Sanāksmi organizējušās Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) pastāstīja, ka varētu virzīties uz sacensību ar 300 dalībniekiem rīkošanu, jūlijā palielināt dalībnieku skaitu līdz tūkstotim, bet augustā - līdz trim tūkstošiem, ja epidemioloģiskā situācija būs labvēlīga.
Koronavīrusa krīzes dēļ pa vīlēm saira ne tikai sporta sacensību sistēma, bet arī finansēšanas modeļi. Federācijas un sporta objektu īpašnieki dīkstāves dēļ cieš lielus zaudējumus. Tā kā Ministru kabinets sola kompensēt radušos zaudējumus, Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) apkopoja informāciju par kopējo kompensējamo summu, ko virzīt izskatīšanai.
LSFP prezidents Einārs Fogelis atzina, ka federāciju prasītā kompensācijas summa nedaudz pārsniedz 10 miljonus eiro. Šajā summā gan nav iekļautas dažādu īpašuma formu sporta bāzes, kas cietušas no dīkstāves.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka federāciju pieteiktās kompensācijas nereti neatbilst realitātei un summa šim mērķim pēc pieteikumu caurskatīšanas varētu būt mazāka nekā pieprasītie 10 miljoni eiro. Arī Riekstiņš aicina apzināties, ka kompensācija jāprasa par reāliem zaudējumiem Covid-19 krīzes dēļ, nevis vienkārši jāprasa tikpat, cik, piemēram, paredzēts piešķirt kultūras nozarei.
Sporta jomā vēlas arī kompensācijas sportistiem, kuriem koronavīrusa dēļ atcēla sacensības, tādējādi neļaujot nopelnīt prēmijas par parādīto sniegumu. Aprēķināt šādi neiegūtos ieņēmumus būs vēl sarežģītāk, turklāt balvu fondus dažādos sporta veidos veido atšķirīgi.
Sporta krīzes darba grupa kopā sanākt varētu arī nākamnedēļ. Pārstāvēto federāciju sastāvs gan varētu atšķirties, jo skatīs citus jautājumus. Viens no nākamajiem uzdevumiem ir izstrādāt vienotu sistēmu sportistu darba attiecībām. Pašlaik Latvijā sporta klubi ar sportistiem slēdz dažāda veida līgumus, kas bieži sportistus nepasargā šādu globālu krīžu laikā.