Ir slikti, un var kļūt vēl sliktāk

Aizgājušajā nedēļā masīvu Irānas raķešu un dronu uzbrukumu piedzīvoja Izraēla, līdzīgi kā diezgan bieži to piedzīvo Ukraina no Krievijas. Daudzus sabiedrībā pārsteidza reakcija, kāda sekoja šim uzbrukumam, un palīdzība, kādu Izraēla tūlītēji saņēma. Turklāt gan ASV, gan citas valstis palīdzēja Izraēlai šo uzbrukumu arī atvairīt.

Neviļus rodas jautājums, kāpēc līdzīgā veidā sabiedrotie nevar palīdzēt Ukrainai? Palīdzība Ukrainai no ASV netiek apstiprināta jau mēnešiem ilgi, lai gan sestdien Pārstāvju palātā beidzot ir gaidāms balsojums par palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

ASV esošās administrācijas darbība liek uzdot jautājumu – ar ko tā Ukrainai būtu labāka, pat, ja Baidens vēlēšanās uzvarētu Trampu?

"Jautājums ir labs, un ir arī jūtams, protams, saprotams sašutums par to, kā Amerika var ar savu roku un saviem ieročiem pa taisno palīdzēt Izraēlai, bet līdzvērtīgu palīdzību nejūt uzreiz Ukrainā.

Skaidrs ir tas, ka Baidena administrācija vēlas palīdzēt Ukrainai un ir ārkārtīgi sašutusi pati par to, ko nevar dabūt gatavu Vašingtonas otrā pusē – Kongresā," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte skaidroja, ka Baidena administrācija cenšas īstenot pieeju, kas dotu pēc iespējas vairāk militārā un finansiālā atbalsta Ukrainai, bet tas tai šobrīd vienkārši neizdodas. 

"Tas nozīmē, ka iespēju darīt to, ko viņi vēlas, šobrīd nav. Varbūt nākamajās nedēļās būs citādāk, bet šobrīd tas nenotiek. Bet tikai tāpēc, ka pašlaik liekas, ka ir slikti, un es piekrītu, ka tas nejūtas labi no Ukrainas puses – redzēt, ka Amerika var aktīvāk palīdzēt Izraēlai, nekā Ukrainai, tas nenozīmē, ka Trampa laikā varētu kaut kas būt labāk," pauda Bērziņa.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Viņa atgādināja, ka vēlēšanās novembrī tiks balsots ne tikai par ASV prezidenta posteni, bet arī deputātu vietām Kongresā. Šobrīd esošais Kongresa sastāvs nenāk par labu Ukrainai, jo Pārstāvju palātā pārsvars ir republikāņiem un daļa republikāņu ir skeptiski noskaņoti pret palīdzību Ukrainai. Protams, nav iespējams pateikt, kāds sastāvs Kongresā būs pēc vēlēšanām, bet vismaz tas nebūs tieši tāds pats.

"Tas nozīmē, ka iespēja jebkurā gadījumā, arī ja atgriežas Baidena administrācija, pieņemt atbalstu rudenī būs lielāka. Jo šobrīd viss ir apstājies, pirmkārt, vēlēšanu dēļ, bet, otrkārt, tādēļ, ka ir tik mazs vairākums republikāņiem. Ja būtu lielāks vairākums republikāņiem, ja būtu vairākums demokrātiem, būtu pavisam cita lieta, un Ukrainai ietu vieglāk," skaidroja Bērziņa.

Savukārt, cik šobrīd saprotams no republikāņu kandidāta Donalda Trampa miera plāniem, viņš vēlētos Krievijai atļaut paturēt Donbasu un Krimu, un mest karu pie malas. Tāpat viņa administrācijas cilvēku lokā ir liela daļa to, kas nevēlas nekādu ASV iesaisti procesos, kas risinās Eiropā.  

"Ir liela daļa tādu, kas vēlētos tiešām tikai un vienīgi domāt par Ķīnu un Āziju un vēlētos izvest no Eiropas ASV karaspēku un pārvest to vairāk uz Kluso okeānu. Tas arī Eiropai būtu slikti. Tad vēl ir tādi, kas vēlas domāt tikai par pašmāju jautājumiem – par dienvidu robežu un tamlīdzīgi, kuri vienkārši pat nefinansētu citus jautājumus. Tāpēc, ja šobrīd skatās,

vai Ukrainai klājas labi, vai Ukraina ir redzēta un uzklausīta, un atbalstīta tā, kā vajadzētu – nē, tas nenotiek. Bet vai Trampa laikā varētu būt vēl sliktāk? Absolūti varētu būt sliktāk," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte vērtēja, ka drīzāk ir jācer uz to, ka Baidena ievēlēšanas gadījumā nomainīsies arī Kongresa sastāvs, un demokrāti būs spējīgi izdarīt vairāk, nekā šobrīd. 

