Šobrīd mēs valstī vērojam strauju saslimstības pieaugumu un stacionēto pacientu pieaugumu. Tajā pašā sēdē piektdien epidemiologi un speciālisti mums ieteica, ka būtu jāsamazina pulcēšanās ārā skaits līdz 1000. Maratons plānoja pulcēt 15 tūkstošus cilvēku. Manuprāt, tā ir neiedomājama nekonsekvence teikt, ka var 1000, un tad tik kliedzošs izņēmums. Tas nebija politisks lēmums. Tas bija konsekvents ar to, ko epidemiologi visu laiku teica un teiks arī rītdien. Man ir nesaprotams, ka kāds to nesaredz. Manuprāt, valdība pieņēma vienīgo konsekvento lēmumu, ko varēja pieņemt.
Citāts pēc "Delfi", 12.oktobrī
Nevis 15 tūkstoši, bet trīs
Premjera pieminētie 15 tūkstoši (pēc organizatoru datiem – 15 964) ir kopējais reģistrēto dalībnieku skaits visās distancēs. No tiem tikai nedaudz vairāk kā trīs tūkstoši plānoja skriet klasiskās distances – maratonu (42,2 km, 802 dalībnieki) un pusmaratonu (21,1 km, 2370 dalībnieki). Pārējie apmēram 13 tūkstoši cilvēku gatavojās pieveikt īsākas distances, tostarp puse jeb 6121 cilvēks - piedalīties pavisam īsos "bērnu" un ģimenes skrējienos.
Piektdien, kad valdība lēma, vai aizliegt maratonu, organizatori pēc epidemiologu ieteikuma jau bija piekrituši atcelt visus skrējienus īsajās distancēs un atstāt tikai maratonu un pusmaratonu. Tas ir, pretēji Kariņa izteikumiem par "15 tūkstošiem cilvēku" tajā konkrētajā dienā runa jau bija par 3172 skrējējiem. No viņiem 2070 cilvēkus, kuriem bija jāskrien pusmaratons, lai izvairītos no drūzmas, tika plānots laist trasē "brīvā režīmā", tas ir, bez viena kopīga starta laika.
Ko ieteica epidemiologi
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, kurš piedalījās 9. oktobra valdības sēdē, sacīja, ka nav aicinājis pilnībā atcelt maratonu, bet gan ierosinājis atcelt īsākās distances (kurās bija visvairāk dalībnieku) un jo īpaši – nerīkot bērnu skrējienu. Valdība pieņēma stingrākus lēmumus.
Piemēram, epidemiologi rekomendēja samazināt maksimāli pieļaujamo ielu pasākumu dalībnieku skaitu līdz 1000 cilvēkiem no pirmdienas, 12. oktobra (jau pēc maratona). Valdība ieviesa šo ierobežojumu jau no sestdienas (skrējienu pirmās dienas), kā arī noteica vēl stingrākus ierobežojumus konkrēti ielu sporta pasākumiem – ne vairāk kā 300 cilvēku.
Pēdējā prasība – ne vairāk kā 300 cilvēku – nav balstīta nekādās ekspertu rekomendācijās, to politiķi noteica speciāli "maratona dēļ", jo, ja ierobežojums būtu 1000 cilvēku, pasākumu tehniski varētu rīkot, saka organizators Aigars Nords.
"Uz pieņemtajiem lēmumiem jāskatās notikumu attīstības kontekstā, ņemot vērā saslimstības pieaugumu (9. oktobrī, dienā, kad notika valdības sēde, jaunatklāto saslimušo skaits sasniedza 109 – tobrīd tas bija maksimums kopš epidēmijas sākuma – S.P.)," LSM.lv paskaidroja Jurijs Perevoščikovs. "Dienu pirms maratona mums bija saruna ar organizatoriem. Mēs negribējām, lai maratonā piedalītos bērni. Piektdien, kad notika valdības sēde, mēs jau ieteicām atcelt visas īsās distances, atstāt tikai visgarāko – maratona distanci (kurai bija reģistrējušies 802 skrējēji – S.P.). Ar nosacījumu, ka starts notiktu dažādās vietās, bet dalībnieku skaits būtu daudz mazāks, turklāt tiktu stingri kontrolēta masku izmantošana pirms maratona sākuma – tas viss samazinātu riskus."
Perevoščikovs atturējās no secinājumiem, vai pilnīga atteikšanās no maratona norises bija epidemioloģiski attaisnota. Pēc viņa vārdiem, no epidemiologu skatupunkta būtu labāk, ja visi sēdētu mājās, tomēr dzīvē ir jāizvēlas no risku viedokļa attaisnojami kompromisi.
"Būsim reālisti – vajag nevis visus vienkārši ieslēgt mājās un uzveikt infekciju, bet ņemt vērā visus plusus un mīnusus. Reālajā dzīvē mēs nevaram nodrošināt nulles riskus – ir riski, kas jāpieņem, bet ir tādi, kas jānoraida. Tā rīkojas visās valstīs, tā vienmēr ir kompromisu meklēšana," teica Perevoščikovs.
Uz LSM.lv precizējošo piebildi, ka premjers teica, ka maratona atcelšana nav politisks lēmums, un tas esot saistīts ar to, ko "epidemiologi teica un saka", Perevoščikovs atbildēja: "Epidemiologu vēlme nav kaut ko slēgt vai aizliegt. Mūsu vēlējums maratona organizētājiem bija, lai tiktu ievērota distancēšanās. Šim nolūkam bija paredzēta virkne pasākumu – starti dažādās vietās, masku valkāšana pirms skrējiena sākuma, īso distanču atcelšana. Tomēr, šķiet, daļēji pat pašiem organizatoriem nebija pārliecības, ka dzīvē viss notiks tā, kā bija paredzēts "uz papīra". Bet, atkārtošu, mans priekšlikums piektdien, [9. oktobrī], bija tāds – atcelt visas īsās distances, atstāt tikai pilno maratonu".
Ko atbildēja Krišjānis Kariņš
Ielu pasākumu maksimāli pieļaujamā skaita samazināšana no 3000 līdz 1000 cilvēkiem notika, sekojot ekspertu rekomendācijām, LSM.lv teica premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs. Atsevišķo ierobežojumu ielu sporta pasākumiem – ne vairāk kā 1000 cilvēku – Sabajevs paskaidroja šādi:
uzklausot Rīgas maratona organizatorus, netika gūta pārliecība, ka būs iespējams nodrošināt organizatoru sākotnēji piedāvātos risinājumus, kas saskaņoti ar Veselības ministriju, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.
