Liela daļa sponsoru ir apturējuši finanšu plūsmu nacionālajām federācijām, taču pēc pandēmijas sola atbalstu turpināt. Sporta organizāciju asinsriti uztur arī valsts finansējums, taču tas paredzēts izlašu startiem vai pasākumu rīkošanai – tātad šobrīd tas praktiski ir iesaldēts.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis grib ar valdību un Latvijas nacionālo sporta padomi (LNSP) runāt par iespēju arī citām vajadzībām tērēt naudu, kas paredzēta pasaules čempionāta nodrošināšanai. LHF pandēmijas dēļ ir atlaidusi daudzus darbiniekus un papildu ienākumus neplāno. Kalvītis saskata, ka visās sporta organizācijās ir līdzīga situācija, it īpaši tajās, kas darbojas no pašmāju finansējuma.
"Šobrīd palīdzība ir nepieciešama, citādi kantoris jāslēdz ciet," teica LHF prezidents.
Tikmēr Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks LFF potenciālos zaudējumus lēš apmēram 200 000 eiro. Kā pozitīvu aspektu viņš gan uzsvēra, ka LFF ieņēmumos tikai 5% ir valsts finansējums, bet 85% nodrošina starptautiskās organizācijas - Eiropas futbola federāciju savienība (UEFA) un Starptautiskā futbola federācija (FIFA), kas arī krīzes situācijā nolēma finanses nacionālajām federācijām nenogriezt.
Savukārt Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps pastāstīja, ka Covid-19 dēļ nenotiks valstsvienības trīs pārbaudes spēles, kas vīriešu izlasei spēcīgā sastāvā bija paredzētas vasarā mājās, pirms olimpiskā kvalifikācijas turnīra tiekoties ar Lietuvu, Dienvidkoreju un Dominikānas republikas izlasi. Tas liegs LBS nopelnīt vismaz 150 000 eiro.
Šneps paļaujas, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neprasīs atpakaļ naudu, kas piešķirta mērķiem, kuru realizēšana pandēmijas apstākļos nav iespējama.
Piemēram, nebūs iespējams naudu tērēt plānotajiem junioru čempionātiem, jo tie nenotiks, bet LBS grib nodrošināt treniņus un sarīkot pārbaudes spēles ar kaimiņvalstu komandām.
Latvijas Volejbola federācijas (LVF) ģenerālsekretārs Kaspars Timermanis atzina, ka Jūrmalas pludmales volejbola turnīra nerīkošanas dēļ LVF neiegūs 100 000 eiro. Timermanis cer, ka Liepājas un Daugavpils pašvaldību plānoto finansējumu vīriešu un sieviešu izlasēm varbūt varēs pārcelt, ja valstsvienību spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijā tomēr notiks. Izlases jūnija sākumā sāks gatavošanos, bet, vai varēs notikt sacensības, vēl nav zināms. Sarunas ar IZM liecina, ka izlašu darbībai piešķirtās finanses daļēji varēs izmantot arī LVF administratīvām vajadzībām, teica Timermanis. Tas pats attiecas arī uz Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) piešķirto naudu pludmales volejbolam.
Kultūras nozares teiktais par 32 miljonu eiro nepieciešamību nozares atbalstam pandēmijas seku dēļ jau sadzirdēts varas gaiteņos. Latvijas sporta federāciju padome (LSFP) ir apzinājusi visas sporta veidu federācijas, noskaidrojot to iespējamos zaudējumus. IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs "Sporta studijai" apliecināja, ka
divās nedēļās būs skaidrs par valdības atbalstu sportam.
Pukinsks atzina, ka Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīga situācija papildu finanšu piešķiršanā futbolam ārkārtas situācijas dēļ. Dažviet futbolam valsts atbalsta nav vispār, citur valsts finansējumu nevar izmantot situācijā, kad norises ir apturētas Covid-19 dēļ, bet atsevišķās valstīs ārkārtējās situācijas dēļ piešķir desmitiem miljonu eiro.
Savukārt Igaunijā un Somijā ir paredzēts mehānisms, lai atbalstītu krīzes laikā gan profesionālus, gan amatieru un jauniešu klubus, klāstīja Šneps. Igaunijā klubu atbalstam, pēc viņa teiktā, plānots piešķirt 1,4 miljonus eiro, savukārt Somijā summa ir lielāka - 14 miljoni eiro, no kuriem 11 miljoni eiro paredzēti jaunatnes klubiem, bet trīs miljoni eiro - profesionāliem un pusprofesionāliem klubiem.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, bet vēlāk to pagarināja līdz 9. jūnijam, mīkstinot iepriekš noteiktos striktos ierobežojumus. Kopš 12.maija ir atļauts rīkot organizētus sporta treniņus, ja pulcējas ne vairāk kā 25 personas, nodarbības laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, un to vada sertificēts speciālists, kā arī tiek ievērota divu metru savstarpēja distance.
Sacensību organizēšana arvien nav atļauta. Treniņu nodarbībās nedrīkst pieļaut grupu plūsmu pārklāšanos un liegts iesaistīt bērnus, kas jaunāki par 7 gadiem. Nodarbībās peldbaseinos drīkst piedalīties personas, kas sasniegušas 12 gadu vecumu.
