Valsts naudu 6 organizācijas dala 95 federācijām. Sporta sabiedrībā vēlas vienkāršāku pārvaldību

Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) 10. jūlijā gaidāmas organizācijas prezidenta vēlēšanas, kas arī aktualizējušas diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

ĪSUMĀ:

  • Valsts naudu no sešām organizācijām dažādā apjomā saņem 95 atzītas sporta veidu federācijas.
  • Sportā valsts naudu dalošās organizācijas nereti dublē viena otru.
  • Pret sporta pārvaldības organizāciju apvienošanu iebilstu tehniskajos un neolimpiskajos sporta veidos.
  • Sporta pārvaldības pētniece iesaka lielākai efektivitātei varu centralizēt.
  • Vieglatlētikā finansējuma sadalīšanā labprāt izslēgtu starpniekus.
  • Sistēmas problēmas nesaista ar naudas daudzumu, sporta budžetu uzskata par solīdu.

Valsts budžetā sportam 2020. gadā ir atvēlēti vairāk nekā 38 miljoni eiro, bet nākamajos gados, pēc pašreizējā plāna, šī summa pakāpeniski varētu pat samazināties. Valsts finansējumu tālāk sporta federācijām sadala sešas dažādas organizācijas: LOK, Sporta federāciju padome (LSFP), Olimpiešu sociālais fonds (LOSF), Komandu spēļu asociācija (LKSSA), Olimpiskā vienība (LOV) un Paralimpiskā komiteja (LPK). No šīm organizācijām valsts piešķirtos līdzekļus saņem 95 Latvijā atzītās federācijas. 

Naudas plūsma sportista finansēšanā

Sportista finansēšanas sistēma

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz atzītu federāciju, kuras finansē valsts, kā arī pārāk daudz valsts finansējuma veidu. "Par augstiem sasniegumiem mēs saņemam finansējumu gan no LOK, gan LSFP. Ja ir viens konkrēts mērķis, tad finansējuma avotam jābūt vienam," teica Platonovs.

Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš atzina, ka 

liela valsts naudas koncentrācija ir četrās organizācijās, kas brīžiem dublē cita citu.

"Tas, manuprāt, nav racionāli un nav pareizi," viņš piebilda.

Savukārt LSFP prezidents Einars Fogelis uzskata, ka par efektivitāti vienmēr var diskutēt. Būs kolēģi, kas uzskatīs, ka droši vien aizejot pie kāda viena priekšnieka, esot viņam tuvāk, varbūt var dabūt kaut ko vairāk. Savukārt otri uzskatīs: kā mēs esam strādājuši, ko mēs esam nopelnījuši, to arī mēs esam pelnījuši saņemt," teica Fogelis.

Par vairāku sporta organizāciju apvienošanu runā arvien skaļāk – Fogelis atceras, ka

bija plāns veidot sporta konfederāciju, kur apvienotos vairāki pašreizējie spēlētāji.

Tiesa, tādam risinājumam nav gatavas neolimpiskās un tehnisko sporta veidu federācijas, kas tādā gadījumā zaudētu savas pozīcijas.

Pārmaiņu rosināšana sporta sistēmā ir sarežģīta tēma. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) asociētā profesore Signe Luika doktora disertāciju aizstāvēja, tieši pētot sporta pārvaldību. Viņa uzskata, ka

būtu tikai loģiski, ja vara koncentrētos vienuviet, jo pašlaik LSFP risina vienus jautājumus, LOK - citus jautājumus.

"Nevalstiskajām organizācijām ir deleģētas valsts funkcijas, bet varas centralizācija būtu tā, kas šo procesu padarītu efektīvāku," uzsvēra Luika. "Tad ikvienam būtu skaidrs, kur jāiet, ja ir jautājums sporta nozarei. Viņš dodas tur un saņem atbildi."

Savulaik 12 gadus Latvijas Vieglatlētikas savienību vadījušais Guntis Zālītis uzskata, ka

valsts finansējuma apguvē ir pārāk daudz starpnieku.

