Jautāts, vai viņš nejūtas vīlies ASV prezidentā Donaldā Trampā, Krievijas līderis Vladimirs Putins nule devis negaidītu atbildi: "Tramps nav mana līgava, un es neesmu viņa precinieks." Ironiski, ka līgavas lomu viņš atvēlēja Trampam. Precinieks – labāk pasvītro Putina mačo tēlu.
Taču, kamēr pasaules mediji vairumā gadījumu seko publiskajai konfrontācijai starp pusēm, kuluāros Savienotās Valstis ar Krieviju spējušas noslēgt vienošanos par pamieru Sīrijas ziemeļos, un šis līgums, pārsteidzošā kārtā, darbojas. Vēl arvien nav gūtas arī atbildes, par ko līderi vienojušies Hamburgā, kur sarunas noritējušas acīmredzami sirsnīgā gaisotnē.
Ar simbolisku restarta pogas nospiešanu bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas prezidentūras pirmajā termiņā tika raisītas cerības par attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Jau tad Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs norādīja, ka apzināti vai nē, bet jauna starta vietā uz tās rakstīts "pārslodze". Ukrainas krīze restartam pārvilka treknu svītru. 2014. gadā ASV sodīja Krieviju ar ekonomiskām sankcijām un centās izolēt politiski, izslēdzot no lielā astoņnieka foruma.
Diplomātu izraidīšanu savas prezidentūras noslēgumā paveica vēl Obama. Tika slēgti arī divi diplomātiskie īpašumi. Eksperti sprieda, - tas darīts, lai mazinātu Trampa manevru iespējas.
Krievija tobrīd, acīmredzami, cerēja uz jaunu attiecību cēlienu, līdzko amatā stāsies prezidents Tramps. Tiesa, pāris dienas pēc ienākšanas Baltajā namā, 29. janvārī, viņš sazvanās ar Putinu. Uzreiz pēc tam Ukrainā atkal sarosās Krievijas atbalstītie separātisti, bet Savienotajās Valstīs par slepenu komunikāciju ar Krieviju no amata atkāpjas Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flins.
Nākamo saspīlējumu izraisa ASV veiktais militārais uzbrukums Sīrijas armijas bāzei. Krievija to nodēvē par amerikāņu agresiju pret suverēnu valsti. Tramps tobrīd ir cerīgs, attaisnojot tvitera prezidenta vārdu, viņš sociālajā tīklā paziņo, ka visas problēmas starp valstīm tiks atrisinātas. Bet Putins iebilst, ka attiecību līmenis ir vēl zemāks nekā Obamas laikā. Taču mēnesi vēlāk Baltajā namā notiek zīmīga tikšanās. Tiek uzņemts Krievijas vēstnieks Sergejs Kisļaks, kas figurē arī skandālā par administrācijas saiknēm ar Kremli.
15.jūnijā, bažījoties, ka abi līderi varētu pārlieku satuvināties, Senāts virza jaunu sankciju paketi pret Krieviju par iejaukšanos ASV vēlēšanās. Tas Krieviju sadusmo, un Kremlis pieprasa atdot tam divus iepriekš atņemtos diplomātiskos īpašumus.
Uzreiz pēc tam negaidīta tikšanās G20 samitā. Puses smaida un sarunās pavada neprognozēti daudz laika. Vēlāk atklājas, ka vakariņu gaitā notikusi vēl viena, iepriekš nepieteikta līderu tikšanās.
Tikmēr Kongresā 27.jūlijā apstiprinātas jaunas sankcijas pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm - derīgo izrakteņu ieguvi, metalurģiju, jūras un dzelzceļa transportu. Tramps tās paraksta tikai pēc vairāku dienu vilcināšanās.
Šoreiz Maskava nepaliek atbildi parādā. 30.jūlijā Kremlis prasa būtiski samazināt - par 755 cilvēkiem - amerikāņu diplomātisko personālu Krievijā un slēgt divus īpašumus. ASV 21. augustā atbild, uz astoņām dienām pārtraucot vīzu izsniegšanu, un 31.augustā pieprasa vēl trīs Krievijas diplomātisko īpašumu slēgšanu.
