Volejbola treneris Vensbergs: Sporta finanses uzlabotu iespēja katram novirzīt daļu nodokļu

ĪSUMĀ:

• Sporta finansēšanai rosina pēc katra individuāliem ieskatiem novirzīt 1% iedzīvotāju ienākuma nodokļa
• 1% nosacījumu varētu attiecināt arī uz uzņēmumu ienākumu nodokļa maksātājiem
• Precīzu novirzāmā nodokļa procenta skaitli valsts varētu noteikt pēc aprēķinu veikšanas
• Efektīva 1% nodokļa novirzīšana ļautu valstij perspektīvā atteikties no neskaidrās pašreizējās finansēšanas sistēmas

Vensbergs pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojis par partiju, kura solīja ieviest iespēju katram iedzīvotājam gada deklarācijā norādīt kultūras vai sporta organizāciju, kas saņemtu 1% attiecīgās personas nodokļiem. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām "Vienotības" Saeimas frakcija 2018.gadā aicināja ieviest nevalstisko organizāciju finansēšanas modelī iespēju katram Latvijas iedzīvotājam novirzīt 1% no savas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) summas sabiedriskā labuma organizāciju finansēšanai, kas gan netika īstenots. 
 

Iespēja katram pēc saviem ieskatiem novirzīt 1% IIN būtu lielisks risinājums jebkuram sporta veidam un to pārvaldības organizācijām,

jo ļautu elementāri palielināt budžetu, tajā pašā laikā mazinot spiedienu un prasības valsts budžetam, uzskata Vensbergs. "Šāda sistēma būtu prognozējama un patstāvīga, un ļautu prognozēt sporta organizācijām savus papildus ienākumus un atvieglotu budžeta izstrādi," viņš paskaidroja.

Tādu pašu risinājumu Vensberga ieskatā varētu attiecināt ne tikai uz IIN, bet arī uzņēmumiem, kam ļautu ziedot 1% ienākuma nodokļa pašu izvēlētai sporta organizācijai. Tādējādi sporta organizācijām būtiski atvieglotu sponsoru piesaisti un uzņēmumiem kļūtu vienkāršāk ziedot sportam. Vensbergs gan atzīst, ka viņa

ieteikums varētu nepatikt valstsvīriem, jo valsts zaudētu iespēju rīkoties ar nelielu ienākumu procentu, kas tomēr būtu prāva summa absolūtos skaitļos.

"Te noteikti jāveic kalkulācija un iespējamais nodokļu novirzīšanas apmērs, bet tā būtu elementāri fantastiska iespēja visu darīt legāli, viegli administrējami un uzskatāmi," savu skatījumu atklāja treneris.

"Katrs cilvēks, vecāks, kura bērns trenējas kādā sporta skolā, klubiem un biedrībām labprātīgi ziedotu šo nodokļa daļu sava bērna sporta organizācijas attīstībai. Un katrs uzņēmums, kam būtu interese atbalstīt konkrētu sporta veidu, klubu, skolu, to varētu darīt. 

Jau pašlaik katrs nodokļu maksātājs netieši atbalsta sportu, jo valsts pēc noteiktiem kritērijiem pārdala nodokļos saņemto naudu. Tomēr

iespēja katram atbalstīt savu sporta veidu vai organizāciju legāli un visiem saprotamā vienkāršā veidā sniegs izvēles brīvību un pārliecību par savas nodokļu naudas atbilstošu izlietojumu,

uzsvēra Vensbergs. Turklāt ikviena sporta organizācija iegūtu iespēju piesaistīt finanses savu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Pāris gadus pēc izmaiņu ieviešanas sporta organizācijas jau varētu prognozēt savu budžetu, un tas jau ļautu proporcionāli samazināt valsts finanšu atbalstu vai vispār to pārtraukt, savu ierosinājumu perspektīvu iezīmēja Vensbergs, piebilstot, ka pauž personisku, nevis savas darbavietas - Rīgas Volejbola skolas - viedokli. Valsts tādējādi varētu pakāpeniski atteikties no pašreizējās sistēmas, kas katram sporta veidam paredz "pa drupačai" pēc neskaidriem kritērijiem, ko ietekmē arī noteikti lobiji.

Vensbergs gan atzīst, ka nekad neizdosies izveidot sistēmu, kas visiem ļaus justies apmierinātiem, tomēr diskusijas par piemērotākajiem sporta pārvaldes principiem tuvinās jaunas uzvaras un panākumus.