Olimpiskos centrus krīze ietekmē kritiski, zaudējumus sagaida arī pēc dīkstāves beigām

Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā dīkstāvē ir visi valsts nozīmes sporta centri jeb olimpiskie centri. To ledus hallēs laukumu tagad klāj vien betons, baseinos nav ūdens, bet telpas ir tukšas. Olimpisko centru pārstāvji situāciju raksturo kā kritisku un neziņas pilnu, jo pagaidām valsts atbalsts un izpratne par šo sporta bāzu situāciju esot zemā līmenī. Dažāda ir arī olimpisko centru darbinieku pieredze, piesakoties dīkstāves pabalstiem. 

Latvijā ir astoņi olimpiskie centri. Vairums no tiem atrodas valsts lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Valmierā. Visi astoņi sporta kompleksi šobrīd ir dīkstāvē sporta nodarbību un aktivitāšu aizlieguma dēļ.

Olimpiskajos centros risina dīkstāves raisītās problēmasMārtiņš Kļavenieks

Atšķirīga ir katra olimpiskā centra kapitāldaļu īpašnieku proporcija – dažviet pīrāga lielākā daļa pieder pašvaldībai, citur - Latvijas Olimpiskajai komitejai. Tāpēc arī atšķirīgi ir stāsti par dīkstāves pabalstu saņemšanu.

Daugavpils Olimpiskā centra darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus, pastāstīja objekta vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Tomēr centrā pašlaik nedarbojas ne sporta skolas, kas ierasti nodrošina apmeklējuma lielāko daļu, nedz ierodas citi apmeklētāji, kas lielākoties nāk uz baseinu vai svaru zāli. Šteinbergs prognozēja, ka

centrs Daugavpilī kopumā darbosies ar zaudējumiem pat gadījumā, ja maijā ārkārtas situāciju atcels, jo pavasara mēneši nodrošina lielākus ienākumus. 

Pašvaldībai Daugavpilī pieder nedaudz vairāk kā 40% kapitāldaļu olimpiskajā centrā, bet Ventspilī vietvaras īpašumā ir vairāk nekā puse īpašuma daļu. Tāpēc dīkstāves pabalsti gājuši secen un darbinieku nodrošināšanai centrā meklē dažādas iespējas, lai arī ienākumu nav nekādu, paskaidroja Ventspils Olimpiskā centra vadītājs Jurģis Liepājnieks. 
 
Vairumam olimpisko centru lauvas tiesa ienākumu ir astoņos no gada 12 mēnešiem, turpretim vasarā naudas plūsma kļūst manāmi gausāka. Tas nozīmē, ka

centri šobrīd pārtiek no uzkrātajām rezervēm, kas līdz saulainajam gadalaikam jau varētu būt beigušās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs Latvijas Radio pastāstīja, ka drīzumā sportotājiem varētu atļaut treniņus arī iekštelpās, tiesa, ievērojot piesardzības pasākumus un sagaidot vispirms veselības speciālistu ieteikumus. Jautājuma risināšanā ministrija šobrīd strādājot. 
 
Vairuma olimpisko centru izveide finansēta ar Latvijas Olimpiskajai komitejai izsniegtiem valsts galvotiem kredītiem, ko atmaksā pati valsts, tam paredzot līdzekļus budžetā. Rīgas Olimpiskā centra vadītāja Zane Grundiņa-Arāja pastāstīja, ka galvaspilsētas kompleksam kredīta pamatsummas maksājums atlikts līdz gada beigām, bet procenti bankai jāmaksā. Viņa uzsvēra, ka

koronavīrusa krīze nozarē radīs neatgriezeniskas sekas, un Grundiņa-Arāja šaubās, vai valsts struktūrās to apzinās. 

Situāciju Grundiņa-Arāja raksturoja kā ļoti dramatisku, turklāt esot arī daudz juridisku neskaidrību.

"Nezinu, vai un kā šo nozari var saglābt," teica Grundiņa-Arāja. "Nodokļus esam lūguši atlikt, bet likums saka, ka varam atlikt četras reizes. Divas reizes jau esam atlikuši, vēl divas reizes varam atlikt. Kas notiek pēc tam, ja darbība neatjaunojas?"
 
Ārkārtas situācija Latvijā turpināsies vismaz līdz 12.maijam, bet dīkstāves ietekmi uz sporta nozari pagaidām var tikai prognozēt. Iespējams, vairākos olimpiskajos centros būs nepieciešama rekonstrukcija, jo ilgstoša dīkstāve bojā, piemēram, baseina tilpnes pārklājumu, ja tajā ilgu laiku nav ūdens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt