"Likums, kas pieņemts ar 98 no 100 balsīm, tagad tiks nolikts uz prezidenta galda un pieprasa no prezidenta aktīvu rīcību pret Krieviju.
Tas ir ilgi aizkavējies, un viņš nevarēs atvieglot sankcijas un pārskatīt ārpolitiku, ja nedosies uz Kongresu, kur tiek dotas rekomendācijas.
Tas ir skaidrs signāls Donaldam Trampam, ka mēs vēlamies, lai viņš būtu stingrs pret Krieviju, mēs vēlamies vairāk sankciju," teica Bendžamins Kardins, senators no Demokrātu partijas.
Senators arī norādīja, ka likums pieņemts, lai sodītu oficiālo Maskavu par iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā un Ukrainas, Gruzijas, Moldovas un citu valstu iekšējās lietās. Deputāti atbalsta iniciatīvu sodīt Maskavu un cer, ka arī prezidents tai neliks šķēršļus.
Taču politikas eksperti pieļauj iespēju, ka Tramps neparakstīs pieņemto likumu. Tas ierobežo Baltā nama tiesības veidot ārpolitiku un varētu kaitēt centieniem uzlabot attiecības ar oficiālo Maskavu. Tomēr Trampa manevra iespējas ierobežo parlamenta tiesības atkārtoti izskatīt iniciatīvu.
Abās Kongresa palātās likums tika atbalstīts gandrīz vienprātīgi, un maz ticams, ka atkārtotā balsojumā deputāti mainīs savu nostāju.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieļāvis iespēju atbildēt uz ASV parlamenta pieņemto sankciju likumu. Tomēr viņš nenorādīja, kādi pretpasākumu plānoti un kad tie varētu tikt īstenoti.
Krievijas līderis Somijas galvaspilsētā Helsinkos paziņoja, ka rīkosies ļoti savaldīgi un pacietīgi, bet vienā brīdī vajadzēs atbildēt.
ASV parlamenta lēmumu viņš nosauca par nekaunību. Putins arī kritizēja ASV notiekošo izmeklēšanu par oficiālās Maskavas iejaukšanos prezidenta vēlēšanu procesā un nodēvēja to par liecību pret Krieviju vērstas histērijas pieaugumam.
Kremļa saimnieks uzsvēra, ka abu valstu attiecības tiek ziedotas, lai atrisinātu iekšpolitikas jautājumus. Šajā gadījumā tā esot cīņa starp prezidentu Trampu un viņa politiskajiem pretiniekiem.
