Vienlaikus ASV valdība pieņēmusi deklarāciju, kurā atkārtoti apstiprina, ka negatavojas atzīt Krievijas īstenoto Krimas pussalas aneksiju.
Vēl tikai pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps pārsteidza daudzus ekspertus un arī savas administrācijas pārstāvjus, uzdodot Nacionālās drošības padomniekam Džonam Boltonam organizēt otro sarunu kārtu ar Krievijas rezidentu Vladimiru Putinu.
Tikšanos bija paredzēts sarīkot gada beigās un Maskava vēl šo piedāvājumu nebija pieņēmusi.
Boltons paziņojis, ka Putina plānotā vizīte Vašingtonā tiks atlikta, līdz īpašais izmeklētājs Roberts Millers būs pabeidzis izmeklēšanu par Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā.
Boltons paziņojis, ka tikšanās, visticamāk, tiks pārcelta uz nākamā gada pirmo pusi, lai, pēc viņa vārdiem, beigtos pret Krieviju vērstās raganu medības.
Vienlaikus netiek izslēgts, ka abu valstu prezidenti varētu tikties G20 samitā vai kādos citos starptautiskos forumos, kurus abi līderi varētu apmeklēt.
Trešdienas vakarā par Krievijas un ASV attiecībām pēc Trampa un Putina tikšanās Helsinkos savas liecības ASV Kongresam sniedza arī ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo. Neilgi pirms tam ASV valdība īpašā deklarācijā apstiprināja, ka vienbalsīgi ar saviem sabiedrotajiem, partneriem un starptautisko sabiedrību, Savienotās valstis arī turpmāk neatzīs Krievijas īstenoto Krimas aneksiju un saglabās šo politiku līdz brīdim, kamēr netiks atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte.
ASV amatpersonu paziņojumus pozitīvi novērtējuši Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvji. Savukārt politikas eksperti norāda, ka tuvākajā laikā nav gaidāma strauja ASV un Krievijas attiecību uzlabošanās
Putina un Trampa iepriekšējā tikšanās notika 16. jūlijā Helsinkos, pēc kuras Tramps saņēma asu kritiku par savas valsts interešu neaizstāvēšanu un pat apsūdzības par nodevību. Krievijā gan šī tikšanās gan bija novērtēta atzinīgi kā solis pretī mierizlīgumam abu valstu starpā.