Viens no tādiem ir Olimpiskā vienība, kas finansē labākos olimpisko sporta veidu atlētus. Finansējumu LOV darbībai piešķir valsts. Tās sastāvā esošie sportisti slēdz trīspusējus līgumus ar sava sporta veida federāciju un Olimpisko vienību.

Bijušais Vieglatlētikas federācijas prezidents Zālītis saskata, ka līgums ir parakstīts trīspusējs, bet federācijai teikšana par sportista dalību tai vajadzīgajās sacensībās ir salīdzinoši maza, jo naudas devējs ir LOV. "Bet īstenībā naudas devējs ir Izglītības un zinātnes ministrija. Tad jautājums, kāpēc šāds starpnieks ir nepieciešams?" vaicāja Zālītis.

Fogelis, kurš ir arī LOV valdes priekšsēdētājs, Olimpisko vienību uzskata par tāda kā buferzonu, kas kritērijus izpildījušam sportistam nodrošina garantijas un aizsardzību. "Diemžēl pēdējā laikā atsevišķās federācijās mēs vairs nerisinām jautājumus, kā labāk attīstīt sportu, bet risinām jautājumus, katrai pusei ierodoties ar diviem advokātiem," pastāstīja Fogelis. "Sākam runāt par pavisam citām lietām, nevis vairs par sportu. Mūsu uzdevums ir runāt par sportu."

Sportistu aizsardzība izpaudās pirms pāris gadiem, kad Latvijas labākie svarcēlāji neiekļāvās atzītajā sporta veida federācijā, bet īpaši lēmumi Rebekai Kohai un Artūram Plēsniekam ļāva startēt un saglabāt finansējumu.

Olimpiskās vienības tāpat kā pārējo sporta organizāciju lietderību neviens neapšauba. Taču rodas jautājums, cik lietderīgi ir katrā no tām uzturēt administratīvo resursu. Fogelis ir pārliecināts, ka pietiek ar 5-6 darbiniekiem, finansistiem, grāmatvežiem un juristiem, kas noslēdz attiecīgos līgumus, jo kritēriji gan LSFP, gan LOK, gan LOV ir izstrādāti. "Šajā gadījumā administratīvos izdevumus mēs varētu novirzīt sportam," teica Fogelis. "Ja mēs trīs vietās maksājam par naudas līdzekļu sadalīšanu, tad to var darīt vienā vietā."

Fogelis ieņem amatus trijās Latvijas sporta budžetu apsaimniekojošās organizācijās.

Fogelis vada Olimpisko vienību, kas ir viņa pamatdarbs, bet pieredzējušais sporta funkcionārs vienlaicīgi ir ievēlēts vadīt Sporta federāciju padomi, kā arī ieņem LOK viceprezidenta amatu. Viņš gan uzsver, ka katrai no šīm organizācijām ir savi uzdevumi.

"Vienai tas ir olimpiskais ceļš, otrai – masveidība. Nav izslēgts, ka šīs lietas var apvienoties zem viena jumta, veidojot vienu lielu, spēcīgu partneri valstij, bet tā jau ir biedru izlemšana," uz organizāciju biedru patstāvību norādīja Fogelis.

Pašreizējo sporta pārvaldības sistēmu deviņdesmito gadu sākumā Latvija aizguva no Skandināvijas valstīm. 

Profesore Luika uzskata, ka sporta sistēmas problēmas nav saistītas ar naudas daudzumu. "Mūsu, Latvijas, gadījumā ir ļoti solīds, ļoti pieklājīgs sporta budžets. Finansējums ir tāds, ka ar to var izdarīt ļoti daudz," uzsvēra Luika.

Savukārt Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Riekstiņš ir pārliecināts, ka Latvija nav tik bagāta, lai iedotu katram. "Vai mums vajag katram iedot 1000 eiro, ja jēgas tāpat nekādas?" viņš piebilda.

Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa jau strādā pie prioritāro sporta veidu noteikšanas un jauna sporta finansēšanas modeļa. Kas no izmaiņām varētu būt ieguvēji un kas – zaudētāji, sporta sabiedrībā šķēpus lauž jau tagad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti