Kopīgajā preses konferencē Tramps, vaicāts, vai Krievija ir iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās un kam viņš šajā jautājumā uzticas, atbildēja, ka uzticas gan Putinam, gan ASV izlūkdienestiem.
ASV politiķi: Apkaunojums, vidējais pirksts un balansēšana uz nodevības robežas
Tramps, atbildot uz žurnālistu jautājumiem faktiski apgalvoja, ka Krievija nav iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās, lai gan viņa paša valsts drošības dienesti apgalvo pretējo. Turklāt ASV tur aizdomās 12 Krievijas specdienestu darbiniekus Trampa konkurentes uz ASV prezidenta amatu Hilarijas Klintones datu uzlaušanā un priekšvēlēšanu kampaņas ietekmēšanā. Viņš aizstāvēja Putinu, kurš tajā pašā laikā uz šo pašu jautājumu atbildēja, nepasakot skaidru nē. Putina atbilde bija: „Es arī esmu strādājis izlūkdienestā un zinu, kā šīs lietas veidojas. Slēdzienu šādā gadījumā var dot nevis operatīvi dienesti, bet tikai un vienīgi tiesa.”
Fakts, ka Tramps publiski apšauba pats savas valsts izlūkdienestu darbu, ir izraisījis milzu viļņošanos gan republikāņu, gan demokrātu pusē un mediji runā par iespējamu vairāku amatpersonu, ierēdņu un vēstnieku atkāpšanos, kas nespēs pieņemt šo Trampa būtībā pielāgošanos Krievijas interesēm.
Ārkārtīgi kritiski ir ASV mediji, pat Trampam pozitīvais „Fox News”.
Trampam pārmet to, ka viņš nav izmantojis iespēju saukt Putinu pie atbildības gan par ASV vēlēšanām, gan par situāciju Ukrainā, gan skandalozajam saindēšanās gadījuma ar Krievijā ražoto toksisko vielu „Novičok”. Knflikts Ukrainā un arī relatīvi nesenais spiegu saindēšanas skandāls Lielbritānijā, ir lietas, par ko Eiropas Savienība un arī ASV ir ieviesušas sankcijas pret Krieviju, par ko demokrātiskā pasaule ir paudusi asu nosodījumu.
Viens no kritiķiem ir republikāņu senators Džons Makeins, kas preses konferenci Helsinkos nodēvēja par “apkaunojošu” un “zemāko punktu” ASV prezidentu vēsturē, raksta AFP. Makeins, kurš jau iepriekš bija zināms kā ass Trampa kritiķis, Helsinku samitu nosauca par “traģisku kļūdu”, kurā Tramps “ne tikai nav bijis spējīgs, bet arī nevēlējies nostāties pretī Putinam”. Vienlaikus Tramps ir bijis rupjš attiecībā uz tuvākajiem sabiedrotajiem Londonā un Briselē, atgādināja Makeins.
Today’s press conference in #Helsinki was one of the most disgraceful performances by an American president in memory.
— John McCain (@SenJohnMcCain) July 16, 2018
My full statement on the #HelsinkiSummit: https://t.co/lApjctZyZl
Cits ļoti redzams republikāņu politiķis Pols Raians aicināja Trampu pieņemt, ka Krievija nav ASV sabiedrotais un atgādināja, ka aizvien norit izmeklēšana par Krievijas iespējamo lomu ASV prezidenta vēlēšanās. “Prezidentam ir jāpieņem, ka Krievija nav mūsu sabiedrotais,” teica Raians pēc tam, kad Tramps atteicās kritizēt Putinu abu līderu preses konferencē Somijā. “Nav tādas morālas vienlīdzības starp ASV un Krieviju, kas aizvien ir naidīga pret mūsu pamatvērtībām un ideāliem,” pauda Raians.
Vilšanos neslēpa vēl viens labi zināms republikānis Lindsejs Greiems. Viņš samitu nosauca par “neizmantotu iespēju”. Trampa atbildi uz jautājumu par Krievijas iespējamo iejaukšanos vēlēšanās, kurā ASV prezidents metās kritizēt ASV Demokrātu partijai, Greiems novērtēja kā zīmi, ko Krievija uztvers kā vājumu. Cits senators Džefs Flake Trampa uzstāšanos nosauca par apkaunojošu. “Es nekad nebiju domājis, ka redzēšu dienu, kad mūsu ASV prezidents stāvēs kopā ar Krievijas prezidentu un par Krievijas agresiju apvainos ASV. Tas ir apkaunojoši,” tvītoja Flake.
I never thought I would see the day when our American President would stand on the stage with the Russian President and place blame on the United States for Russian aggression. This is shameful.
— Jeff Flake (@JeffFlake) July 16, 2018
Kritiku neslēpa arī Demokrātu partijas līderi. Piemēram, ASV Senāta loceklis Čaks Šumers Trampa attieksmi pret izmeklēšanu par Krievijas lomu nosauca par “bīstamu un vāju”. Viņš pārmeta Trampam nostāšanos kopā ar Putinu pret savas valsts izlūkdienestiem. Vēl viens demokrātu pārstāvis Džimijs Gomess pauda, ka Tramps turpina “izpārdot” savu valsti Krievijai. “Visiem amerikāņiem ir jābūt noraizējušamies,” pauda Gomess, norādot, ka Trampa politika balansē uz nodevības robežas.