"Jā, pašlaik ir grūti, pašlaik nav pienākuši ne Čehijas lādiņi, kuri tiek solīti, bet būs drusku jāpagaida. Nav Amerikas atbalsta, karavīru pietrūkst, nav ko šaut, ir ārkārtīgi drūmi. Dabīgi, ka ir dusmas, bet tas nenozīmē, ka tālāk nevarētu būt vēl sliktāk. Jā, tas ir drusku pesimistiski, bet tāda ir tā realitāte šobrīd," secināja Bērziņa.

Tikmēr Šolcs viesojas Ķīnā

Lielu uzmanību piesaistījusi arī Vācijas kanclera Olafa Šolca pagājušās nedēļas vizīte Pekinā – tajā pašā Pekinā, kas atbalsta Krieviju karā Ukrainā. Ko viņš tur darīja? 

"Šolcs viesojās pie prezidenta Sji, lai pārrunātu daudzus jautājumus, tajā skaitā arī to, ka prezidentam Sji tomēr būtu jāpārdomā un jāskatās, kā nokļūt pie miera stāvokļa Ukrainā, un kā neatbalstīt Krievijas karu. Jautājums ir tāds – vai šis ir brāziens no Šolca puses, ierodoties Ķīnā? Vai šī ir tipiskā delegācija, kas cenšas stiprināt ekonomiskās saites starp Ķīnu un Vāciju, un tā starp citu pārrunāt arī Ukrainas jautājumu? Mana versija diemžēl droši vien ir otrā," atzina Bērziņa.

Par to liecina Vācijas delegācijas sastāvs, kas stipri līdzinās tām delegācijām, kuras kanclere Merkele agrāk veda uz Ķīnu – tad, kad ekonomiskās saites starp Ķīnu un Vāciju īpaši plauka.

"No Ķīnas puses skatoties, redz kā – ir vizīte no Šolca, delegācija ir kā visas ierastās delegācijas, cerība uz lielākiem ekonomiskiem ieguvumiem abām pusēm arī ir kā vienmēr, runas par to, ka nevajadzētu noslēgt iekšējos tirgus, ka vajadzētu sadarboties – viss izklausās pa vecam," norādīja Bērziņa.

Visticamāk, ka Sji šo vizīti, kurā starp citu tika pieminēts arī Ukrainas jautājums, neuztvēra kā brāzienu, bet gan zīmi, ka Vācija vēl joprojām vēlas sadarboties, vēl joprojām ir gatava braukt ciemos un nopelnīt naudu, neskatoties pat uz to, ka Sji atbalsta Putinu.

"Tāpēc ir jāpadomā Rietumu politiķiem, kas ierodas Ķīnā, par to, kā delegācijas sastāvs, cik tas ir plašs, kas tiek pārrunāts, vai ir vēlme uzsvērt arī ekonomiskos jautājumus, kā tas parāda Ķīnai, cik nopietns ir katrai atsevišķai Rietumu valstij ir Ukrainas jautājums. Es neteiktu, ka šajā vizītē ir parādīts tas, ka Šolcs uzskatītu, ka viņam vai Vācijai Ukraina ir dzīvības un nāves jautājums," atzina Bērziņa.

Tajā pašā laikā izskan jaunumi, ka Vācija uz Ukrainu sūtīs vismaz vienu "Patriot" un vienu "IRIS-T" sistēmu. Vācija vēl joprojām palīdz Ukrainai, taču ne tik daudz, cik tā varētu.

"Tas ir arvien sāpīgāk īpaši tāpēc, ka tik ļoti grūta šobrīd ir situācija Ukrainā. Šis ir ļoti grūts gads, un Ukraina cieš katru dienu," norāda Bērziņa.

Viņa atgādināja jau iepriekš minēto – šis ASV un Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads Ukrainai vienkārši ir jāiztur. Vienlaikus Rietumu politiķi tikmēr nedrīkst domāt tikai par savām interesēm. 

"Ir jāpadomā, ka politika, jā, protams, tā paņem savu uzmanību, bet arī politiski saspringtā laikā, kad notiek liela sacensība starp partijām, ir jāspēj palīdzēt tiem, kuri cieš visvairāk. Jo mazāka būtu domāšana par politiku, par starppartiju politiku un jo ātrāka būtu rīcība, jo labāk būtu absolūti visiem gan Ukrainā, gan Eiropā, gan plašākā pasaulē," secināja Bērziņa.