas jau bija 34 tūkstoši, par jūliju – jau 65 tūkstoši, par augustu – 95 tūkstoši."
Ledus laukuma vidējā īres cena pērn un 2022. gada sākumā Rēzeknē bija 140 eiro par stundu. Kopš 1. augusta cena ir 250 eiro par stundu. Meirāne uzsvēra, ka ir nepieciešama konstanta temperatūra, lai varētu normāli uzturēt ledus laukumu.
"Ja mēs visu laiku tā rausim visas temperatūras uz augšu, uz leju, tas arī nav labi. Bet kaut kur mēs varam atkāpties, uz stundu, uz divām stundām varam atslēgt kompresoru. To mēs darījām un turpināsim darīt," piebilda Meirāne.
Bažas ir ne vien par ledus haļļu rocību apmaksāt komunālos rēķinus, jo īpaši, kad sāksies apkures sezona, bet arī par iedzīvotāju spēju atļauties apmeklēt treniņus ledus hallēs.
Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns atgādināja, ka daudzi būs izvēles priekšā, vai turpināt trenēties, meklējot vietas, kur to var darīt lētāk, vai beigt līdzšinējo nodarbi.
Miļuns neslēpj, ka ledus saldēšanā hallēs bez finansiāla valsts atbalsta neiztikt, taču risinājums līdz šim nav rasts.
"Mums vajag jebkura veida finansiālo palīdzību. Viens ir subsīdija, otrs ir PVN [nodokļa] atlaide vai atcelšana. Tad, protams, sadales tīklu izcenojumu atcelšana uz laiku, jo tas tomēr vēl par kādiem 10% sadārdzina," paskaidroja Miļuns.
Sporta infrastruktūras uzturētāji gaida valdības redzējumu par atbalsta mehānismiem, taču, kā uzsver Ledus haļļu asociācijas vadītājs Miļuns, laika gaidīt vairs nav daudz.