"Izskatās, ka prezidents darbojas Vladimira Putina interesēs," secināja demokrātu senators Bils Nelsons. "Es domāju, ka prezidentam nāksies atsaukt savu teikto, jo tik daudz pret to protestē. Tu nevari stāvēt blakus Krievijas līderim, kas ir veicis kiberuzbrukumus pret tavu valsti un teikt, ka izlūkdienestu ziņojums ir aplams un ka Krievijas prezidentam ir taisnība. Tas ir ārkārtīgi mulsinoši," sacīja Nelsons.
Vistiešākais bija senators Kriss Mērfijs. “Visa vizīte [uz Eiropu, Somiju] bija viens liels prezidenta Trampa vidējais pirksts savai valstij. Vienkārši žoklis atkaras,” tviterī raksta Mērfijs.
This entire trip has just been one giant middle finger from President Trump to his own country. Just jaw dropping. https://t.co/pH2GzgpALJ
— Chris Murphy (@ChrisMurphyCT) July 16, 2018
Krievija: «Labāk nekā super», lūzuma punkts un attiecību normalizācija
Krievijas oficiālā ziņu aģentūra “Itar-Tass” preses konferences atainojumā savos izteikumos ir piezemētāka. Aģentūra tikai pašā raksta beigās piemin iespējamo Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, norādot, ka Tramps žurnālistam, kurš uzdevis šo jautājumu, ieteicis izmest “no galvas šīs blēņas”.
Taču norādīts, ka Tramps pateicies Putinam par palīdzību “Daīš” sakaušanā, kā arī augstu novērtējis Maskavas gatavību palīdzēt izmeklēt aizdomas par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Putins arī Trampam uzdāvinājis pasaules futbola čempionāta oficiālo bumbu. Tramps norādījis, ka abas valstis pieļāvušas kļūdas savstarpējās attiecībās.
Vēl kāds cits virsraksts vēsta, ka “Putins un Tramps ir spēruši soli attiecību normalizācijai starp ASV un Krieviju”.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmējis, ka sarunas bijušas "labāk par super". Tā viņš īsi atbildējis uz kāda žurnālista jautājumu pirms preses konferences sākuma.
"Viena no Krievijas politiķēm, kas ir komentējusi abu līderu tikšanos, ir Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko, viņa norādījusi, ka tikšanās atstājusi iespaidu, ka abi līderi vēlas uzlabot abu valstu attiecības. “Man šķita, ka atmosfēra mūsu valstu abu līderu starpā ir uzlabojusies. Gan viens, gan otrs sacīja, ka ir vesela rinda jautājumu, kur mums ir atšķirīgas pieejas un atšķirīgi skatījumi. Taču tas bija teikts ar cieņu pret sarunu partneri,” vērtēja Matvijenko.
Viņa pauda, ka samita galvenais rezultāts ir politiskā dialoga uzlabošanās. “Šis solis nenoliedzami stimulēs arī citas ASV un Krievijas struktūras vienā vai citā formātā sākt dialogu, ko mēs jau redzējām [ASV] senatoru vizītē Krievijā un piedāvāja šādu dialogu,” norādīja Matvijenko.
Līdzīgs noskaņojums ir arī citas Krievijas ziņu aģentūras “Ria Novosti” materiālā.
Tur samits nosaukts par “lūzuma punktu” abu valstu attiecībās.
Materiālā norādīti vairāki jautājumi, kuros Krievija un ASV ir atradusi kopīgu valodu vai meklē to, piemēram, drošības iestāžu sadarbībā. “Ria Novosti” akcentē, ka Tramps sarunu ar Putinu atzinis par “atklātu un atvērtu dialogu”.
Visbeidzot, arī pats Putins neslēpj apmierinātību ar sarunu. "Man nebija nekādu cerību, jo tā ir mūsu pirmā nopietnā tikšanās, un es gaidīju, ka tā būs tikai kā sadraudzēšnaās, lai mūsu nākotnes sarunas ir objektīvākas. Taču bija pavisam citādi. Mums bija ļoti saturīgas sarunas," sacīja Putins.
KONTEKSTS:
ASV un Krievijas attiecības jau ilgstoši ir nelabvēlīgas. Valstīm ir domstarpības par norisēm Ukrainā un Sīrijā. Krievijai ir arī iebildumi pret ASV karaspēka esamību Eiropā. Savukārt ASV daļa politiķu un sabiedrības izsaka aizdomas un bažas par Krievijas ietekmi uz 2016. gada notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām. Par to šobrīd ASV notiek izmeklēšana. Gan Tramps, gan Krievija allaž ir noraidījusi varbūtību, ka Maskava būtu ietekmējusi ASV prezidenta vēlēšanas.
