Sporta ziņas

Baltijas volejbola līga. «RTU/Robežsardze/Jūrmala» - «DU/Ezerzeme»

Sporta ziņas

Latvijas Virslīga futbolā. FK «Spartaks» - «Riga FC». Raivis Jurkovskis

Kas jāmaina Latvijas sportā? - “Savicka likums” no sporta vadības izslēdz tikai Savicki

Pēc «Savicka likuma» aizliegumu dēļ sporta organizāciju vadību pamet tikai Savickis

Sporta federācijām Latvijā līdz 1. oktobrim bija dots laiks reaģēt uz aprīļa beigās pieņemtajiem grozījumiem Sporta likumā. Starp ierobežojumiem turpmāk strādāt Krievijā un Baltkrievijā bija iekļauts arī aizliegums vadošus amatus sporta federācijās turpmāk ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un ziņotājiem, kā arī ārvalstu specdienestu aģentiem.

ĪSUMĀ:

  • Par sporta norisēm atbildīgajās organizācijās nav informācijas, vai Juris Savickis ir vienīgā amatus pametusī persona pēc izmaiņām Sporta likumā
  • Pašreizējā likuma redakcija neliegtu Savickim darboties Tenisa savienībā goda prezidenta lomā
  • Sporta likuma kvalitāti uzskata par pietiekamu
  • Patlaban neplāno paplašināt strādāšanai sportā aizliegto valstu sarakstu

Grozījumi sporta aprindās iemantoja palamu "Savicka likums", jo tieši skāra Jura Savicka intereses abās viņa vadītajās sporta organizācijās – Latvijas Tenisa savienībā un Rīgas "Dinamo". Grozījumi Saeimā tika rosināti, Ukrainas kara sākumā reaģējot uz Aigara Kalvīša un Jura Savicka neveiklajiem izteikumiem par "Dinamo" turpmāko dalību Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).

Savickis Tenisa savienības vadību jau atstājis. Par sportu atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nemācēja Latvijas Televīzijai atbildēt, vai vēl kādā federācijā likuma grozījumu dēļ ir veiktas izmaiņas. Simtprocentīgas pārliecības par to nav arī Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), jo rindu tīrīšana atstāta pašu federāciju godaprāta ziņā.

"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nē – šī likuma dēļ citās federācijās nav konstatētas nekādas izmaiņas. Izņemot Latvijas Tenisa savienību," teica LSFP ģenerālsekretārs Artūrs Balodis-Rozītis. "Katra federācija ir patstāvīga organizācija, godprātīgi pilda savus pienākumus. Mēs esam atkārtoti izsūtījuši vēstuli un informējuši par šo un paļaujamies, ka federācijas godprātīgi pilda valstī noteiktās likumdošanas prasības."

Lai situācija nebūtu tik haotiska, LSFP plāno aicināt visas federācijas iesniegt izziņas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra.

Sporta likuma grozījumos nav atrunāti ierobežojumi goda prezidentiem.

Ja Savickis kādudien izpelnīsies goda prezidenta statusu Tenisa savienībā, tās statūtos atrunātās tiesības viņam ļautu atrasties pie visiem lēmumu pieņēmēju galdiem.

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns norādīja, ka likuma kvalitāti visprecīzāk izvērtētu Satversmes tiesa, ja kāds tajā vērstos ar prasību.

"Galvenais mērķis ir bijis vērsties pret ārvalstu maigo varu Latvijā. Tostarp tajās sporta federācijās, kurās tas ir vairāk novērojams," paskaidroja Sarāns. "Tāpēc, tīri no tehniskās perspektīvas, likumdevēja darbs nebūtu novērtējams kā nekvalitatīvs vai ka likums būtu nekvalitatīvs. Tas ir pietiekoši kvalitatīvs."

Valstij nelojālu personu atsaukšana no sporta federāciju vadības nebija vienīgais likuma grozījumu virziens. Tāpat

plašu rezonansi izpelnījās ierobežojumi sporta sabiedrības pārstāvjiem strādāt Krievijā un Baltkrievijā.

Piemēram, vairāki hokeja spēlētāji un treneri jau izpelnījušies plašu sabiedrības nosodījumu. Viņiem arī liegta dalības nacionālajās izlasēs – pretējā gadījumā Latvijas Hokeja federācijai tiktu atņemts valsts finansējums.  

"Likumdevējs ir savā ziņā spogulis tautas gribai un sabiedrības aktualitātēm," uzsvēra Sarāns. "Ņemot vērā, ka šajā situācijā ģeopolitiskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi ir tādi, ka īpašs spiediens tiek veikts uz divām valstīm, Krieviju un Baltkrieviju, tad tas savā ziņā ir viennozīmīgi."

Sarāns uzskata, ka būtu diskusijas vērts jautājums, vai aizliegto valstu saraksts nebūtu jāpapildina, un par to būtu jādiskutē likumdevējam. Piemēram,

vai Latvijas sporta ļaudīm ļaut strādāt Ķīnā, Saūda Arābijā un citās valstīs, kurās lielā apjomā dokumentēti ļoti nežēlīgi un masveidīgi cilvēktiesību pārkāpumi.

Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs uzskata, ka rosinājumiem vai risinājumiem ir jābūt fundamentāliem.

"Nevis mēs tagad rosināsim, pēc tam Ķīnu laidīsim atpakaļ. Es domāju, ka šeit ir jābūt kopējam uzstādījumam par nulles tolerances principiem pret jebkura veidu agresiju vai cilvēktiesību pārkāpumiem," sacīja Gorkšs.

IZM patlaban neplāno rosināt izmaiņas Sporta likumā, lai paplašinātu valstu sarakstu, kur notiekošajās sporta sacensībās ir aizliegta Latvijas sportistu, komandu, sporta darbinieku dalība, kā arī kuru nacionālo čempionātu norise Latvijā ir aizliegta.

Lielākā intriga likumdošanas izmaiņu kontekstā solās būt hokejista Mika Indraša turpmākā nākotne Latvijas izlasē.

Juridiski viņš Sporta likumu nav pārkāpis, jo Maskavas "Spartak" rindās nenospēlēja nevienu spēli. Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš no publiskiem komentāriem par Indraša nākotni līdz šim ir izvairījies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti